Gandrīz seši tūkstoši cilvēku, viņu vidū arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, piektdienas vakarā bija ieradušies stadionā “Daugava”, lai noklausītos akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” 125.jubilejai veltīto koncertu, kurā uzstājās šovbiznesa zvaigzne Roberts Velss, solisti Veins Evans, Džesika Andersone, Magnuss Baklunds, vokālā grupa “Vocalletes”, kā arī Liepājas Simfoniskais orķestris.

Koncertšovu izvērtē muzikoloģe Aija Engelmane: 

“Mūzika un uguns vienmēr ir saderējušas kopā. Kā gan neatcerēties veco, labo Ludvigu van Bēthovenu, kurš teicis, ka “mūzikai jāšķiļ uguns no cilvēku dvēselēm”. To arī pilnībā pierādījusi komponista daiļrade, ne velti viņa 9.simfonijas fināla kora tēma kļuvusi šodien par Eiropas Savienības himnu “Alle Menschen werden Brüder”. Arī koncertā skanēja šī melodija britu opertenora Veina Evana izpildījumā, protams, angliski. Baroka meistars Georgs Frīdrihs Hendelis, kurš atrada savu otro dzimteni Anglijā, speciāli komponēja tā saucamo plenēra mūziku izpildīšanai brīvā dabā brīnišķīgajos angļu parkos. Tā bija arī viņa “Water Music”, kura pavadīja Anglijas karali Džordžu I viņa braucienā pa Temzas upi, un “Firework Music” izpildīta Londonas Grīnparkā 1745.gadā.

Piektdienas vakarā “Daugavas” stadionā mūzikas un uguns saistība izplauka kā krāšņs zieds ugunīgajās debesīs gan pēc koncerta pirmās, bet jo sevišķi otrās daļas.

Koncerta sākums bija visnotaļ nopietns, un svarīgumu tam piešķīra mūsu Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna. Sekoja TV “Dzintares” redaktores Līgas Ratnieces-Kadeģes videofilmas “Apsteidzot laiku” pirmizrāde. Tas bija īss atskats “Liepājas metalurga” vēsturē, attīstībā un šodienā. Kā no naglu fabrikas, ko dibināja “Bekers un Ko” izaudzis Eiropas nozīmes metalurģijas gigants. Cerams, cienīgu vietu ieņems arī “Liepājas metalurga” himna, kuru radījuši Emīls Dreiblats un Guntars Račs, bet piektdien pirmatskaņoja Ivo Fomins.

Un tad jau uz skatuves mūsu Simfoniskais orķestris, galvenais diriģents Imants Resnis un Roberts Velss – pianists, komponists, dziedātājs un lielisks šovmens. Viņa sadarbība ar Liepāju mērāma daudzu gadu garumā ar spilgtiem koncertiem, vasaras koncertturnejām kopā ar mūsu orķestri pa Zviedriju un Somiju, vairākiem CD ierakstiem. Nekas nebija zudis arī tovakar. Tas pats temperaments, azarts, lieliskie aranžējumi. Un tomēr… Varbūt tā ir bijusi pasūtītāju vēlme – mūziku visiem vecumiem, sākot no klēpju bērna līdz sirmām galvām, tomēr pārāk lielais raibums neļāva aiziet no koncerta ar gandarījuma sajūtu. Tā, protams, bija laba izklaide, bet, šķiet, ka viesis novērtēja Liepājas publiku par zemu. Protams, efektīgā A.Hačaturjana “Zobenu deja” nekad neapniks – vēl jo vairāk R.Velsa dzirksteļojošā apdarē. Un kur tad vēl šķelmīgais trio no Zviedrijas grupas “Vocalletes” ar garderobes nomaiņām. Arī rakstāmmašīna ir efektīgs sitamais instruments, kur, asprātīgi izmantojot klikšķus un zvaniņu kopā ar orķestri, var radīt interesantu skaņdarbu. Un R.Velss prot kurināt intrigu, iesaistīt publiku un 1.daļas noslēgumā, vispirms izskanot Bēthovena Likteņsimfonijas bargajiem unisoniem, bet pēc tam pārejot mežonīgā, trakā rokenrolā – kājās ir visi un ritmā aplaudē gan prezidents, gan Uldis Sesks un pārējie.

Otrās daļas sākums ar Dmitrija Šostakoviča pompozo “Svētku uvertīru” varēja būt veltījums ilggadējam direktoram N.Golodovam, kad uzņēmums vēl saucās “Sarkanais metalurgs”. Zviedru popzvaigzne Magnuss Baklunds bija izcils grupas “Queen” līdera Fredija Merkūrija dziesmās, savukārt Džesika Andersone atgādināja Tīnas Tērneres un Selinas Dionas hītus.

Vēl šajā raibajā svētku buķetē tika iepīts Johana Štrausa “Radecka maršs”, kuru klausoties gribot negribot jāaplaudē. Un atkal kaut kas no lielās opermākslas – Karaļa ārija no Pučīni “Turandotas” britu tenora sniegumā. Skaista smeldze koncerta izskaņā bija Džesikas Andersones un Veina Evana balsīs. Pateicoties Velsa asprātīgajiem komentāriem, veiklajām pasāžām, pārejot no viena skaņdarba uz nākamo, publika jauki pavadīja vakaru.