Ceturtdiena, 22. aprīlis Armanda, Armands
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Mēģinām taupīt “uz ēšanu”

Mēģinām taupīt “uz ēšanu”
31.03.2009 07:00

Atslēgvārdi

Ne vienā ģimenē vien secināts, ka lielākā daļa naudas jāizdod par pārtiku. Tad rodas jautājums: vai tiešām mēs tik daudz ēdam? Vai citiem ir tikpat traki? Izrādās, ka ir gan – to rāda pētījums,  ka gandrīz 60 procentu Latvijas iedzīvotāju pārtikai tērē no 30 līdz 50 procentiem kopējo ģimenes ienākumu. Patiešām daudz! “Brīvbrīdis” ieskatījās dažos Naudas plānošanas centra sniegtajos ieteikumos, lai meklētu iespējas, kā šos izdevumus samazināt.

Mīts. Mazāk tērēt naudas pārtikai nozīmē lietot mazāk vērtīgu vai kvalitatīvu uzturu.

Patiesība. Tā nav, ja zinām, ko izvēlēties. Kā māca Naudas plānošanas centra eksperte Aija Pridāne, visa pamatā ir plānošana, sekošana līdzi izveidotajam plānam un paveiktā analizēšana. Vispirms – regulāra iegādāto produktu, to daudzuma pierakstīšana un izvērtēšana, lai zinātu, cik liela summa ikdienā tiek tērēta pārtikai, cik pamatoti ir šie tēriņi un cik kvalitatīvi produkti iegādāti. Pēc tam – plāna izstrāde mērķtiecīgai pārtikas produktu iegādei, sekošana līdzi šim plānam un analizēšana, cik plānotais saskan ar paveikto, kā vēl iespējams samazināt tēriņus par pārtiku, nezaudējot maltītes kvalitāti.

Šķiet ļoti sarežģīti? Ieskatīsimies dažos padomos un ieklausīsimies, kā liepājnieki tos jau tagad īsteno savā dzīvē.

Uz veikalu ar sarakstu

Pirms došanās uz veikalu, uzraksti nepieciešamo produktu sarakstu un atvēli šo produktu iegādei konkrētu summu. Ja šāda saraksta nav, veikalā jāpavada ilgāks laiks, lai izpētītu piedāvājumus, salīdzinātu cenas un veiktu analīzi. Sarakstu būs daudz vieglāk izveidot, ja, piemēram, brīvdienās veltīsim laiku, lai pārdomātu ēdienkarti nākamajai nedēļai un uzrakstītu tai atbilstošu pārtikas produktu iegādes sarakstu. To var veidot arī visa ģimene kopā. Piemēram, pie ledusskapja durvīm piestiprina zīmīti, kurā katrs var ierakstīt produktu, kas ir izbeidzies un jāatjauno tā krājumi.

Mārīte (39 gadi): – Man šis ieteikums nav nekāds jaunums, jo mūsu ģimenē tā rīkojas jau daudzus gadus. Mēs gan nenosakām, cik lielu summu tērēsim vienā reizē, bet gadu gaitā ir izstrādājusies sistēma, ka makā ielieku naudas summu, ar kuru vajadzētu pietikt no piektdienas līdz piektdienai. Protams, ja nepietiek, tad ņemu klāt tikai mazliet un rēķinu, lai pārtēriņi nebūtu lieli. Mājā mums virtuvē uz galda stāv lapiņa, kur katrs no ģimenes pieraksta, ko, viņaprāt, vajadzētu nopirkt. Plānošanu veicam divreiz nedēļā – piektdienā vienojamies, ko ēdīsim brīvdienās, un svētdienas vakarā izplānojam darbadienu ēdienkarti.

Fasēts dārgāk!

Pērc sveramo produkciju, piemēram, biezpienu un krējumu, nevis jau fasēto.

Laila (42 gadi): – Kad ar radiem, paziņām vai kolēģiem runājam par iepirkšanos, es vienmēr uzsveru, ka iepirkties tirgū, kur iespējams izvēlēties produktus uz svara, ir lētāk, nekā pirkt lielveikalā jau safasētos. Kaut vai biezpienu. Pērku arī sveramo majonēzi, krējumu, tāpat sieru un daudz ko citu, nemaz nerunājot par kartupeļiem, burkāniem un citiem dārzeņiem. Tad patiešām iznāk lētāk!

Akciju laikā pētām termiņus

Izmanto akcijas. Pirms tam gan rūpīgi izlasi derīguma termiņu un novērtē, vai varēsi izlietot produktu līdz šā termiņa beigām.

Vineta (33 gadi): – Atzīšos godīgi, ka agrāk arī biju to skaitā, kas uz akcijas precēm skatījās ar attieksmi: nocenots, tātad vecs! Bet tagad dzīve mani ir izmācījusi, un ar prieku pērku akcijas preces, priecādamās, cik esmu ietaupījusi. Bet nupat gan man izgāja mazliet greizi, kad lielveikalā bija nocenots “Aktimel” – sākumā lielais iepakojums ar 10 vai pat 12 pudelītēm maksāja vairāk nekā trīs latus, bet tagad bija nopērkams par 99 santīmiem. Pārnesu mājās un uzreiz nesteidzāmies visu izlietot. Kad pēc pāris dienām paskatījos, derīguma termiņš jau bija beidzies. Izdzērām, protams, un esam sveiki un veseli, bet uz termiņiem patiešām ir jāskatās.

Uzsildīt zupu nav kauns

No iegādātajiem produktiem gatavo ēdienu mājās! Ja esi ļoti noslogots darbā, tad vari gatavot ēdienu divām vai trim dienām. Tiesa, atkārtoti uzsildot maltīti, nedaudz zudīs ēdiena uzturvērtība, tomēr tā būs lētāk un veselīgāk nekā, no darba mājup dodoties, nopirkti pelmeņi, cīsiņi vai sviestmaizes, ko steigā pagatavot.

Elita (36 gadi): – Mūsu ģimenē vienmēr, arī treknajos gados, ir bijusi tradīcija brokastis un vakariņas paēst mājās visiem kopā, turklāt pašu gatavotu ēdienu. Es zinu cilvēkus, kas vīpsnā par uzsildītu zupu, un bija laiks, kad arī es sāku domāt: varbūt tas patiešām ir prasti, bet, parunājot ar citiem cilvēkiem, esmu sapratusi, ka tas ir tikai cilvēciski. Mēs uzsildām arī plovu, kartupeļus ar mērci un citus ēdienu – nekādas vainas, bet, protams, dažkārt arī izvārām tos pašus pelmeņus vai cīsiņus. Es domāju, ja tā nav ikdiena, arī tas ir cilvēciski. Un galu galā arī garšīgi.

Kristīne Pastore

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz