Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 21. novembris

+5°C
Vējš: ZR 5.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Andis, Zeltīte

Muzikālais liepājnieks no Saldus

Atslēgvārdi jānis narkevics | bigbends | mūzika | lustīgais blūmīzers | saldās sejas

20 gadus jaunais mūziķis Jānis Narkevics sevi dēvē par liepājnieku, kaut arī dzimis un uzaudzis Saldus pusē. Bērnībā viņš ik dienas aizvadījis muzicējot, vai vērojot, kā to dara viņa tētis, kurš arī ir ļoti muzikāls cilvēks un kādreiz spēlējis grupā "Neptūns". Viņš par savu lielāko vērtību atzīst ģimeni, kas palīdzējusi atrast īsto ceļu dzīvē.

Uzaudzis blakus trompetei

Jānis šobrīd studē Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas 4. kursā par trompetistu skolotāja Jāņa Ivuškāna vadībā. "Ikdiena aizrit muzikāli. Pa dienām esmu skolā, brīvdienās muzicēju kopā ar "Lustīgo Blūmīzeru" vai tēti, tādēļ var teikt, ka brīvdienu bieži vien pat nav vispār."

Viņš mūzikai pievērsies jau bērnībā, kad vecāki, Jānim esot vēl mazam, ievērojuši viņa interesi par mūziku.

"Tētis pamazām man sāka mācīt dziedāt, sešu gadu vecumā iestājos Saldus mūzikas skolā, lai spēlētu klavieres. Pēc četriem gadiem pārgāju uz trompetes specialitāti, jo tā jau ļoti sen patika. Uz klavierspēli gāju, jo tas bija jādara, taču ar trompeti tā nebija. Tētis Ezerē vadīja pūtēju orķestri un pats arī spēlēja trompeti, tādēļ ļoti gribēju spēlēt arī es, bet biju pārāk mazs." Viņš atzīst, ka vienmēr ir atšķirība, vai bērns pats vēlas spēlēt kādu mūzikas instrumentu, vai to dara tādēļ, ka liek vecāki.

"Parasti jau tīņu vecumā pienāk mirklis, kad viss apnīk, nav vēlmes turpināt. Liekas, ka foršāk būtu iet laukā darīt ko citu, ko dara citi vienaudži.

Tad ir ļoti labs tas vecāku grūdiens. Reizēm vecāki nolaiž rokas, tādēļ nekas galu galā neizdodas. Vecāku stingrība reizēm ir pat ļoti vajadzīga, lai iedzītu pareizajā virzienā un pēc laika saprastu – jā, bija taču pareizi tā. Ko es būtu šo laiku darījis, ja atmestu visam ar roku? Nevaru iedomāties," prāto Jānis. 

Viens no lustīgajiem un bigbenda

Gandrīz gadu Jānis spēlē ģitāru grupā “Lustīgais Blūmīzers”. Viņš stāsta, ka grupā nonācis nejauši: “No “Lustīgā Blūmīzera” bija aizgājis viņu ģitārists. Grupas veidotājs Mārtiņš Bergmanis manam tētim vaicāja, vai nevēlos spēlēt ar viņu, jo zināja, ka mēdzu muzicēt ar tēti. Biju diezgan izbrīnīts par šādu piedāvājumu. Nekad nebiju iedomājies, ka spēlēšu ar Mārtiņu Bergmani.”

Arī grupas žanrs atšķiras no Jānim ierastā Liepājas roka – “Lustīgais Blūmīzers” vairāk spēlē kantrimūziku. “Domāju - kā es pieradīšu, kā būs? Taču Mārtiņš ir ļoti labsirdīgs cilvēks. Vienmēr parūpējas par citiem.

Busiņa aizmugurē viņš ievietojis matraci, lai braucot no koncertiem, es varētu izgulēties.”

Spēlēt ģitāru Jānis iemācījies pirms diviem gadiem, tādēļ arī spēlēšana grupā viņam dod pieredzi. Viņš atceras, kā ar tēti, Tomasu Kleinu un citiem mūziķiem uzstājies festivālā “Saldus saule”, kad vērojot, kā ģitāru spēlē Kleins, viņš sapratis, ka arī tā grib mācēt.

“Krāju naudu, pasūtīju sev labu, dārgu ģitāru no Amerikas un kad tā tika piegādāta, visas vasaras garumā tikai mācījos spēlēt ģitāru. Nekas cits man neinteresēja – trenējos, spēlēju līdzi ierakstiem. Varu teikt – Tomass Kleins ir bijis mana lielākā iedvesma.” Viņš atzīst, ka vēl, protams, ir daudz, ko mācīties, taču vislielākā motivācija turpināt ir rezultāts, jo redzot progresu, Jānim gribas mācīties vēl un vēl.

80. gadu sākumā Guntars Račs un Tomass Kleins  kopā muzicējuši un izveidojuši grupu “Saldās sejas”, kas savu darbību bija pārtraukuši. Šogad G. Račs viesojās Liepājā uz dzejas vakaru, kad izlēmis muzikālo projektu atjaunot, pieaicinot arī Jāni. “Tika uzrakstīta dziesma, iedziedājām un aizgāja. Guntars tagad rada visādas idejas un plānojam,” smej Jānis. Viņam sākumā licies, ka tas, iespējams, bijis tāds viena vakara projekts, taču tagad viņiem ir pārliecība, ka kopīga muzicēšana varētu arī turpināties.

Jānis paguvis arī iedziedāt Tomasa Kleina sarakstīto dziesmu “Puse sirds” ar ko gandrīz iekļuvis “Muzikālās bankas” finālā. “Pusfinālā konkurējām ar “Prāta vētru” un Donu. Vairākas nedēļas mainijāmies pozīcijās, taču galu galā palikām trešie,” atceras Jānis.

Tā kā Jānis ir trompetists Liepājas Melngaiļskolas bigbendā, viņam bieži sanāk spēlēt dažāda stila mūziku, taču viņš to par traucēkli neuzskata. “Pārslēgties nav grūti. Man patīk gan “Līvi”, gan kantrī, gan džezs… Galvenais, lai to labi izpilda.

Jebkura mūzika ir laba, ja to kvalitatīvi izpilda.” 

Vienīgie sarežģījumi mēdz gadīties, kad vienlaicīgi jāspēlē dažādās vietās. “Vienmēr jādomā, kā saplānot muzicēšanu. Piemēram, bigbendā mēs esam divas pirmās trompetes, tādēļ maināmies veiksmīgi, lai vismaz viens no mums būtu. Arī “lustīgajam” ir otrs ģitārists. Reizēm nākas uzupurēties, piemēram, braukt ar savu auto,” stāsta Jānis. Novembrī gadījies, ka ar “Lustīgo Blūmīzeru” bijis jāspēlē četras naktis pēc kārtas. Viņam nācies pēc muzicēšanas naktī no Kolkas braukt uz Rēzekni, lai bez gulēšanas turpinātu muzicēt, un nākamajā dienā skolā kārtotu eksāmenu. Tā reizēm neguļot pat četras naktis.

“Primārais tomēr vienmēr ir skola. Es domāju, ka šī pieredze tikai palīdz, jo jūtos drošāk, zinu, kā labāk – tikai jāprot to izmantot,” ir pārliecināts Jānis.

 “Man vienmēr patikusi Liepāja. Ja agrāk tā visiem asociējās ar Liepājas roku, tad, manuprāt, Liepāja lēnām kļūst par bigbenda mūzikas pilsētu. Protams, agrāk bija “Līvi”, “Credo”, “Neptūns”, “Pūt, vējiņi!”, “Liepājas dzintars”, taču tagad tas viss ir pārgājis uz citu lauciņu. Uzbūvēts “Lielais dzintars”, attīstās skola, notiek daudz koncertu. Man šķiet, ka tas viss padara pilsētas muzikālo vidi nopietnāku un nosvērtāku.” Labus vārdus Jānis saka arī par bigbenda vadītāju Jāni Ivuškānu un menedžeri Iritu Kalēju, kas vienmēr parūpējoties par ikvienu bigbenda dalībnieku.

“Viņi ļoti daudz dara mūsu labā, par visu ir padomāts, nekā mums netrūkst! Kaut katram kolektīvam būtu tādi vadītāji, kādi ir mums!”

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!