Atkal nebūšanas autobusā. Sestais maršruts. Ļoti daudz skolēnu, kas atgriežas no stundām, pat nečalo – tā noguruši. Kāda apaļīga tante: “Kad jūs iemācīs vietu atdot!” Cita, tievāka: “Sasēdušies, un nekas!” Nu arī kāds vīrietis sarosījās: “Mūsu laikā nekā tāda nebija.” Un tā tālāk. Te, pats dīvainākais, bērni sāka celties kājās. It kā sarunājuši. Iespraucās ejā ar mugursomām – pensionāri vairs nevar ne elpu atvilkt, ne līdz durvīm tikt.

Kas nu sākās! Pirmā sāka rāties resnā tante – viņai nākamajā pieturā jāizkāpj. Tad arī tievā – viņai uz kājas uzkāpuši. Bet vīrietis iesaucās, ka agrāk ar tādām mugursomām pat skolā neielaida. Bērni klusēja, kaut gan tieši tajā brīdī aukstais karš sāka izvērsties karstajā.