Liepājas jauniešu kamerkoris “INTIS” dibināts 1987.gada 4.oktobrī, kad pirmo reizi diriģente Ilze Džeriņa, tagad – Valce, kopā sapulcināja 16 jaunos dziedāt gribētājus. Pašlaik korī ir ap 30 dalībnieku – pilsētas jaunie skolotāji, Pedagoģijas akadēmijas studenti un E.Melngaiļa Mūzikas vidusskolas audzēkņi un dažādu profesiju pārstāvji.

Vai veiksme iekodēta nosaukumā?

Kas slēpjas aiz abreviatūras “INTIS”? Tas nav ne puiša, ne meitenes vārds, bet gan savulaik kora atraktīvo jauniešu akceptēts nosaukums, kas sevī ietver šādus pašsajūtu radītus vārdus: “Iedomāti Nepārspējamā Trokšņa Irracionālas Sintēzes”. Līdz šodienai ir dzīva leģenda, ka šo nosaukumu kamerkorim pirms 20 gadiem lidmašīnā ceļā no Austrālijas kontinenta uz Latviju nosapņojis paša pirmā sastāva dalībnieks, neordināra personība Indulis Jirgensons. Pirmsjubilejas dienās Indulis sarunā pa tālruni šo faktu arī apstiprināja.

Bet tas tomēr nav viss. Ilze Valce izpētījusi, ka Peru naudiņas vienība ir intis, un vēl, ka Dienvidamerikā 2000.gadā par godu Milleniumam tika darināts jauns vīns “INTIS” (arī rakstīts ar lielajiem burtiem), kas vienā no indiāņu valodām nozīmē Saules dievs. “Tā nav vienīgā mūsu kora saistība ar Dienvidameriku,” piebilst diriģente, “jo Argentīnā ir izdots kompaktdisks, kurš piedzīvojis divus metienus un kurā koris “INTIS” kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un argentīniešu diriģentu ieskaņojis komponista Martina Palmerī skaņdarbu “Missa tango”. Arī pašlaik šo CD var iegādāties internetā.”

Projektu koris – jā un nē

Kamerkora “INTIS” diriģente, Pedagoģijas akadēmijas profesore Ilze Valce uz jautājumu par projekta kori saka:

“Nezinu, vai attiecībā pret kori “INTIS” apzīmējums projektu koris būs īsti precīzs. Pašlaik ir vienkārši cita finansēšanas sistēma, jo, lai īstenotu kādu nopietnu koncertu, esam spiesti pieteikties projektos. Ja jāuzaicina vieskolektīvi, izpalīgi, jāpasūta skaņdarbi, jārūpējas par labu organizāciju, reklāmu, scenāriju utt., ir nepieciešams finansējums. Arī piedalīšanās starptautiskajos konkursos prasa prāvus līdzekļus no pašiem koristiem. Ir bijušas reizes, kad pati no saviem personiskajiem līdzekļiem esmu dotējusi šādus kora braucienus. Papildu līdzekļus var iegūt tikai ar projektiem. Jā, zināma problēma rodas, ja jāiet Dziesmu svētku gājienā, bet, ja jaunieši, piemēram, mācās Mūzikas skolā, protams, ka viņi ies savas skolas kora “Mare” sastāvā. 

Bet strādājam mēs ārkārtīgi daudz un regulāri piedalāmies pašvaldības organizētos un rīkojam paši savus koncertus un tamlīdzīgi. Vai tad var runāt par projektu kori? Piemēram, augustā pati biju bezalgas atvaļinājumā, un mēs strādājām katru dienu. Sagatavojām stundu garu garīgās mūzikas programmu 4.starptautiskajam vokālās mūzikas festivālam, kas notika Kuršu kāpās, Jodkrantē, uz kuru mūs uzaicināja Viļņas konservatorijas profesors Povils Kilis – studentu dziesmu svētku “Gaudeamus” virsdiriģents. 4.oktobrī, “INTIS” īstajā dzimšanas dienā, piedalījāmies Jāņa Lūsēna operas “Agrā rūsa” pirmizrādē, kas pēc būtības savā veidā bija kora jubilejas svētki. Pie šīs izrādes mēs ķērāmies augustā un strādājām divus mēnešus. Vispirms sagatavojām partitūru, bet septembrī koristi gāja uz mēģinājumiem kopā ar aktieriem. Tas bija ārkārtīgi saspringts laiks, jo visi koristi taču arī strādā!”

Intieši spēj gandrīz visu

“Kora repertuārs ir plašs un visaptverošs, tajā ir latviešu komponistu oriģinālmūzika un tautasdziesmu apdares, Rietumeiropas komponistu oriģinālmūzika un tautasdziesmu apdares, Rietumeiropas komponistu laicīgā un garīgā mūzika. I.Valce ir pasūtījusi komponistam Andrim Kontautam oriģināldziesmas. “INTIS” bijis vairāku darbu pirmatskaņotājs, kā, piemēram, Innas Petļakas “Baltās dziesmas”, lietuviešu komponista Lina Rimša dziesmas – veltījums korista Vilņa Melluma kāzās (viņš tagad ir Spānijā un spēlē NATO orķestrī). Septembrī koris piedalījās 6.starptautiskajā Ērģeļmūzikas festivālā ar Čārlza Grifina skaņdarba pirmatskaņojumu.

Koris “INTIS” arī sadarbojoties ar pašvaldības iestādēm, iedibinājis jau vairākus tradicionālus koncertus, kam gatavo īpašu programmu. “Vairākus gadus mēs dziedam Liepājas muzejā Lāčplēša dienas koncertā, ko organizē pats muzejs,” stāsta Ilze Valce. “Sarīkojumos, kas veltīti Liepājas dzimšanas dienai un valsts svētkos, Lāčplēša dienas koncertā dziedājām a capella kopā ar Andri Ērgli. Reti kurš dzirdējis Andri šādi dziedam. Šim koncertam izvēlējos citu noskaņu, jo mani ne tik daudz interesēja patriotiskā līnija kā emocionālā – kā šī kara tēma atspoguļota latviešu tautasdziesmās. Tām pievienojām Kārļa Skalbes darbus, kurus lasīja aktieris Aivars Kalnarājs. Karam ir divas puses – dzimtenes aizstāvēšana un man kā divu dēlu ļoti svarīgas šķita mājās palicēju izjūtas.

Nākamgad – jau astoto reizi – 14.februārī, Valentīna dienas nedēļā, gatavosim mīlas dziesmu programmu,” turpina diriģente. “Sākumā mums bija tikai skaņdarbi, bet tad sākām papildināt programmu ar dzejas lasījumiem. Šogad tās bija Mirdzas Ķempes un Erika Ādamsona mīlas vēstules (arī jubilejas koncertā būs dažas) ar Andra Kontauta komponētiem oriģināldarbu pirmatskaņojumiem. Bet nākamgad dziedāsim mīlas dziesmas, kas veltītas Rainim un Aspazijai. Projekts taps sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības kori “Austrums”.”

Par savu kori krīt un ceļas

“Jubilejas koncertā dziedāsim skaņdarbus pa lielākai daļai no divām pēdējām sezonām. “INTIM” ir iemīļoti skaņdarbi, kas vijas cauri visai mūsu kora dzīvei. Piemēram, Franča Bībla “Ave Maria”,” uzsver Ilze Valce. “Tajā dzied četri solisti, un šo dziesmu ir izpildījuši jau vairākas koru paaudzes. Ir vēl vairākas dziesmas, kas kļuvušas mums īpaši mīļas. Tā kā mūsu bijušajiem dalībniekiem šajā koncertā būs mīļas, atpazīstamas dziesmas. Jubilejas koncertu atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde un Tautas mākslas un kultūras centrs.”

Interesanti cik cilvēku korī ir nomainījušies šajos 20 gados? Diriģente saskaitījusi, ka ap 160, bet, ja pieskaita tos, kas piedalījušies atsevišķos projektos, tad kopumā vairāk nekā 200. “Mūsu dziedātāju bērni vēl nav parādījušies kora pamatsastāvā,” piebilst Ilze Valce, “bet kopā ar saviem bērniem esam dziedājuši Ziemassvētku nakts koncertā Romas katoļu Svētā Jāzepa katedrālē. Es tomēr gribu uzsvērt, ka kora “INTIS” dziedātāji katrs aizgājis savu ceļu dzīvē un karjerā, visi viņi ir personības. Par to man liels prieks. Es diemžēl nevaru nosaukt visus, vienīgi dažus: Rīgas teātru aktierus Gundaru Silakaktiņu un Karīnu Tatarinovu, profesionālas solistes Jolantu Gulbi un Baibu Bartkeviču, kura dzīvo Parīzē un pašlaik viesojas Japānā, marimbistu Paulu Andersonu – dzīvo un strādā Vācijā, radio kora dziedātāju, Rīgas Doma skolas pedagogu Egilu Jēkabsonu, Liepājas koncertzāles projekta direktoru Reini Sudmali – pašlaik ar arhitektu grupu atrodas ārzemēs, kur pēta koncertzāļu akustikas jautājumus, arhitekti Indru Ķempi, žurnālistu Viktoru Ulbertu, talantīgos dvīņu brāļus Almaņus, Pedagoģijas akadēmijas mācību spēkus Ingu Deigeli un Gitu Ģirni, mākslinieces Ingu un Ievu Ādmines, radio “Skonto” Liepājas programmu vadītāju Emīlu Dreiblatu, ilggadējo kora prezidenti Sintiju Zīverti, tagadējo Latvijas 1.rokkafejnīcas menedžeri, un Dzintru Ozolu, kas studēja ASV un arī ieprecējās amerikāņa ģimenē, un daudzus citus. Visus mēs gaidām jubilejas koncertā.”

Dalībnieku domas par savu laiku korī “INTIS”

Ieva Tālberga, kora “INTIS” kormeistare un alts, arī folkloras draugu kopas “Baļķi” vadītāja: “Uz Liepāju atnācu no Jelgavas Mūzikas koledžas, kur mana skolotāja ieteica iesaistīties kamerkorī “INTIS”, kas esot labākais. Tajā esmu jau desmit gadus un izpelnījusies godu būt par kormeistari, un tas ir diriģentes Ilzes Valces nopelns. Koris piedzīvojis dažādus laikus, ir bijuši kritumi, kāpumi un spožas virsotnes. Te nekad nav garlaicīgi. Ilze Valce ir ļoti talantīga māksliniece, ar to viņa arī mūs, dziedātājus, paņem.”

Gints Ceplenieks, piecu Rīgas koru un Talsu skolēnu kora virsdiriģents: “Šajā kamerkorī dziedāju līdz 1995.gadam. Tas ir neaizmirstams laiks, mana agrā jaunība. Atceros mūsu pirmo braucienu ārpus Latvijas – uz Vāciju. Tie bija ekstremāli apstākļi, jo dzīvojām Sarkanā Krusta garāžās, caurvējā, bez dušām un turpat arī mēģinājām. Taču tur izjutām ārkārtīgu kopības izjūtu un emocionālu pārdzīvojumu līdz asarām. Ilze Valce ir ne tikai šā kora dvēsele, spilgta personība, bet man personīgi arī diriģenta etalons. Tas, kā viņa spēj tehniski un mākslinieciski kori saliedēt un virzīt uz mērķi, ir apbrīnas vērts. Novēlu Ilzei un korim jaunus, mākslinieciski augstus panākumus.”

Igeta Zikmane, pati pirmā kora dziedātāja, tagad Liepājas 1.ģimnācijas lietvede: “Sen vairs nedziedu, bet joprojām ir ko atcerēties. Mēs sākām kā īsts pašdarbības koris, jo daudzi no mums nemaz notis nepazina, nevis tā, kā tagad, kad vai visi ir ar muzikālo izglītību. Mūsu diriģente Ilze mācēja sarunāties ar cilvēkiem, ar kori. Viņa prata gan pierunāt, gan uzklausīt – arī par automašīnām, motoriem un tamlīdzīgi. Vai šodien kora “INTIS” koristi maz var iedomāties, ka savas pirmās koncertkleitas mēs uzšuvām no marles? Jā, nokrāsojām melnā krāsā, un tad daži šuva mājās, bet citiem Ilze pati šuva. Viņai pilns skapis bija ar koristu kleitām. Savā pirmajā koncertā Tallinā starp pusprofesionāļiem jutāmies kā trusīši, bet ieguvām publikas aplausus un mīlestību. Tas bija fantastiski! Brīžiem viss koris ņēmās pa Ilzes mazo dzīvoklīti. Tas bija kā mūsu otrās mājas. Kādas tik balles mēs neuzrīkojām, iecienīti bija Pankūku vakari (starp citu, Ilze cepa ļoti garšīgas kartupeļu pankūkas). Tas bija skaists laiks manā dzīvē.”

Gints Ģirnis, kora tenors, lielveikala “K-Rauta” nodaļas vadītājs: “Korī “INTIS” dziedu 19 gadu. Tā teikt – veterāns. Vēl mācījos Mūzikas vidusskolā, kad no skolasbiedriem uzzināju par jauniešu kori, interesantu jaunveidojumu Liepājā. Cilvēki vēl bija pārņemti ar Atmodas eiforiju, kad gribējās visur būt un piedalīties. Kopš pirmā brīža līdz šodienai uz kori eju nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka tur man ļoti patīk. Korī sapazināmies ar sieviņu Gitu Ģirni, un koris kļuva par mūsu kopējo aizraušanos un relaksācijas veidu. Savulaik kora dēļ pat kavēju mācības. Tas ir sava veida azarts – muzicēšana, koncerti, konkursi, spoži uzrāvieni un pēdējos gados arī dalība Liepājas teātra muzikālajos iestudējumos. Ja mūziklā “Kaupēn, mans mīļais” koris “INTIS” tikai aizkulisēs dziedāja, tad tagad operā “Agrā rūsa” mēs visu laiku esam uz skatuves, arī dejojam un pat tēlojam. Tas ir liels piedzīvojums un milzīga pieredze. Un, lai gan nereti darbs neļauj izbrīvēt tik daudz laika, cik vajadzētu, esmu ar mieru pat uz sava rēķina ņemt bezmaksas atvaļinājumu. Cepuri nost Ilzes Valces priekšā!  Viņa spēj no mums dabūt laukā vajadzīgo, un viņa mūs līdz tādiem sasniegumiem aizvedusi.”

Uzziņai

“Intis” izveidojusies laba sadarbība

ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentiem:
I.Resni, J.Ozoliņu, N.Šnē, A.Jansonu, M.Bergu,
Kupču – I.Akenberga “Ziemas kantāte” – 1994,
J.S.Bahs “Gloria in excelsis Deo” – 1994,
P.Hindemits “Apparebit repentina Dies” – 1995,
I.Ramiņš “Magnifikāts – 1995, A.Engelmanis
“Rekviēms” – 1995 un oratorija “Via Dolorosa” – 1996,
J.Lūsēns kantāte “Liiv” – 1996,1997,
M.Palmeri “Messa di Buenosaires” – 1997,
A.Pērts “Credo”, “Miserere” – 1998,
J.   Mediņa opera “Luteklīte” (sadarbībā
ar bērnu operas klubu “Renesanse”);

ar Liepājas teātri (A.Jansons “Gundega”,
K.M.Vēbers – operas “Burvju strēlnieks”,
“Abu Hasans”, Dž.Menoti “Amāls un nakts viesi”,
J.Lūsēns “Kaupēn, mans mīļais” un
J.Lūsēns “Agrā rūsa” – 2007);

ar ērģelniekiem: L.Džeriņu, A.Kalēju, L.Ozolu  (T.Ķeniņš “Korāļu kantāte”, A.Pērts “Missa sillabica”, L.Garūta “Dievs, Tava zeme deg!”, Č.Grifins “Līksmības kronis Baham”).

“INTIS” sniedzis koncertus
Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Čehijā,
Slovākijā, Francijā, Zviedrijā, Nīderlandē;

piedalījies mūzikas festivālos un konkursos:

1988.g. – I Jauniešu koru festivālā Rīgā;
1990. g. – I Ventspils starptautiskajā koru konkursā (2.vieta);
1991. g. – starptautiskajā rokmūzikas festivālā “Liepājas dzintars” (3.vieta);
1991. g. – II starptautiskajā kamerkoru festivālā “Rīga dimd”;
1992. g. – II Ventspils starptautiskajā koru konkursā (2.vieta);
1994. g. – starptautiskajā koru konkursā “Tallin ‘94” (5.vieta);
1995. g. – I Marienhohes starptautiskajā koru konkursā (divi Zelta diplomi);
1996. g. – Ā.Ābeles piemiņas godalgas konkursā Rīgā (2.vieta);
1996. g. – VI Starptautiskajā Adventes un Ziemassvētku mūzikas koru konkursā Prāgā (1.vieta – Zelta diploms un Diriģenta balva);
1997. g. – 1. un 3. vieta starptautiskajā koru konkursā “Grand Prix Slovakia”;
1997. g. – 1.vieta, klausītāju balva, balva par labāko mūsdienu skaņdarba izpildījumu, diriģenta balva XI St.Šimkus starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā;
1998. g. – Starptautiskajā pianisma zvaigžņu festivālā Liepājā;
1999. g. – Eiropas universitāšu koru festivālā  “Vocal Campus” Francijā;
2003. g. – XIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku finālā – 3.vieta pilsētu jaukto koru grupā;
2004. g. – 1.pakāpes diploms (3.vieta savā kategorijā) V starptautiskajā Garīgās mūzikas konkursā Daugavpilī;
2004.g. – divi Sudraba diplomi I starptautiskajā koru konkursā Helsingborgā, Zviedrijā;
2005. g. – piedalīšanās I starptautiskajā E.Dārziņa koru konkursā Rīgā;
2006. g. – 1.vieta valsts koru skatē novados (2.rezultāts Latvijā);
2006. g. – 2 sudraba, 1 bronzas diploms starptautiskajā koru konkursā “Tonen 2000” Nīderlandē;
2007. g. – 1.vieta koru skatē Liepājā;
2007. g. – piedalīšanās IV starptautiskajā vokālās mūzikas festivālā “Vox academia” Kuršu kāpā, Lietuvā;
2007. g. – piedalīšanās VI starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā Liepājā.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”