Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Olafs Gūtmanis: “Iepriekšējās jubilejas bija līksmākas, šī ir pārdomām bagātāka!”

Olafs Gūtmanis: “Iepriekšējās jubilejas bija līksmākas, šī ir pārdomām bagātāka!”
05.01.2007 18:46

0

Atslēgvārdi

10.janvārī rakstniekam, publicistam un dzejniekam, Goda liepājniekam OLAFAM GŪTMANIM ir jubileja – aprit astoņdesmit gadu. Pirms šīs svarīgās dienas “Kurzemes Vārds” ciemojās pie jubilāra.

Kā sagaidāt savu dzīves tik nozīmīgo datumu?
– Kāda var būt attieksme? Mazliet nostalģiska, nav jau par ko sevišķi priecāties, ka astoņdesmit gadu jau klāt, bet tomēr var arī ar gandarījumu teikt, ka tik ilgi ir nodzīvots, kaut kas dzīvē ir paspēts un izdarīts. Tā kā pārņem dažādas izjūtas. Iepriekšējās jubilejas jau bija tādas līksmākas, šī ir pārdomām bagātāka.

Kāds jums šobrīd ir skatījums uz dzīvi, kas mums apkārt?
– No mana, nu jau astoņdesmitgadnieka, skatījuma raugoties, dzīvojam visai dīvainā laikā, kad materiālā labklājība kā ideāls dzīvesveids ir ņēmusi pārsvaru pār garīgo labklājību. Tā par šādu ideālu tiek arī nemitīgi sludināta un reklamēta. Tas bija arī izjūtams pirms Ziemassvētkiem un Jaungada. Diemžēl pēc Atmodas, kad šķita, ka esam garīgi atraisījušies jauniegūtajai brīvībai, par prioritāti tika pasludināta šī materiālā labklājība. Un tā līdz šodienai.

Materiālām vērtībām pretī var stāties garīgās.
– Tie arī šodien ir izņēmumi – spilgti uzplaiksnījumi mūsu kultūrā, saucēja balsis, kas aicina pārvērtēt vērtības. Šī uzskatu sadursme allaž ir manas uzmanības lokā, jo visa mūža garumā, lai cik primitīvos apstākļos reizēm dzīvots, esmu, kā pats uzskatu, bijis latviešu garīgās kultūras pārstāvis. Kaut ar pieticīgu pienesumu, bet ne brīdi nešauboties, ka garīgā labklājība ir pati būtiskākā cilvēka dzīvē, un šīs garīgās labklājības pamats ir ticība Dievam, ar izpratni, kas mēs esam par būtnēm. Kādā dzīves telpā un laikā mītam, kāds ir mūsu dzīves uzdevums.

Kā piepildāt laiku?
– Gandarījums, ja arī citus cilvēkus izjūtu pasauli uztveram tāpat kā es, ka ir tik daudz grāmatu, ko lasīt, lai nejustos garīgi vientuļš, tik daudz muzikālu apliecinājumu, gudri paustu viedokļu un pavisam ikdienišķas sarunas ar cilvēkiem, lai pasaules uzskats, Radītāja klātbūtnes apliecinājums izpaustos ik domā, ik izjūtā, apjausmā, cik plašā (ar Visuma apjēgu), un sarežģītā (cik daudz paralēlu dimensiju līdzās mums zināmajām!) pasaulē dzīvojam. Tās ir nopietnākās domas, ko gribas paust, kad jau tik ilgi dzīvots un tik daudz pieredzēts.

Un radošās izpausmes, vai tām ir sava vieta un laiks?
– Jau citā aspektā gribas sevi apliecināt kā liepājniekam, kas dzimis šajā pilsētā un, izņemot trīspadsmit Sibīrijas trimdā pavadītos gadus, te mūžu nodzīvojis. Par šo īpašo, liepājniecisko izjūtu esmu jau rakstījis vairākkārt, bet nupat vēlreiz šī iespēja dota – vēstīt par to kopā ar citiem Liepājas un rajona rakstniekiem pilsētas 382.jubilejai paredzētajā grāmatā. Ar gadiem aizvien vairāk atskārstu, cik brīnumainā vietā, kādā izredzētā liktenī, starp kādiem cilvēkiem mūžs nodzīvots. Un vēlreiz gribas pateikties pilsētas un rajona vadītājiem, jo daudziem liepājniekiem un kurzemniekiem par iespēju publicēt “Rakstus” – mūža devumu latviešu literatūrā. Lai arī materiālā labklājība pašreiz nosvērusi svaru kausus uz savu pusi, tomēr līdz ar daudziem mūspuses rakstniekiem un literātiem ceru, ka šie svaru kausi nostāsies vismaz līdzsvarā un garīgā labklājība kļūs par tikpat lielu nepieciešamību kā augstvērtīga izklaide, ko bieži jauc ar kultūru, bagātīgs galds, biznesa saistībā talantīgs gājiens un tā piepildījums Liepājai par svētību.

Jūs esat izredzēts tādā veidā, ka pārdzīvotais un piedzīvotais ir palicis jūsu sarakstītajos darbos. Vai savos bērnos redzat sevi turpināmies?
– Jā, bērni mēdz sagādāt gan raizes, gan gandarījumu. Dīvaini, bet tā iedzimtība ir jūtama. Vecākais dēls Māris pa pasauli braukā, pašlaik viņš Ēģiptē pa Nīlu kuģo. Meita Ieva nesen bija Austrijā, dzīvoja klosterī. Arī jaunākais dēls Dāvis cenšas apskatīt pasauli, kaut ko piedzīvot, rudenī gāja kopā ar svētceļotājiem. Es pats esmu bijis liels ceļotājs – gan pret savu gribu, gan pats pēc savas gribas daudz braukājis. Tas iedzimis arī bērnos, un man tas patīk, ka viņi nav tādi uz vietas dzīvotāji un tādi materiāli ieinteresēti cilvēki, ka viņi grib redzēt, kā cilvēki dzīvo, un izjust kaut no pasaules. Diemžēl mazmeita man tikai viena, jāsamierinās, varbūt vēl kāds mazbērns ar laiku būs.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Uguns krāsnī un dzīvnieka tuvums – tas raksturo Olafu Gūtmani kā dabas cilvēku.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz