Pašlaik, kad valstī ir ekonomiskā krīze, kad cilvēkus masveidā atlaiž no darba, kad samazina algas, daudzi saviem sapņiem ir atmetuši ar roku vai arī to īstenošanu atlikuši uz tālāku nākotni. Tomēr nav pamata krist pilnīgā pesimismā. Jo viens no veidiem, kā piepildīt savas ieceres, ir rakstīt projektus. Šo iespēju var izmantot arī jaunieši. Uzrunājām vairākus jaunus cilvēkus, kas dzīvē veiksmīgi īstenojuši projektus, un uzklausīja viņu pieredzi un padomus.

Iespēja par velti iegūt naudu

“Projekti dod iespēju īstenot kaut ko, kam nav finansējuma,” norāda biedrības “Jauniešu organizācija “IMKA Liepāja”” valdes priekšsēdētājs Edmons Gruduls. Biedrība darbojas tikai divus gadus, bet tai jau izdevies īstenot vismaz piecus projektus. Lielākoties tie bijuši vērsti uz ārpustelpu aktivitātēm, piemēram, par iegūto naudu rīkotas nometnes mežā.

Projektu Edmons uzraksta dažās stundās vai vairākās diennaktīs, atkarībā no tā, cik liels ir prasītais finansējums un cik prasīgs ir projekta saņēmējs. “Manuprāt, visvieglāk ir izskaidrot savu ideju, ko gribi panākt, bet grūtākais sākas tad, kad jāstrādā ar cilvēkiem, jāmeklē partneri.” Jaunietis ir rakstījis arī starptautiskus projektus. Īpašas atšķirības neesot, vai projektu sūta uz ārzemēm vai arī tepat kādam fondam Latvijā.

Par katru projektu organizācija ieguvusi no trim līdz pieciem tūkstošiem latu. Bet bijis arī patīkams izņēmums. “IMKA Liepāja” iesniegusi projektu Sabiedrības Integrācijas fondam un kopā ar līdzfinansējumu ieguvusi 34 tūkstošus eiro. “Projekta mērķis ir, izmantojot ārpustelpu aktivitāšu metodi, nelabvēlīgajiem jauniešiem parādīt, cik daudz lietderīga var darīt brīvajā laikā. Sākumā organizācijas biedriem būs apmācības, un pēc tam viņi vadīs nodarbības jauniešiem Karostas skolās,” par projektu vairāk pastāsta Edmons. Tāpat ar šo naudu pietiek, lai iekārtotu biroja telpas, iegādātos inventāru. “Jaunatnes organizācijai, kurai nav nekā, tas ir ļoti liels atbalsts, pamats, no kura var tālāk atsperties,” ir gandarīts Edmons.

Valdes priekšsēdētājs uzsver, ka pirms projekta iesniegšanas jāpadomā, kur ņemt līdzfinansējumu. “IMKA Liepāja” gan meklē sponsorus, gan tās biedri izmanto iespējas nopelnīt. Informāciju par projektiem viņš iegūst gan Liepājas Jaunatnes centrā, gan Nevalstisko organizāciju centrā, gan interneta portālā www.google.lv. Par vietām, kur iesniegt projektus, pēc Edmona teiktā, nav pamata sūdzēties. Nereti esot pat grūti izvēlēties, kam sūtīt projektus, jo vairāki konkursi notiek vienlaikus.

Neskatoties uz piedāvātajām iespējām – teju par velti iegūt naudu – , nav daudz jaunās paaudzes pārstāvju, kas to izmanto. Kāpēc tā? “Es nedomāju, ka jaunieši ir neaktīvi uz projektu rakstīšanu, viņi drīzāk baidās to darīt. Atceros, kad rakstījām pirmo projektu, kas bija par nelielu summu – 140 latiem, ilgi prātojām, ko rakstīsim, domājām, ka jāmin, kur un par cik pirksim katru pildspalvu,” smejas Edmons.

“IMKA Liepāja” valdes priekšsēdētājs uzskata, ka projekti organizācijām ir nenovērtējams atbalsts. Ja nepastāvētu iespēja iegūt līdzekļus ar projektiem, visticamāk, organizāciju būtu mazāk.

Īsteno oriģinālas idejas

Pagājušajā vasarā folkloras centrā “Namīns” un klubā “Fontaine Palace” notika Liepājā nebijis pasākums – multikulturāls projekts “Ritma takas Dimdiņkāposti”, kurā folkloras kopa “Baļķi”, Roberts Gobziņš, miksmeistari AG&Raitis, dīdžejs Krii, grupa “Skan” un perkusionistu apvienība “Samba” no Rīgas apvienoja divas šķietami dažādas kultūras – hiphopu un folkloras mūziku. Šā projekta idejas autors bija Liepājas Pedagoģijas akadēmijas absolvents Mārtiņš Mamis, kurš savulaik kopā ar dīdžeju Samsonu “Rietumu radio” ēterā veidoja klubu mūzikas programmu “Klubkrēsls”.

Tas Mārtiņam bija pirmais un līdz šim vienīgais projekts. “Tā kā nezināju, kā jāraksta projekti, lielu atbalstu man sniedza Liepājas Jaunatnes centra bijusī darbiniece Evija Galveite. Viņa palīdzēja saprast, kas tieši jāraksta un kā uzrakstītais jāīsteno dzīvē,” saka 25 gadus vecais Mārtiņš.

Pēc pasākuma viņš secinājis, ka vairākas lietas būtu darījis citādāk. “Uz papīra viss izskatās ļoti labi, bet reāli dzīvē ir citādāk, piemēram, bija grūti uz mēģinājumiem sapulcēt visu lielo mūziķu baru,” atceras Mārtiņš. “Es biju ne tikai projekta idejas autors, bet arī menedžeris – kārtoju visas organizatoriskās lietas, piemēram, vienojos ar mūziķiem par honorāru, kārtoju jautājumus saistībā ar skatuves tehniku.” Mārtiņš atzīst, ka vienam to izdarīt bijis ļoti grūti, bet spīts nav ļāvis padoties. Nākamo reizi viņš gan noteikti piesaistīs lielāku komandu. Taču vai tas būs viegls uzdevums, Mārtiņš nezina, jo ievērojis, ka viņa vienaudžiem trūkst gribasspēka darboties, ka viņus biedē izaicinājumi.

Mazliet apņēmības un – radio atjaunots

Kādreiz Raiņa Liepājas 6.vidusskolai bija savs radio. Taču nekas nav mūžīgs. Aparatūra nolietojās, un kādu dienu radio apklusa. Ja šajā skolā nemācītos Laura Flaksa, iespējams, radio mācību iestādē neskanētu vēl ilgi.

Liepājas Skolēnu domes bijusī vadītāja vispirms ar savu vēlmi – atjaunot radio translāciju – vērsusies pie skolas vadītājiem. Vidusskolniecei atteikts, jo mācību iestādei nepietiek naudas šim mērķim. Taču 12.klases skolniece nav padevusies. Viņai ieteikts uzrakstīt projektu. Tā kā Laura to iepriekš nebija darījusi, viņai palīdzību nav atteicis ne Skolēnu domes pārstāvis Kaspars Vārpiņš, ne Jaunatnes centra direktors Pāvels Jurs, ne 6.vidusskolas skolotājs Juris Beķeris-Brīvkalns.

“Atskaites es rakstīju viena pati, tas ir pats grūtākais visā projektā. Pirmais projekts, pats sākums vispār jau ir grūts, jo ir jāsaprot, ko un kā rakstīt, kas tieši tiek prasīts,” tagad zina Laura. Taču arī viņa pieder pie tiem cilvēkiem, kas grūtības uzņem kā jaunu izaicinājumu. “Es gribēju pierādīt, ka ir iespējams dabūt naudu, ka tas nemaz tik grūti nav, ja vien ir vēlēšanās,” saka Laura.

“Projektu iesniedzu Liepājas Izglītības pārvaldē. Dabūju 800 latu, par ko iegādājāmies pamattehniku, lai radio varētu darboties,” stāsta Laura. Kopā viņa prasījusi 1000 latu, taču visu summu nav izdevies saņemt. “Neieguvu 200 latu, kas bija domāti datora iegādei. Man teica, ka datoru iegāde netiek finansēta, jo tos iespējams dabūt no skolas. Un tā arī notika,” skaidro Laura, piebilstot, ka jāturpina rakstīt projekti, lai varētu iegādāties vēl šo to no tehnikas, kas palīdzētu uzlabot radio darbību.

Laura arī aicinājusi savas skolas pašpārvaldes jauniešus rakstīt projektus. Atsaucība bijusi liela. Raiņa 6.vidusskola Liepājas Izglītības pārvaldei ir iesniegusi divus projektus – vienu par divriteņu novietni pie skolas, otru par datoru iegādi.

Ko par jauniešu aktivitātēm domā Liepājas Jaunatnes centra vadītājs Pāvels Jurs lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6.janvāra numurā Initas Gūtmanes publikācijā.

Par projektā iegūtajiem līdzekļiem biedrībai “IMKA Liepāja” ir izdevies noorganizēt pasākumus bērniem Karostā.