Mūspusē makšķerēšanas sezona vēl īsti nav sākusies. Bet, ja tomēr radusies īpaša tieksme ķert plēsīgās zivis, tad viena no iespējām ir braukt savu vaļasprieku baudīt Norvēģijā. Tur bijis arī “Sofijas laivu” dibinātājs Turaids Šēfers. Viņš labprāt dalījās iespaidos par Skandināvijā divu nedēļu laikā pieredzēto.

Ķeram lašus!

Turaidam makšķerēšana Norvēģijā neesot bijis galvenais mērķis – viņš braucis talkā turienes ģimenes draugiem, kas dzīvo Frūlannē netālu no Ārendāles pilsētas. Taču, protams, būdams draugos ar makšķerkātu, T. Šēfers nevarēja neizmantot brīvos brīžus citādi, kā vien copējot. “Īstā makšķerēšanas sezona Norvēģijā sākas tikai vasarā – ar 1. jūniju, kad iekšējos ūdeņos beidzas lašu ķeršanas liegums. Tas bija jūtams, jo makšķernieku tur tobrīd patiesi nebija daudz,” stāsta T. Šēfers, piebilstot, ka viņu gan tas nav atturējis – ja reiz ir brīvs brīdis, tas jāizmanto lietderīgi.

Kopumā šo Norvēģijā pavadīto divu nedēļu garumā Turaids makšķerēšanai veltījis dienas piecas, kura laikā gūtie lomi gan nav bijuši ievērojami – tie aprobežojušies ar diviem lašiem, kā arī pāris mencām un skumbrijām. Turaids uzsver, ka nekādi neiederoties to makšķernieku vidū, kas cenšas noķert pēc iespējas vairāk zivju. Viņam svarīgāks esot pats process, protams, ja izdodas noķert, – jo labāk. Šoreiz lomi nav bijuši lieli, taču divi laši svarā no diviem līdz trim kilogramiem noķerti Ziemeļjūrā, un šīs vērtīgās zivis varēts paturēt, jo uz jūru konkrētu zivju ķeršanas liegumi neattiecas.

Daudzi Norvēģiju uzskata par makšķernieku Meku, iespējams, ka tā arī ir, taču arī tur jāņem vērā dažas nianses, lai cope izdotos. Piemēram, Turaids ne pārāk ražīgo makšķerēšanu skaidro ar nepareizajiem vējiem, kuru nozīmi uzsver vietējie zvejnieki: ja pūš dienvidu vējš, tad viss ir kārtībā un vismaz kaut ko noteikti var noķert. Jāatzīmē, ka viņi jūrā zivis meklējuši bez eholotes. Ja ir pieejams arī šis rīks, tad palielinās iespējas tikt pie vērienīgākiem lomiem. Piemēram, skumbrijas, ja izdodas trāpīt uz baru, varot saķert pilnu laivu.

Interesanti, ka Turaids sākotnēji Norvēģijā plānojis ķert līdakas, jo pirms diviem gadiem tur ticis pie sešinieces un šoreiz cerējis ja ne sasniegt jaunas virsotnes, tad vismaz atkārtot iepriekšējo rekordu. Bet no līdakām nav bijis ne miņas, taču ķērušies laši. Liepājnieks savu lasi pamanījies piemānīt ar zaļas krāsas voblerīti (mazu līdaciņu). “Mēs makšķerējām uz velci, un jāteic, ka šī cope nav salīdzināma ar līdaku ķeršanu, jo, kad piekožas lasis, tad vārdu vistiešākajā nozīmē ir jāpieliek visas pūles, it sevišķi jau tad, ja nav kārtīga zivju uztveramā tīkliņa, kā mūsu gadījumā,” stāsta Turaids.

Viņš atzīst, ka pēc makšķerēšanas vēl ilgi bijušas izteikti nogurušas rokas. Tā tas pēc copes bijis pirmo reizi. Tiem makšķerniekiem, kas arī vēlas doties vaļasprieku baudīt Norvēģijā, Turaids iesaka tomēr braukt, tā teikt, ar pazīšanos, pretējā gadījumā iecerētie plāni var vai nu neizdoties, vai arī pasākums izmaksās ļoti dārgi. Turklāt norvēģiem neesot labs priekšstats par latviešiem ne tikai tāpēc, ka daudzi no mūsu valsts turp dodas peļņā, bet arī, šķiet, neticamu tenku dēļ.

Arī te ir ko darīt

Piekrastes amatierzvejas piekritējus varu iepriecināt ar patīkamām ziņām. Vīri esot diezgan intensīvi ķēruši reņģes, tātad arī butēm vajadzētu būtu tuvāk piekrastei. Tiesa, pēc makšķernieku teiktā, līdzko kļuvis mazliet vēsāks, reņģes atkal attālinājušās no krasta. Tomēr skaidrs ir viens – ar to cope tikai sāksies, un zivis tuvākajā laikā atkal būs rokas stiepiena attālumā. Tā kā atliek tikai doties kaut vai uz Ziemeļu molu un izvēlēties, ko ķert – reņģes vai butes.

Pagaidām nekas priecējošs nav dzirdēts par prāviem lomiem iekšējos ūdeņos – zināms tikai tas, ka dažs labs Ventā noķēris pa kādai vimbai, raudai vai plicītim, taču tas arī viss. Makšķerēšanas process tomēr lielā mērā uzskatāms par neprognozējamu, tā kā, iespējams, darbosies visiem zināmais teiciens: neķersies šodien, ķersies rīt. Lai nu tā būtu – ne asakas!

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Turaids Šēfers (no labās) kopā ar savu cīņu biedru pēc makšķerēšanas Ziemeļjūrā.