Gripa, kāds cits vīruss, kam raksturīgas saaukstēšanās pazīmes vai patiešām saaukstēšanās – lai kas arī mūs šajā laikā būtu piemeklējis, skaidrs ir viens: jātiek ar slikto sajūtu galā un jāizveseļojas. Viena no iespējām – diebt pa taisno uz aptieku pirkt zāles, otra – pārvētīt mājās skapīšus un plauktus un tur atrast daudz ko noderīgu vai arī dažādus dabas līdzekļus iegādāties aptiekā.

Nobela prēmija imunitātes atklājējiem

Medicīnas speciālisti skaidro, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūs vispār piemeklē dažādi vīrusi, saaukstēšanās un daudzas citas kaites, ir novājināta imunitāte. Starp citu, ja runājam par imunitāti – organisma spēju pretoties slimībām –, tās atklājējs ir vācu zinātnieks Pauls Ērlihs, kurš savu pētījumu rezultātā noskaidroja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Par šo atklājumu viņš kopā ar krievu zinātnieku Iļju Mečņikovu 1908.gadā saņēma Nobela prēmiju. Dabiskas aizsargspējas piemīt katram organismam, bet, tikko kā kaut kas misējas, mikrobi aktivizējas un rezultāts ir slimība. Tāpēc vislabākais veids, kā stiprināt šo imunitāti, ir dažādi dabas līdzekļi. Tā jau kopš seniem laikiem ir uzskatījuši dažādi zālīšu vācēji un to atbalsta mediķi un farmaceiti arī mūsdienās.

Kāpēc imunitāte sadumpojas?

Kā skaidro mediķi, nebūt nav smagi jāsaslimst, lai mūsu imunitāte zaudētu savus spēkus. Tieši otrādi – kā izrādās, mēs to paši saviem spēkiem nīcinām pamazām vien, pamazām vien. Kaut vai smēķēšana. Tā tikai šķiet, ka lielākā nelaime, ko tā nodara mūsu organismam, ir kaitējums plaušām. Nekā nebija – no tās, tāpat kā no pārmērīgas alkohola lietošanas, cieš arī imunitāte. Bet lielākais pāridarītājs mūsu imunitātei ir daudziem tik ikdienišķais dzīvesveids, kurā netrūkst stresa, miega bada, pārslodzes un tamlīdzīgu parādību, par kurām lielākā daļa no mums, liekot roku uz sirds, var droši teikt: tā visa manā dzīvē ir pārpārēm. Un mediķi min vēl dažus iemeslus, kas var pavājināt imunitāti, – tie ir svārstīgie laika apstākļi un saulītes trūkums. Esam taču ievērojuši, cik strauji uz labo pusi mainās mūsu garastāvoklis, ja laukā spīd saulīte. Bet labs garastāvoklis ir viens no stipras imunitātes labākajiem draugiem.

Ķeramies pie dabas līdzekļiem

Nekas cits neatliek, kā vien stiprināt imunitāti. Ķeramies pie darba. “Brīvbrīdis” ieklausījās vairāku liepājnieku pieredzē, kādi ir viņu glābšanas salmiņi vīrusu laikā.

Kitija (34 gadi):
– Man ar imunitātes stiprināšanu ir ļoti drūma pieredze, jo pēc pārslimotas gripas, kas bija jau pirms pieciem gadiem, es regulāri diezgan smagi saslimstu katru pavasari, lai gan pirms tam vispār nezināju, kas ir slimošana. Un, kā gāju pie ārsta, tā to vien dzirdēju: jāstiprina imunitāte, jāstiprina imunitāte… Bet kā? Man ieteica – jālieto medus, dažādas tējas, citrusaugļi, vitamīni un tamlīdzīgi. Lietoju to visu līdz nelabai dūšai, bet – kā klāt nākamais pavasaris, tā es atkal esmu slima! Šogad nolēmu, ka tomēr neatmetīšu ar roku, bet palikšu pie viena līdzekļa – pie dzērvenēm ar medu. Tirgū pirktās ogas ar koka stampiņu saspaidu, sajaucu ar medu un dienā apēdu apmēram 3 tējkarotes. Un, lai gan man medus negaršo, šīm zālītēm patiešām nav ne vainas. Garšīgi! Un pagaidām es pati brīnos – sāku to visu lietot decembrī un tā arī visu šo laiku turpinu. Un ziniet – tpu, tpu, tpu –, bet pagaidām turos. Ceru, ka tā arī paliks.

Sandra (41 gads):
– Pagājušajā rudenī tā smagāk paslimoju un ģimenes ārste uzreiz brīdināja, ka jāstiprina imunitāte. Viņa man ieteica divas lietas – pirmkārt, ehinaceju. Vienalga, tēju, kādus vitamīnus, vai ko citu ar šī auga piedevām. Biju Rīgā un homeopātiskajā aptiekā nopirku ehinacejas pilienus, ko lietoju visu ziemu. Otrkārt, viņa ieteica ik pa laikam padzert mežrozīšu tēju. Vienu paciņu izdzert, tad kādu nedēļu, divas nedzert un tad atkal. Arī to daru visu ziemu un vēl saslimusi neesmu, lai gan kolēģi slimo. Turklāt mežrozīšu tēja ir patiešām garšīga – patīkami skābena. 

Ivars (24 gadi):
– Iztikt bez slimošanas svarīgi bija studiju gados, kad dzīvoju Rīgā un kopmītnēs atmosfēra un netīrība bija diezgan neciešama. Mamma man nopirka vitamīnus ar žeņšeņu. Vēlāk, kad sāku strādāt un gāju arī uz sporta zāli, sāku pirkt sporta vitamīnus ar žeņšeņu. Tā es šos vitamīnus lietoju jau vismaz piecus gadus ziemā un jūtos labi.

Speciālistu ieteikumi

Imunitātes stiprināšanai ļoti vērtīgi ir melnā plūškoka augļi, kas, līdzīgi kā mežrozītes, atbrīvo no saaukstēšanās un mazina tās simptomus – drudzi, klepu; bišu māšu peru pieniņš, kas stiprina organisma pretošanās spēju infekcijām, stimulē asinsriti, regulē endokrīno dziedzeru darbību, labvēlīgi ietekmē ādas šūnas; ķiploki, kas stimulē imūnās sistēmas darbību, pazemina holesterīna līmeni asinīs, mazina asinsvadu sieniņu caurlaidību, attīra organismu no sārņvielām, normalizē vielmaiņu. Starp citu, to vietā var lietot arī ķiploku tabletes. Lieliski imunitāti stiprina upenes, kas ir vērtīgas augstā C vitamīna satura dēļ. 100 grami ogu satur dubultu, pat trīskāršu nepieciešamo C vitamīna dienas devu, kā arī ingvers, kas paaugstina imunitāti un kalpo kā sviedrus dzenošs līdzeklis, neitralizē toksīnus, palīdz gremot, uzsūkt un pārstrādāt barību, ārstē kakla iekaisumu, saaukstēšanos, aizsērējumu un sinusītu.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”