Modernais dzīvesveids
Gaidot pavasari un zaļu zāli, arvien vairāk jādomā par sevi kā dabas sastāvdaļu. Pavasara gaidās apskatīsim mūsdienās tik populāro ekodizainu, kas stabili iekarojis savu vietu plašajā dizaina pasaulē un arvien pārliecinošāk ienāk mūsu sadzīvē.
Dabas mīlestība var izpausties visdažādākajos veidos, daži no mums dodas pie dabas nedēļas nogalēs, daži ēd ekoloģisku pārtiku, daži mīl dzīvniekus, dažus uztrauc ekoloģija. Bet ikviens arvien vairāk sāk par to domāt. Ēdot veselīgi, sportojot, ieturot diētu un visādi citādi cenšoties organismu saglabāt veselu un dzīvotspējīgu ilgus gadus, jābūt gataviem investēt tikpat svarīgā un veselībai nepieciešamā lietā kā ekoloģisks jeb videi draudzīgs mājoklis.
Ar vārdu ekoloģisks mēs apzīmējam ne tikai cilvēka veselībai un apkārtējai videi labvēlīgu produktu, bet arī to, ka šīs produkcijas ražošanas process ir nekaitīgs. Runājot par ekoloģisku mājokli, nedrīkst aizmirst tādu faktoru kā ekoloģiskais komforts, kas nodrošina konkrētus apstākļus atpūtai un spēku atjaunošanai, tāpēc jācer, ka ekomājoklis ir tikai savas attīstības sākuma un zinātne vēl daudz strādās, lai jaunākos atklājumus varētu izmantot videi draudzīga mājokļa veidošanā.
Cieņa pret apkārtējo vidi, kas visiem dod svaigu gaisu, sauli un veselīgu pārtiku, jāizjūt katram. Tāpēc jācer, ka arī valsts struktūrām ekoloģisks mājoklis kādreiz kļūs par prioritāti un obligātu prasību. Ekoloģisks mājoklis pieprasa izmaiņas arī cilvēku dzīvesveidā – kārtīga mājas un tās teritorijas apsaimniekošana, sadzīves atkritumu šķirošana un daudzi citi piepūli prasoši pasākumi. Kad pirms divdesmit gadiem slavenā aktrise Bridžita Bardo apmetās uz dzīvi visiem aizmirstā zemes nostūrī, lai ziedotu sevi dzīvnieku aizsardzības tiesībām, publika viennozīmīgi lika pirkstu pie deniņiem. Tagad ar šādiem izgājieniem nevienu pārsteigt neizdosies.
Protams, ne jau katrs ir gatavs visu pamest un doties dzīvot tālu prom no civilizācijas. Tas arī nav vajadzīgs. Dzīvot harmonijā ar dabu var arī lielpilsētas iedzīvotāji. Viss nepieciešamais ir tirdzniecībā pieejams: ekoloģiski tīri celtniecības materiāli, netoksiskas krāsas, mēbeles no pārstrādātiem atkritumiem, saules baterijas, apģērbs, biopārtika un daudzas citas lietas. Grūtāks ir pirmais solis, kaut gan pēdējo gadu tendences sāk mūs morāli sagatavot jauna dzīvesveida pieņemšanai. Par pielikumu pašreizējam ekobumam kļuvis viss etniskais. Savukārt aizraušanās ar eksotisko iemācījusi mūs mīlēt pavisam vienkāršas lietas, kokus un krūmus.
Savu artavu ekoloģiskā dzīves veida popularizēšanā ieguldījuši slavenie stila guru. Mūsdienu britu dizaina tēvs sers Terens Konrans jau daudzus gadus ir ekoloģiski tīrās saimniecības vadītājs, kas audzē dārzeņus, neizmantojot mākslīgo mēslojumu (www.conran.com). Šis piemērs izrādījās lipīgs. Arī mazdārziņu gurķu audzētāji pašlaik nokļuvuši topā. Amerikā ekostila sludinātāja lomu ieņēmis Denijs Seo – dzīvnieku tiesību aizstāvis, interjera dizainers. No kaņepēm austā kostīmā un audekla kurpēs viņš dodas no vienas ballītes uz otru. Par pirmo interjera dizaina priekšmetu kalpoja Denija vecāku māja. Viņš to pārbūvēja, izmantojot tikai un vienīgi organiskos un pārstrādātos materiālus. Turklāt visas izejvielas, sākot no speciālām krāsām un beidzot ar kājslauķīti, nemaksāja dārgāk par ne tik zaļajiem analogiem.
Latvijas iedzīvotājiem došanās pie dabas un dzīve saskaņā ar vidi ir samērā vienkārša, sevišķi tagad, kad ekonomiskie apstākļi kļuvusi spiedīgi ikkatram. Tādēļ der padomāt, vai neatteikties no ierastās dzīves daudzstāvu būros un nedoties dzīvot uz lauku saimniecībām. Tāpēc nākamajā “Mājokļa” numurā vēl tuvāk apskatīsim šo tematu. Parunāsim par to, ko var iegādāties Latvijā un kādi veiksmīgi projekti jau veikti. Kas zina, var būt tā ir jauna iespēja! Ekoloģiska pieeja nenozīmē atteikšanos. Ekoloģija ir tieši tā sfēra, kurā paša iniciatīva spēlē lielāko lomu.
“Kurzemes Vārds” pielikums “Mājoklis”
www.designspongeonline.com
