Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 17. augusts

+18°C
Vējš: ZR 6.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Oļegs, Vineta

Mūzikas apritē atgriežas Valdemārs Ozoliņš  (2)

Atslēgvārdi mūzika

Novembra svētku sarīkojumu programmā iekļauts komponista un diriģenta Valdemāra Ozoliņa skaņdarbu koncerts "Es tēvu zemei noliecos", kas viņa 110.jubilejas gadā notiks šosvētdien Latviešu biedrības namā. Šosvētdien koncertā Latviešu biedrības namā atkal skanēs Valdemāra Ozoliņa dziesmas "Latvija daiļā" ar Jāņa Stendera vārdiem, "Krēslā" ar Friča Bārdas dzeju, solo dziesmas "Lūgšana" ar Elzas Ķezberes vārdiem, "Šūpļa dziesma" (Birzmalietes vārdi) u.c. dziesmas.

Koncertā piedalīsies Liepājas kori, koklētāji, diriģents Jēkabs Ozoliņš kopā ar pārējiem koru vadītājiem. Atceres sarīkojumu organizē komponista brāļameita Milda Ozoliņa.

Valdemārs Ozoliņš muzikālo izglītību guvis Pēterburgas, Maskavas un Rīgas konservatorijā, pēc tam bijušas studijas trimdā – Atēnu universitātē, Ohaijo un Čikāgā ASV. Komponists radījis ap 400 dziesmu visu veidu koriem, kā arī solo dziesmas, 17 lielās formas darbus, kantātes, poēmas, sonātes, darbus ērģelēm un koklēm, stīgu kvartetiem, mūziku lugām "Spēlēju, dancoju", "Daugava" u.c. Kopš IV Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem (1926.) to repertuārā vienmēr ir Ozoliņa dziesmas, arī trimdā notikušo Dziesmu svētku repertuārā, bet padomijas gados skaņradis tika piemirsts.

"Valdemārs Ozoliņš, 20. un 30.gadu kordziesmas lielmeistars, ir pelnījis beidzot atkal piedalīties XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku (2008.) repertuārā. Īpaši ar sirsnīgo šedevru "Latvija daiļā", ko mūsdienās kori nedzied un diriģenti nezina," saka muzikologs Oļģerts Grāvītis. V.Ozoliņa darbība guvusi daudzas atzinības: 1926.gadā Kultūras fonda balvu, ģenerāļa Gopera balvu Vācijā, vairākkārt godalgotas dziesmas jaundarbu konkursos Latvijā un ASV.

Savulaik V.Ozoliņš rakstīja: "Dziedāšana ārstē garu, un tāpēc latviešiem kā dziedātāju tautai ir mazāk mentāli slimo nekā amerikāņiem. Latvieši dzied ne tikai sava prieka pēc, bet izdzied arī savas bēdas. Kāpēc un kam es rakstu? Mūsu dziesmas ir garīgās bruņas, kas pasargā no maldiem, šaubām un pašapziņas trūkuma. Dzejai jābūt ar savu dvēseli, īpatnību, personību, kas to atšķir no citām."

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!