Kāpēc daži cilvēki pie mazākās vēsa vēja brāzmiņas vai temperatūras pazemināšanās par dažiem grādiem trīc kā apšu lapas un vīstās biezās villainēs, bet citi arī skarbos laika apstākļos jūtas komfortabli plānā apģērbā? Neiedziļinoties jautājuma niansēs un individuālā fizioloģijā, viena no vispārīgajām atbildēm skanētu – tā ir rūdīšanās, kas palielina organisma izturību pret aukstumu un arī karstumu, kā arī uzlabo vispārējo veselību. Lūdzām dalīties savā rūdīšanās pieredzē divus mūspuses sportiskus cilvēkus.

Ziemas peldētāja Inga Krivcova

– Man ļoti patīk kontrastu duša katru rītu. Vispirms nomazgājos, tad noskalojos ar aukstu ūdeni, bet pēc tam – ar siltu. Ja gribas, var vēlreiz noskaloties ar aukstu un procedūru pabeigt ar siltu ūdeni. Domāju, ka tas ir gan vērtīgi imunitātei, gan sagatavo ziemas peldēšanai.

Norūdītam cilvēkam ir labāka termoregulācija. Esmu novērojusi, ka arī vasarā ir vieglāk panest karstumu. Ar norūdīšanos vien gan nepietiek. Vajag arī pareizu uzturu un miegu. Ja organisms būs novājināts, tad pēc ieiešanas aukstā ūdenī slimība būs klāt. Pati to esmu pieredzējusi.

Kad ir lielāka slodze un stress un tu neesi par sevi parūpējies, tad aukstais ūdens nāk par ļaunu.

Ja visus nosacījumus ievēro, vīruss aiziet ātrāk, ja arī kādu ir izdevies saķert. No vīrusiem mēs neviens neesam spējīgi izvairīties, bet novērojumi liecina, ka saaukstēšanās klāt neķeras. Vecāki saka, ka neslimo arī tie bērni un pusaudži, kuri pie mums nāk pabradāt aukstajā ūdenī.

Reizēm, no rīta pamostoties, cilvēkiem ir aizlikts deguns, bet aukstais ūdens uzlabo asinsriti un šī problēma uzreiz pazūd. Rūdīšanās ietver arī pastaigas svaigā gaisā. Protams, piemērotā apģērbā.

Cilvēkam, kurš vēl nav īsti gatavs mesties aukstā ūdenī un roņoties, vajadzētu organismu sagatavot vismaz ar kontrasta dušu vai svaiga gaisa peldēm.

Tas ir ļoti individuāls process, bet teorija saka, ka vispirms jānorūdās un tikai pēc tam var nodarboties ar roņošanu.

Esam novērojuši, ka pie mums ziemā ūdens temperatūra jūrā un Beberliņos turas ap 4–5 grādiem virs nulles. Iesācējam, kurš nevēlas sist rekordus, ieteicams ūdenī uzturēties ap pusminūti. Ziemas peldētāji ar stāžu aukstākā laikā ūdenī uzturas apmēram divas minūtes, bet vēl vairāk pieredzējušie pastāv kādas piecas minūtes. Cik nu katrs sev ir uzlicis laika limitu. Zinu arī roņus, kuri ūdenī paliek ilgāk, bet vidējais un optimālais laiks ir no pusminūtes līdz divām.

Fizioterapeits, MTB riteņbraucējs un bijušais biatlonists Oskars Muižnieks:

– Es īpaši nemīlu aukstumu, āliņģos līdis neesmu, taču cenšos no aukstuma nebaidīties un savā ikdienā ieviešu rūdīšanos.

Norūdīšanās procedūrām jābūt ikdienas rutīnai.

Cenšos regulāri vēdināt telpas. Savā profesijā bieži sastopos ar to, ka cilvēki īsti nesaprot, kā viņi saaukstējas. Lai tas nenotiktu, bieži jāvēdina telpas, visu laiku jāuztur zema temperatūra un jāveido [temperatūras] kontrasti. Nereti cilvēki pārkurina telpas, guļ vairāk nekā 20 grādu siltumā, un ķermenis pierod pie vienas temperatūras. Tāpēc, lai arī tas kādam nepatīk, jācenšas naktī turēt temperatūra zem 20 grādu atzīmes, lai ķermenis pierod pie temperatūras maiņas.

Ir cilvēki, kas kliedz, ka vajag vērt ciet logu, kad tas aukstā laikā ir vaļā. Taču organismu vajag pakāpeniski pieradināt pie zemākas temperatūras. Logs ir jāver vaļā, telpas ir jāvēdina, naktī jācenšas netuntulēties biezā apģērbā. Vīrusi labprātāk uzturas nevēdinātās telpās. Nevajag baidīties no mītiem par caurvēju. Rūdīties vajag, lai mēs nesaķertu vīrusus. Darbā nevajag baidīties pastrādāt pie atvērta loga. Protams, ar mēru, un nevajag sēdēt tik ilgi, kamēr sāk salt.

Iesaku jau no rudens nodarboties ar aerobajiem sporta veidiem. Nevajag baidīties skriet svaigā gaisā pat tad, ja ir mitrs vai uzpūš vējš. Es slimoju ļoti reti, lai arī, piemēram, neeju kontrastu dušā. Esmu mēģinājis, bet labāk izmantoju gaisa kontrastus, kad skrienu un braucu ar riteni.

Tagad ir ļoti populāri gremdēties āliņģos, ziemas laikā peldēties jūrā, bet es iesaku kaut ko citu. Tā ir mana interpretācija par rūdīšanos – es visvairāk uzsveru sportiskās aktivitātes.

Protams, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, bet nevajag baidīties un gaidīt, kad ārā būs komfortabli laika apstākļi.

Nevajag saģērbties tā, ka ķermenim vēsā laikā ir ļoti silts. Lai ķermenis adaptējas un sasilst kustoties. Kad vēsā laikā izej ārā sportot, no sākuma drusku salst, bet, kad cilvēks sāk kustēties, ķermenim kļūst siltāk. Manuprāt, tieši tas uzlabo imunitāti. Nevis salšana, bet temperatūras maiņa, jo ikdienā cilvēki uzturas komforta zonā, komforta temperatūrā. Iesaku ziemā pavadīt vairāk laika ārā, rūdīties ar gaisa temperatūras maiņu. Nebaidīties skriet un braukt ar riteni vējā.

UZZIŅAI

Norūdīšanās – fizioterapijas procedūru sistēma, kas palielina organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību. Tai ir sevišķa nozīme organisma adaptācijas, it sevišķi termoregulācijas funkciju pastiprināšanā. Norūdīšanās pamatā ir pakāpenisks un sistemātisks nervu un asinsrites sistēmu treniņš. Norūdīšanās procedūrās izmanto dažādus fizikālos faktorus. Ja kairina ādas un gļotādas receptorus, tie rada ierosu, kas pa nerviem un nervu ceļiem nonāk galvas smadzeņu garozā, no kurienes iet impulsi, kuri pastiprina vai pavājina dažādu orgānu funkcijas. Tā organisms labāk piemērojas mainīgiem ārējās vides apstākļiem un aktivē aizsargreakcijas.

Norūdīšanās ietver arī fizisku vingrinājumu kompleksu, kas jāveic sistemātiski. Fiziskus vingrinājumus, sporta spēles ieteicams apvienot ar gaisa peldēm, saules terapiju. Pirms norūdīšanās procedūru sākšanas nepieciešams konsultēties ar ārstu; norūdīšanās režīmu nosaka, ņemot vērā vecumu, individuālās īpatnības un veselības stāvokli. Norūdīts cilvēks ir izturīgāks pret infekcijām, skābekļa nepietiekamību, viņam ilgāk saglabājas darbaspējas. Organisma norūdīšana ir svarīga arī rehabilitācijā pēc tuberkulozes, bronhiālās astmas, plaušu, nieru, sirds, asinsvadu u.c. slimībām.

Praktiski vislielākā nozīme ir organisma norūdīšanai pret aukstumu, mitrumu, kā arī krasām temperatūras maiņām. Vienkāršākie un efektīvākie norūdīšanās līdzekļi ir dabas faktori – gaiss, ūdens, saules radiācija, kā arī fiziski vingrinājumi (vingrošana, sporta nodarbības). Organisma norūdīšanai ar gaisu izmantojama ilgstoša uzturēšanās svaigā gaisā, dzīvojamo un darba telpu vēdināšana cauru diennakti, nodrošinot tajās temperatūru, kas nav augstāka par 18–20°, kā arī dienas un nakts miegs uz balkona vai pie atvērta loga dažādos gadalaikos dažādā temperatūrā, apsedzoties ar palagu, plānu segu vai guļot guļammaisā; dozēta aeroterapija – gaisa peldes pirmajās reizēs ilgst 15–20 minūtes, procedūru laiku pakāpeniski pagarina līdz pusotrai stundai.

Norūdoties ar ūdens procedūrām, tās sāk ar īslaicīgākām un vieglākām procedūrām, pakāpeniski pārejot uz aktīvākām: noberzēšanās ar mitru dvieli, pazeminot ūdens temperatūru no 30 līdz 12°; noberzēšanās ar slapju, neizgrieztu dvieli; aplaistīšanās, pazeminot ūdens temperatūru no 34 līdz 20°; aplaistīšanās pārmaiņus ar siltu un vēsu ūdeni, aplaistīšanās procedūru ilgums 1-2 minūtes; dušas; peldēšanās upē, ezerā, jūrā.

Ūdens procedūras vislabāk sākt vasarā un turpināt visu gadu. Var izmantot arī lokālas vēsa ūdens procedūras. Lai palielinātu deguna, rīkles un bronhu gļotādas aizsargspējas, ieteicamas vēsas kāju peldes, pastaigas basām kājām pa rasu, bradāšana jūrā, kā arī rīkles gļotādas norūdīšana, dzerot skalojot kaklu ar vārāmā sāls šķīdumu.

Avots: mecine.lv