Mācību stundas divās skolās un ļoti daudz mūzikas – tā raksturojama 18 gadus jaunās Katrīnas Kabiņeckas ikdiena. 

Viņa šobrīd mācās Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas 12. klasē, taču paralēli ir ari Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) audzēkne. 

“Diena parasti ir ļoti piepildīta ar mācību stundām vien, tādēļ arī brīvā laika ir visai maz,” stāsta Katrīna. 

Viņa bieži vien uzstājas kopā ar Melngaiļskolas bigbendu un dažādiem māksliniekiem. “Bigbends man jau ir kļuvis par ģimeni un mēs esam ļoti labi sastrādājušies, taču daudz sanāk dziedāt arī ārpus bigbenda. Sastāvi mēdz būt ļoti dažādi – reizēm pat vairāki mūziķi sanākam kopā un izdomājam vienreiz paspēlēt tādā sastāvā, kaut arī, iespējams, ka nekad vairs tā kopā neuzstāsimies.”

Meitene atzīst, ka arī strādājot ar dažādiem mūziķiem, galu galā vienmēr izkristalizējas tie, ar kuriem ir vieglāk sastrādāties.

“Vienmēr jau ar jauniem cilvēkiem ir grūtāk sastrādāties, tādēļ ir jāturas pie tiem, kam esam “pierīvējušies” un ar ko saprotamies no pusvārda, jo tā ir daudz vieglāk strādāt. Bet tik un tā, man ir grūti definēt to manu vienu mīļāko sastāvu, stilu, jo ir lieliski neieslīgt rutīnā, darot vienu un to pašu – muzicējot.”

Kaut arī Katrīna LMMDV apgūst populārās mūzikas un džeza vokālu, viņa mēdz dziedāt visdažādāko žanru mūziku visdažādākajos pasākumos.  Viņa atceras sevi dziedam vienmēr. “Es pat nezinu, kurš to izlēma un kāpēc tā ir sanācis, bet es esmu dziedājusi cik sen vien spēju sevi atcerēties un pat vēl senāk.” 

Meitene smej, ka savu pirmo uzstāšanos pieskaita pie tipiskās “Cāļa” atmiņas. “Arī mana pirmā uzstāšanās laikam bija konkursā “Cālis”. Nezinu, kādēļ, bet man ir maz atmiņu, taču atceros, ka, protams, bija uztraukums, dziedāju jauku dziesmiņu, visi ļoti priecīgi – kā jau visiem mazajiem bērniem,” smej jaunā soliste. 

Tiesa, daudziem reizēm uznāk šaubas par to, ko dzīvē darīt. Katrīna nekad nav šaubījusies par to, ka vēlas būt tuva ar mūziku. “Protams, reizēm  uznāk pārdomu brīži, taču jau kopš bērnības esmu zinājusi, ka mūzika ir tā, kas man patīk, kas man liek justies vislabāk.”

Bērnībā Katrīnai bijušas dažādas intereses – viņa gan gājusi mūzikas skolā, gan dejojusi un sportojusi.

“Mūzikas skolā sākumā gāju kora klasē, līdz sapratu, ka gribu spēlēt saksofonu. Arī ar saksofona spēlēšanu gāja visādi, taču laikā, kad to spēlēju, man tiešām patika to darīt. Pašai mazliet žēl, ka nav sanācis laika atsākt to spēlēt, taču ļoti vēlētos to darīt.” 

Kad Katrīna pabeigusi pamatskolu, viņa nav zinājusi, kur mācīsies tālāk. “Iespējams, ka mūzikas skolā nokļuvu Jāņa Ivuškāna un bigbenda dēļ, jo ar viņiem sāku dziedāt jau pamatskolas laikā.”

Sākotnēji Katrīna vispār nav zinājusi par bigbendu, taču tad, kad saņēmusi piedāvājumu dziedāt kopā ar viņiem, viņa piekritusi.

“Es ļoti ātri sadraudzējos ar bigbenda mūziķiem un uzzināju daudz ko jaunu. Liela daļa no bigbenda dalībniekiem bija jaunās džeza nodaļas audzēkņi mūzikas skolā. Es it kā zināju, ka tāda nodaļa ir, taču man šķita, ka tur nekas nenotiek,” smej Katrīna.

Viņa apsvērusi iespēju mācīties Rīgā, taču, kā saka pati meitene, viņa ļoti organiski ieplūdusi bigbenda sastāvā, tādēļ galu galā viņa sapratusi, ka mācīsies tepat Liepājā. 

“Man šķiet, ka visas šīs izvēles pašas pie manis atnāca. Es vienkārši neesmu atradusi citu jomu, kurā justos tik labi. Kādēļ gan man darīt ko citu, ja mūzikā es gūstu gandarījumu un piepildījumu?”

Kaut arī viņas aizraušanās ir dziedāšana, viņas prasmju pūrā ir arī dažādu mūzikas instrumentu spēles prasmes. “Protu spēlēt saksofonu, klavieres, mazliet arī ģitāru, bungas… Es šobrīd īsti nespēlēju mūzikas instrumentus, jo tad, ja spēlēju, gribu to darīt kārtīgi – tā, lai man pašai patīk, kā es to daru. Lai būtu tāda līmeņa prasmes, ir daudz jāstrādā, taču šobrīd man tam neatliek laika.”

Jautāta, vai meitenei ir arī citas aizraušanās, viņa smej. “Es nezinu, vai tas ir labi, vai slikti, bet man nav citu aizraušanos, kas nebūtu saistītas ar mūziku. Brīvajā laikā es vienkārši atpūšos vai pavadu laiku aktīvi – slēpoju, esmu ar ģimeni, draugiem, gatavoju… Vasarā brīvajā laikā noteikti izvēlos doties uz jūru – sauļoties, pasportot… Nav svarīgi.”

Kādreiz Katrīna spēlējusi basketbolu. Viņai vispār patīk sports, taču laika gaitā mūzika uzvarējusi visu. “Es nevarētu šobrīd iegūt profesionālu mūziķa izglītību, profesionāli spēlēt basketbolu un dejot. Bet, protams, bērnības posmā gāju dažādos pulciņos, biju ļoti aktīva. Visas omītes teica, ka daru pārāk daudz, tāpat, kā saka tagad.”

Par lielāko dzīves vērtību viņa uzskata būšanu saskaņā pašam ar sevi.

“Būtu diezgan briesmīgi, ja es teiktu, ka tikai darbs, ģimene, draugi vai mūzika man ir vērtība. Tās ir visas tās nozīmīgās lietas kopā, kas liek justies patiesi laimīgai!”

11Skatīt galeriju