Ekstrēmu piedzīvojumu jeb tā saucamo daivingu Ēģiptē, Sarkanajā jūrā izbaudījusi Grobiņas Pagasta padomes projektu vadītāja Evita Puķe. Viņa kopā ar vīru un dažiem ģimenes draugiem bija aizbraukusi atpūsties uz Ēģipti, lai lietaino Latvijas novembri nedēļas garumā nomainītu pret siltu klimatu. Evita bija noskatījusi pēdējā brīža piedāvājumu, kas dod iespēju doties ceļojumā par samērā pievilcīgu cenu. “Bijām septiņas dienas, un secināju, ka vairāk nemaz nevajag,” viņa apgalvo.

Un pats lielākais piedzīvojums bija daivings. Tas ir vārds, ar ko latviešu valodā pēdējā laikā apzīmē zemūdens niršanu ar akvalangu. “Līdz tam man jau bija tāda vispārīga informācija, ka daiverim uz muguras ir smagi skābekļa baloni, kājās – pleznas un jāelpo ar caurulīti. Taču pavisam kas cits ir to izmēģināt pašai,” secina Evita.

Lai nodarbotos ar daivingu, tūristu grupa ar jahtu aizvesta Sarkanajā jūrā vairāku kilometru attālumā. Taču krastu saskatīt vēl varēts. Katriem diviem nirējiem bijis viens instruktors, kurš apmācījis, kā lietot ekipējumu. Tāpat atrunātas roku zīmes, kas ziņo par sajūtām: viss kārtībā; nav kārtībā; uz kuru pusi peldēs utt.

Nolaišanās ūdenī notikusi pa virvi lēnām, lai nirēju ķermeņos izlīdzinātos spiediens un nedraudētu kesona slimība. “Tieši pirms ieniršanas es patiešām nobijos. Uznāca tāda kā klaustrofobija. Kas tur lejā ir? Kā es elpošu?” atzīst Evita. To pamanījis instruktors un vaicājis, kas noticis. Evita atzinusies, ka bail. “Tas ir normāli. Visiem sākumā ir bail,” sacījis instruktors. Evita vairs neatceras, ko viņš vēl sacījis, taču instruktora teiktais viņu nomierinājis, un Evita ienirusi.

Maksimālais dziļums, kādā tūristiem atļauts nirt, ir 12 metru. Evita lēš, ka viņa varējusi būt bijusi 8 līdz 10 metru dziļumā. “Skats uz koraļļu rifiem ir vienreizējs un neatkārtojams. To nevar aprakstīt. Tas jāredz pašam. Tur valda tāds miers, visdažādākās krāsas un lieluma zivis mierīgi peld virs koraļļu rifiem. Pa tiem lēnām pārvietojas jūras eži. Vienreizēji,” sajūsmā ir Evita. Instruktori arī brīdinājuši, lai necenšas aiztikt zemūdens iemītniekus. Iespējams, var gadīties arī kāda indīga zivs. Ja tās necenšas satvert, arī zivis nirējus uzņem mierīgi un ļauj sevi aplūkot.

“Es gan neteiktu, ka ļoti vēlos šo niršanu atkārtot. Taču vismaz reizi dzīvē katram, kam vēl ir veselība, būtu vēlams to izbaudīt,”  uzskata Evita.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Evita Pūķe pirms iegremdēšanās Sarkanajā jūrā.