“Vai tiešām jau pagājuši trīs gadi?” stāstot par savu ikdienu Liepājas Reģionālajā slimnīcā, nejauši atskārš medmāsiņa Iveta Martinaite (24). Strādājot darbu, ko mīli, laiks paskrien nemanot.

Anatomija – kaut kas interesants
Iveta ir liepājniece, šeit dzimusi, augusi un skolojusies. Pēc Raiņa 6.vidusskolas beigšanas iestājusies toreizējā Liepājas Medicīnas koledžā, jo gribējusi palikt tepat dzimtajā pilsētā, lai gan daudzi klasesbiedri devuši priekšroku Rīgai. “Medicīna mani interesējusi vienmēr,” Iveta atklāj, ka sākotnēji apsvērusi domu varbūt mācīties par zobārsti, taču beigu beigās izlēmusi par labu medmāsas profesijai. Jau no pirmajām dienām studijas iepatikušās: “Sapratu, ka tas ir mans.” Uzzināt par cilvēka anatomiju, fizioloģiju bijis interesanti. “Ar pasniedzējiem izveidojās labs kontakts,” kas vēl palīdzējis izturēt līdz galam, vērtē Iveta. No 30 cilvēkiem, kas iestājušies, diplomu saņēmuši tikai desmit. Divi no tiem savu dzīvi ar medicīnu tā arī nav saistījuši.

Pirmā prakse Ivetai bijusi jau pirmajā mācību gadā. Ierādīta vieta sociālās aprūpes nodaļā, kurā uzturējušies veci cilvēki. Prakses laikā Liepājas Reģionālajā slimnīcā vēl vairāk jaunā studente sapratusi, ka šī ir lieta, kas viņai patīk un aizrauj. “Protams, slimnīcas vide nav no vieglajām, bija psiholoģiski smagi, taču tas mani nenobaidīja. Gluži pretēji. Beidzot varēju pabūt tur, kur iepriekš nebiju bijusi, piemēram, operācijas zālē,” smaidot atminas Iveta. Kļūt par ārstu viņa nekad nav gribējusi, tieši pacientu aprūpe, kādu veic māsiņas, patīkot vislabāk. “Mūsdienās māsiņas nav vairs tikai vienkāršas ārstu norādījumu izpildītājas, bet gan pietiekami kompetentas un izglītotas personas, kas var atbildēt par pacientu un uzstādīt māsas izvirzītas aprūpes diagnozes. Protams, sadarbībā ar ārstu. Tuviniekiem, kas zvana un stāsta par savām veselības problēmām, saku, ka varu tikai pakonsultēt.” Izrādās, ka neviens Ivetas ģimenē nav saistīts ar medicīnu, tāpēc jo sevišķi liekas interesanti, kas piesaistījis viņas uzmanību.

Iveta paskaidro ar ko medmāsas atšķiras no ārsta palīgiem: “Ārsta palīgs ir tā saucamais feldšeris, un viņš vairāk strādā uzņemšanās un neatliekamajā palīdzībā.” Iveta novērojusi, ka reti kurš stiprā dzimuma pārstāvis izvēlas strādāt par medmāsu. Vīrieši vairāk ejot uz ārsta palīgiem.

Sirsnīgs paldies lielā vērtē
Ikdiena Ivetai paiet Plaušu un infekcijas slimību nodaļā. Nākas noformēt pacientu slimības vēstures, veikt injekcijas, izmeklējumus, ņemt analīzes un vēl daudz ko citu. Darbs ir maiņās, parasti viena dežūra ir 24 stundas, retāk 12 stundas. Pēc tam ir vairākas dienas brīvas. “Var gan izgulēties, gan atpūsties,” saka liepājniece. Iveta nelaiž sev klāt domas par to, ka varētu ar ko saslimt. Galvenais ievērot piesardzības pasākumus – lietot cimdus, pirms un pēc darba ar pacientu  mazgāt rokas, gripas sezonā uz sejas likt masku. “Nevajag baidīties, tad arī slimības nelips klāt, jādomā pozitīvi,” par savu nostāju viņa ir pārliecināta.

Iveta piekrīt, ka dienā piedzīto vai redzēto ir grūti atstāt darbā un “neņemt līdzi uz mājām”. Sevišķi jāpārdzīvo par gados jaunajiem cilvēkiem, ja, piemēram, kādam atklājas nedziedināma kaite vai arī  dzīve aprāvusies pašā plaukumā. “Tad domāju, ka varbūt tomēr varēja palīdzēt vēl kā vairāk,” par šaubām skumjajās situācijās stāsta slimnīcas darbiniece, un kā mierinot piebilst, ka katram no mums gan ejams savs ceļš. Iveta piekrīt, ka, neatkarīgi no garastāvokļa, ir jābūt laipnam un ikvienam jāsniedz profesionāla medicīniskā palīdzība, atstājot savas emocijas pie sevis. “Pret pacientu nedrīkst izturēties neiecietīgi, jo, ja reiz viņš nonācis pie mums, tad tam ir pamatots iemesls. Vienmēr cenšos sev atgādināt, ka jebkurā brīdī arī kāds no man tuviem cilvēkiem var nonākt nelaimē un es negribētu, lai pret viņu izturētos slikti, tāpēc, pati esmu iejūtīga.”

Kādam ir jābūt cilvēkam, lai strādātu par medmāsu? “Atvērtam, komunikablam, līdzjūtīgam, labsirdīgam,žēlsirdīgam,  iecietīgam, reizēm arī stingram, ar mugurkaulu, jo pacienti mums ir dažādi,” uzskaita Iveta. Tā kā šis darbs noteikti nav tāds, kur nopelnīt miljonus, tas ir jāmīl. “Man tas tiešām ir sirdsdarbs.” Ja pacients par darbu pasaka sirsnīgu paldies, tad tas jau esot daudz, uzskata Iveta, un konfektes vai ziedi nemaz neesot vajadzīgi.

Šogad Iveta plāno iestāties maģistrantūrā, pēc tam varbūt vēl ko piemācīšoties klāt. “Nezinu, redzēs, kā būs, jo mani interesē arī fizioterapija,” nākotnes plānus nedaudz ieskicē jauniete. “Esmu domāju par pārcelšanos uz kādu citu Latvijas pilsētu, Rīgu vai Jūrmalu. Protams, šeit man ir draugi, brīnišķīgi kolēģi, ģimene, bet gribas vēl ko redzēt ārpus Liepājas. Te esmu pavadījusi visu savu mūžu. Par ārzemēm neesmu domājusi, lai gan zinu, ka tur nopelnītu daudz vairāk. Bet tas mani neinteresē.”

Uzziņai
Medmāsas profesiju var apgūt:
Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiālē;
Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžā;
Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā;
Rīgas 1. medicīnas koledžā;
Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā;
Jūrmalas medicīnas koledžā;
Daugavpils Medicīnas koledžā u. c.