Jaunieši bieži tiek uzskatīti par pārāk nekompetentiem un nepieredzējušiem, lai darba devēji ļautu viņiem vadīt projektus un realizēt savas ieceres. Taču pilnīgi pretējo pierāda šobrīd aktīvi darbojošās 15 jauniešu organizācijas Liepājā.

“Jauniešu iesaistīšanās NVO darbībā kļūst aizvien populārāka. Jauniešu skaits, kas darbojas NVO nepārtraukti aug,” pastāsta “Liepājas Nevalstisko organizāciju centra” projekta sekretāre-asistente/lietvede Līva Kupfere. Taču pievienošanās jau esošai organizācijai nav vienīgā iespēja aktīvam jaunietim. Ja ir kāda problēma, kuras risināšanā ir vēlme ieguldīt spēkus, taču neviena no esošajām organizācijām nedarbojas šajā sfērā, ir iespēja arī pašam dibināt savu organizāciju. “Juridiski jauniešiem ir visas iespējas dibināt savu nevalstisku organizāciju. Šis process nav sarežģīts. Grūtāk ir rūpēties, lai organizācija nepārtraukti darbotos un pastāvētu ne tikai uz papīra. Taču jaunietim, kuram ir konkrēti mērķi un kurus viņš vēlas sasniegt ar savas NVO darbību, tas drīzāk būtu izaicinājums, nevis šķērslis,” pārliecināta Līva, piebilstot, ka ir organizācijas, kuras neskaitās kā jauniešu organizācijas, tomēr piedāvā dažādas aktivitātes un atbalsta jauniešu idejas un iniciatīvas.

Šobrīd Līva studē Liepājas Universitātē un darbojas arī Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komitejas un jaunatnes nodaļā kā brīvprātīgā. Par savu pievienošanos NVO Līva sacīja: “Es iesaistījos NVO darbā, jo gribēju realizēt savas idejas, praktiski darboties, saskarties ar dzīves īstenību, palīdzēt cilvēkiem, kuriem klājas visgrūtāk un cīnīties par cilvēktiesību pārkāpumiem un citām nelikumīgām darbībām.” Lai arī studijas ar darbību NVO kļūst arvien grūtāk savienot, Līva ir sapratusi, ka NVO ir viņas īstā vieta un vēlas darboties NVO aizvien profesionālāk un vairāk.

“Ja ir radusies vēlme pievienoties kādai no iepriekš minētajām organizācijām, prasības kandidātam pat nevarētu nosaukt par prasībām,” uzskata Līva, sakot, ka galvenais ir vēlme darboties, vēlme palīdzēt un vēlme mainīt situāciju, kas mums ir visapkārt. Pārējais viss nāk ar pieredzi, jo pat augstākā izglītība negarantē to, ka, strādājot NVO, netiks pieļautas kļūdas.

Tieši šobrīd ir īstais laiks, lai saprastu, vai NVO ir tā vieta, kur realizēt savas idejas. “Šobrīd ļoti daudz brīvprātīgo jauniešu ir nepieciešami pirmās palīdzības sacensībām, kas notiks 15.maijā, kā arī 22.augustā, kad plānojam ļoti lielu pasākumu bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Ikviens var uzvarēt!”, kur vajadzēs daudz brīvprātīgu darba roku un ideju,” aicina Līva.

Par NVO darbībā ieguldīto darbu un idejām pretī tiek dots savs redzējums par šobrīd notiekošo. Līva uzsvēra: “Gūtā pieredze noder it visur, kur eju, jo varu cilvēkiem stāstīt ne tikai to, ko katru dienu lasām kādā avīzē vai internetā, bet gan realitāti, ar kuru pati esmu saskārusies un kas bieži vien ir pavisam citādāka. Iegūtā pieredze palīdz nepadoties, nenolaist rokas, kad ir grūti. Lai realizētu savas idejas NVO, tu bieži vien iemācies to, ko nekad neiegūsi, piemēram, sēžot skolas solā – tu iemācies organizēt, vadīt, atrast izeju no negaidītām situācijām, strādāt un atpūsties, domāt ārpus rāmjiem un darboties bez robežām, jo NVO nav neviena, kas tev pateiks, ka ir jādara tikai tā vai šitā. Pēc darba NVO rodas sajūtu, ka tu nepazudīsi šai pasaulē. Par to, kāds ir ieguvums varētu sarakstīt grāmatas ar pāris sējumiem un arī tad vēl viss nebūtu pateikts.”

Mana pieredze

Zane (22): “Sākot studēt komunikāciju zinības, sapratu, ka, ja vēlos aktīvi darboties un gūt pieredzi izvēlētajā jomā, ir jāmeklē domubiedri vienaudžu vidū, jo esošās iespējas bija pārāk maz un samērā novecojušas. Ar pāris domubiedriem nodibinājām savu organizāciju. Tagad esam paši sev priekšnieki – gan ideju ģeneratori, gan realizētāji. Jāpiebilst, ka, esot kādas organizācijas sastāvā, ir vieglāk iesaistīties dažādos ārzemju projektos.”

Raivis (25): “Dibinot savu organizāciju, nebijām rēķinājušies ar tās uzturēšanai nepieciešamo birokrātiju. Tas sagādāja pamatīgus šķēršļus, jo neviens no mums nebija iedziļinājies organizācijas grāmatvedības lietās. Beigās nonācām pie secinājuma, ka pievienosimies jau kādai no esošajām organizācijām līdzīgā nozarē kā biedri, kas arī sniedz zināmas priekšrocības un ideju brīvību, taču atbrīvoja mūs no papīru kārtošanas.“