Lielākajai daļai no mums reiz ir gadījies apmaldīties mežā, apjukt svešā pilsētā vai nezināt īsto ceļa virzienu. Dažkārt šādos brīžos sajūtam bailes, dusmas, pat niknumu, jo gribas pēc iespējas ātrāk nonākt galamērķī un nav ne mazākās vēlēšanās meklēt karti vai jautāt virzienu garāmgājējiem. Taču ir cilvēki, kuriem ceļa meklēšana sagādā prieku, viņi mīl domāšanu, kartes un visa veida mežus, pilsētas. Pārvietošanās tiem nesagādā nekādas problēmas un viņi gandrīz nekad neapmaldās. Šoreiz stāsts par orientieristiem un orientēšanās sportu.

2006. un 2007. gadā populārākais sporta veids, un, kā redzam, ne velti, jo orientieristu skaits Latvijā pārsniedz 1000 un turpina pieaugt ar katru gadu, izpelnoties tautas sporta veida statusu.

Kas raksturīgs orientēšanās sportam?

Dzirdētas tik dažādas versijas par to, ko tad īsti dara šā sporta veida piekritēji. Skaidrs ir  tikai viens – viņi kaut ko meklē mežā, taču daudzi ir neziņā kā un kas tur notiek. Orientēties nenozīmē izkļūt pirmajam no meža vidus ārā uz ceļa, tas nav vienkāršs skrējiens pa mežu vai piknika vietas meklēšana lauku pļavās. Patiesībā orientēšanās sports ir sarežģīta prāta un ātruma spēle, kur vienīgie palīglīdzekļi ir karte un kompass. Sporta veida būtība ir tā, ka pēc iespējas īsākā laika posmā, maksimāli ātri un precīzi jāatrod kartē iezīmētie kontrolpunkti. To daudzums un distances garums ir atkarīgs gan no dalībnieka vecuma, gan dzimuma. Orientēties var gan pa pilsētu (sprints), gan mežiem, purviem, laukiem un kalniem – būtībā pilnīgi visur.

Kas ir orientierists?

Orientēšanās sportu ir iemīlējuši visu paaudžu pārstāvji. Mežā varam sastapt gan četrgadniekus, gan pensionētus cilvēkus, un visiem kā viens ir raksturīga dabas mīlestība, ”zaļš” dzīvesveids un vēlme brīvdienas pavadīt aktīvi, svaigā gaisā ar līdzīgi domājošiem. Jauni draugi, paziņas, stipra veselība, priecīgs prāts un dažam arī panākumi un iespēja profesionāli nodarboties ar šo sportu – tas viss būtu jāmin pie sporta veida lielākajiem plusiem.

Noteikti jāuzsver, ka orientēties nav ieteicams cilvēkiem, kuriem bail no meža dzīvniekiem, ērcēm, zirnekļiem, skriešanas pa purvu, nelielu grāvju, upju šķērsošanas, sāpēm kājās un neizturama aukstuma vai karstuma, jo ar šo sporta veidu nodarbojas visos gadalaikos un laika apstākļos.

Kā es varu kļūt par sacensību dalībnieku?

Jebkurš sporta veida prasa vairāk vai mazāk, bet zināmu sagatavotību. Piemēram, mazie basketbolisti trenējas jau kopš bērnības, lai tiktu uz laukuma, pieaugušie arī nevar tā vienkārši pieteikties jebkurām sacensībām, jo konkurence ir liela un spēlētprieks daudziem iet gar degunu. Turpretī orientēšanās sportā nav pilnīgi nekādu vecuma vai dzimuma ierobežojumu. Katrs no mums var pieteikties jebkurām sacensībām gan Latvijā, gan citviet pasaulē, izņēmums, protams, ir Pasaules un Eiropas čempionāti, kur dalība iespējams tikai valstu izlases pārstāvošajiem. Aktīvākie sportotāji var pievienoties arī kādam no orientieristu klubiem, kuri atrodas visā Latvijā. Diemžēl Liepājas rajonā  šādas iespējas nav, toties mūsu pārstāvji veiksmīgi startē Saldus un Kuldīgas, kā arī citu pilsētu klubos. Ar sacensību grafikiem, klubiem, to iespējām ikvienam ir iespēja iepazīties mājaslapā www.orient.lv.

Ja Tevi vēl nav nobiedējis rudens vējš un gribas nedaudz izkustēties, kā arī apceļot dzimteni, aicini ģimeni, paņemiet siltu tēju, sporta tērpu un dodieties kopā uz kādu no sacensību vietām. Cilvēki visbiežāk ir ārkārtīgi atsaucīgi un arī Jums spēs iemācīt, kā neapmaldīties. Kā atzīst paši orientieristi, šis sporta veids pārņem un kļūst par dzīvesveidu, prieku un dabas mīlestību.

Undīne Rubeze