Tagad ir īstais laiks slēpju iegādei – tas nu ir skaidrs! Slēpošanas inventāram veikalos cenas kūst gluži kā sniegs pavasarī. Atliek vien izvēlēties sev piemērotāko slēpju pāri un, aiziet – uz Alpiem! Taču, kādas slēpes būtu tās piemērotākās? To skaidrojām pie veikala “Elansports” speciālista un slēpošanas rokasgrāmatas autora Gata Valdberga un veikala “Xsports” konsultanta Ivo Viļumova.

Galvenais, ko uzsvēra abi vīrieši bija tas, ka slēpju izvēlē cena nav noteicošais: “Lielākā kļūda tiek pieļauta jau tad, ja iesācējs nopērk profesionālas slēpes, domādams – jo dārgāk, jo labāk, bet ar augsta līmeņa slēpēm ir jāmāk braukt,” sacīja Gatis. Arī Ivo uzsvēra: “Nopērkot savām prasmēm neatbilstošas slēpes, var rasties pat nepatika pret slēpošanu, jo profesionālās slēpes ir jāmāk uz kalna savaldīt.”

Tātad cena – jo dārgāk, jo labāk – var būt maldinoša. Cenu diapazons svārstās no Ls 100 par bērnu slēpēm, līdz pat pus tūkstotim latu, kad jau braukšanas prasme rokā. Kas nosaka to, lai manis izvēlētais slēpju pāris nekļūtu par kavēkli šī sporta veida apgūšanā? Izrādās, tā ir tīrākā matemātika! Pirmkārt, tas ir rādiuss, kurš dažāda veida un profesionalitātes līmeņa slēpēm atšķiras. “To, cik viegli būs spēli slēpojot pagriezt, nosaka rādiuss,” skaidroja Ivo. Piemēram, slaloma slēpēm tas var būt no 11-16 metriem un tās viegli pakļausies asiem pagriezieniem. Savukārt gigantslaloma slēpēm rādiuss ir 17-21 m, un tās paredzētas lielākam ātrumam. “Pēdējās minētās parasti izvēlas garumā līdz slēpotāja pierei, jo nepieciešama lielāka stabilitāte. Vidējais slēpju rādiuss, lai brauktu pa Latvijas kalniem ir ap 13-14 m. Turklāt slēpošanai ar gigantslaloma slēpēm nepieciešama gara un plata trase,” paskaidroja Gatis. Ekstrēmāku izjūtu baudītāji izvēlas tā saucamās Freestyle slēpes, kurām abi gali ir uzlocīti uz augšu. Tās paredzētas lēkšanai pa tramplīniem, braukšanai atpakaļgaitā un citu triku izpildīšanai. Šīm slēpēm rādiuss nav noteicošais. “Vēl ir freeride slēpes, kuras paredzētas braukšanai pa biezu sniegu, tādēļ tās parasti ir platas,” piebilda Gatis.

Nākamais skaitlis, kas jāzina izvēloties piemērotākās slēpes, ir paša auguma garums: “Slēpes parasti izvēlas aptuveni par 10 līdz 15 cm īsākas, nekā esi pats,” sacīja Ivo. “Taču pie šī padoma nevajadzētu pieturēties dzelžaini, jo slēpēm ir dažādi veidi, tādēļ mēdz gadīties, ka kādam modelim šī prasība ir individuāla.”

Ja mans augums ir 175 cm un, ņemot vērā to, ka esmu iesācēja, domāju izvēlēties slaloma slēpes. Tātad 160 cm garas ar rādiusu 11 līdz 16 metri. Bet tas vēl nav viss. Man, kā iesācējai, ir nepieciešamas slēpes, kuras ir mīkstas. “Jā, slēpes ir arī dažāda cietuma. Respektīvi, iesācēji sāk slēpot ar pavisam mīkstām slēpēm. Ar tām ir vieglāk manevrēt un nav jāpielieto daudz spēka. Kad braucējs ir apguvis slēpošanas pamatus un lielā ātrumā trauksies pa kalnu, veicot asus pagriezienus, slēpēm parādīsies vibrācija. Tas ir brīdis, kad ir nepieciešams iegādāties nākamā līmeņa slēpes – respektīvi cietākas,” pastāstīja Ivo.

Kad īstais slēpju pāris izraudzīts un iemēģināts, tās ir attiecīgi jākopj, lai arī nākamajā sezonā varētu nodoties ziemas priekiem. “Slēpju kopšanas izmaksas ir atkarīgas no tā, cik saudzīgi ar tām apiesimies,” skaidroja Ivo. “Vidēji slēpes ir jāvasko pēc četrām vai piecām braukšanas reizēm, un tas jādara regulāri. Kompleksā apkope maksā, sākot no 15 līdz 25 latiem, ņemot vērā slīdvirsmu bojājumu pakāpi,” piebilda Gatis. Pariezi kopjot, slēpju mūžs var būt pat piecus gadus, tādēļ arī sezonas beigās par tām nedrīkst aizmirst. Slēpes arī ir jāieziemo glabāšanai vasarā, uzklājot vasku.

Papildu informācija:
www.elansports.lv
www.xsports.lv