Līdz brīdim, kad iestāsies astronomiskais rudens, vēl dažas dienas, taču, paskatoties ārā pa logu, jau šķiet, ka tas ir atnācis, vēl īsti negaidīts. Ja kāds no jums, makšķerniekiem, tagad vēlējās lasīt rindas par lielām līdakām, tad šajā laikā tas ir saprotams, tomēr piedodiet – šoreiz copmaņiem būs par citu šā veida vaļasprieka izklaidi. Par to, kā Baltijas jūras piekrastē ar makšķeri ķer mencas.

Žēl, ka tā

Jau rakstījām, ka pagājušās nedēļas nogalē uz zvejas kuģa “Ruta” atrada piecas tonnas nelegāli nozvejotu mencu. Patiešām žēl, ka joprojām ir tādi zvejnieki, kuriem likums ir svešs, un šeit gribu uzsvērt to, ka Baltijas jūrā, pēc veiktajiem pētījumiem, jau no 1980.gada arvien samazinās mencu daudzums. Varbūt mūsu paaudze vēl, tā teikt, uz savas ādas neizjutīs izteiktu šīs vērtīgās zivju sugas iznīkšanu mūspusē, taču, gadiem ritot, ja nekas netiks darīts, pie tā vārētu nonākt. Šajā situācijā negribētu likt akcentu tikai uz negodīgajiem zvejniekiem, jo, iespējams, mencu populācijas samazināšanās ir saistīta ar klimata izmaiņām – zinātnieki pieļauj, ka tālā nākotnē Baltijas jūra varētu kļūt par ezeru, tātad mencām vairs šeit nebūs nepieciešamais ūdens sāļums.

Braucam jūrā!

Tradicionāli līdz ar ūdens temperatūras samazināšanos Baltijas jūrā mencas barības meklējumos virzās tuvāk piekrastei, tādēļ tieši rudenī (arī pavasarī) ir labākais šo zivju copes laiks. Lai kaut nedaudz skaidrāks kļūtu redzējums, kāda ir situācija Baltijas jūras piekrastē, kopā ar vairākiem makšķerēšanas cienītājiem braucu jūrā mencas lūkoties.

Pirms mūsu uzticamais zvejas kuģītis “Tims” atstāja ostas teritoriju, copmaņu noskaņojums bija gana optimistisks, jo zvejnieks Oskars Kadeģis tajā pašā dienā ostā bija atgriezies ar visai prāvu mencu lomu, turklāt deva mums norādījumus, kurā virzienā un cik tālu no krasta vajadzētu doties. Tāpēc nepacietībā traucāmies pa ziemeļu vārtiem ārā un cerējām, ka vakars būs izdevies. Kaut arī bija apmācies, laika apstākļi bija labi – galvenais, ka pēdējais dienās neierasti aizsnaudies bija arī vējš, līdz ar to mūsu kuģītis tik ļoti nešūpojās viļņos.

Mencu makšķerēšanā īpašas iemaņas nav nepieciešamas, tā ka, ja ir vēlēšanās, jūrā līdzi var doties arī iesācējs. Vajadzētu gan ņemt vērā dažas specifiskas nianses saistībā ar inventāru. Pirmkārt, labāk būtu izmantot pēc iespējas smaguma izturīgāku makšķerkātu, jo cope parasti notiek vismaz ap 20 metru dziļumā. Otrkārt, par mencu apmānīšanas līdzekli parasti izmanto no metāla pagatavotu pilkeri (ir sava līdzība ar vizuli, vienīgi svars tiem ir no 100 līdz 300 gramiem). Treškārt, no savas pieredzes varu teikt, ka labi būtu pirms došanas zvejā pagatavot īpašu mencas ķeršanas sistēmu, precīzāk, mencu pievilināšanai izmantot ne tikai jau minēto pilkeri, bet arī turpat 20 centimetrus augstāk pie auklas piesiet tvisteri. Piemēram, man todien visas piecas mencas bija iekārojušas tieši šo gumijas izstrādājumu.

Tiesa, šajā copes reizē lielāko mencu pamanījās piemānīt kuģa kapteinis Andris, kurš 1,4 kilogramus smago mencu no dzelmes izmānīja ar pilkeri. Lai arī šoreiz palikām bez ievērības cienīgiem lomiem, gaidītās emocijas tika gūtas un bešā nepalika neviens. Secinājums – zivis ir, vajag tikai atrast īsto vietu, kur tās biedrojas cita ar citu, tad veiksmīga cope garantēta.

Ja arī jūs ieinteresēja šāda veida izklaide un nebaida šūpošanās jūras viļņos, tad gribu atzīmēt, ka zvejnieks Oskars Kadeģis (tel. – 29294839) organizē šādus braucienus. Jāatgādina, ka likumi jūrā pastāv ne tikai zvejniekiem, bet arī vienkāršiem makšķerniekiem. Braucot jūrā, nedrīkst aizmirst par makšķerēšanas karti un to, ka vienam copmanim atļauts paturēt piecas mencas, kuru izmērs nedrīkst būt mazāks par 37 centimetriem.

Ja jums nav aicinājuma šūpoties jūras viļņos, bet makšķerēt tomēr kārojat, tad droši varat doties kaut vai uz to pašu Ziemeļu molu, kur arī pastāv iespēja tikt pie kādas mencas. Taču tur tagad vajadzētu sākties rosībai saistībā ar butēm.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Ar šādu lomu varētu lepoties ikviens kārtīgs makšķernieks.