Jonass Overbeks ir 15 gadus vecs jaunietis, kurš “Youth For Understanding” programmas ietvaros nokļuvis Latvijā, lai šeit pavadītu 2008./2009.mācību gadu. Jonasa dzimtā pilsēta ir Minhene un pagaidām viņš nenožēlo to, ka nokļuvis Latvijā. Diemžēl vācietis neatrada kopīgu valodu ne ar vienu no viesu ģimenes locekļiem, tāpēc Liepāju atstās un atlikušo mācību gadu Latvijā turpinās citviet.

Arī klasesbiedri nesteidzas izmantot vienu no viņa raksturīgākajām īpašībām – runātīgumu un komunikabilitāti, tāpēc pagaidām esošais draugu un paziņu loks ir neliels.

Jonass lielākās atšķirības starp Minhenes un mūsu pilsētas ģimnāziju saskata tieši mācību procesā. Viņu pārsteidz tas, ka šeit pamatā stundas notiek skolotājam runājot, bet skolēniem – pierakstot, kamēr Vācijā skolēni raduši mācīties paši vai strādāt grupās. Viņš gan atzīst, ka mācībām velta maz laika. Vislielākās grūtības jaunietim sagādā latviešu valodas saprašana, jo tā, pēc viņa teiktā, nav nemaz tik vienkārša, kaut gan viņš ir piedalījies daudzos radošos priekšnesumos ar klasi, kur pāris teikumus diezgan labi ir spējis pateikt publiski.

Pirmais, kas Jonasam iekritis acīs, kad viņš Liepājā bija pavadījis aptuveni mēnesi, bijis tas, ka šeit, atšķirībā no dzimtās pilsētas, pēc darba dienas beigām viss tiek slēgts, uz ielām vairs nav manāmi auto un cilvēki.

Vai viņš neilgojas pēc savas ģimenes? Lai gan jaunietis atbild apstiprinoši, pašlaik visvairāk viņam pietrūkstot mājdzīvnieku – divu kaķu un suņa.

Kamēr Jonass vēl ir Liepājā, brīvajā laikā viņš apmeklē Džiu-džitsu nodarbības, mēdz doties nelielā skrējienā un daudz lasa. Nākotnē Jonass, kā jau vairums cilvēku, vēlas strādāt darbu, kurā nopelnītu pietiekami daudz naudas, lai par to nebūtu jāsatraucas.