“Nav
gan,” smaidot atbild Roberts Rožkalns (23), apgāžot
sabiedrībā kultivēto priekšstatu par IT speciālistiem kā
garlaicīgiem sausiņiem.
Gan viņš pats, gan kolēģi ir interesanti, atraktīvi cilvēki,
lai arī ikdiena paiet sēžot pie datora un domājot kodu
virknējumus, ciparu kombinācijas, algoritmus.

Roberts
ir dzimis Bauskā, audzis un skolojies Rīgā, bet pirms diviem
gadiem un pieciem mēnešiem pārcēlies uz Liepāju. Saticis savu
mīlestību – draudzeni Lauru. Tā kā pirms nepilna gada kļuvis
par laimīgu tēti, šobrīd no datorzinātņu studijām Liepājas
Universitātē ir paņēmis brīvu, veltot vairāk laika savai
ģimenei.

Intervijas
laikā pamanu, ka uzņēmuma “Brain Solutions”
programmētājam patīk skaitļi. Viņš ļoti precīzi atceras, kad
un pat cikos kas noticis. Piemēram, pirms desmit gadiem, 2003.gada
3.martā, pulksten 15.35 saglabāts pirmais fotošopā
veidotais darbs.

Uzņēmumā
“Brain Solutions”, kas nodarbojas ar prāta spēļu un to
platformu izstrādi, Robertam, tāpat kā kolēģiem, ir savs
uzdevums: “Es vairāk strādāju ar cilvēkiem. Ar tiem, kas
izmantos izstrādāto spēļu platformas.” Paralēli tam puisis
strādā par pedagogu Liepājas Raiņa 6.vidusskolā, bērniem
pasniedzot radošo angļu valodu. “Tas ir interesants mācību
priekšmets, kura ieviesēja ir mana draudzene, apvienojot angļu
valodu ar jaunajiem medijiem un prasmēm produktīvi izmantot
interneta vidē pieejamos resursus. Viņa šo mācību priekšmetu
izdomāja, un tāds nav nekur citur Latvijā,” palielās
Roberts. Abi ir komanda: “Draudzenes pārziņā ir vairāk
pedagoģiskā puse, man – tehniskā. Meklēju internetā
mūsdienīgas idejas, ko mēs varētu skolēniem mācīt. Daru visu,
lai nebūtu garlaicīgs.” Jaunietis uzskata, ka 21.gadsimtā
tehnoloģijas ir jāpārzina. Internetu jāizmanto pareizi, nevis kā
rīku, kur nobumbulēt
vairākas stundas.

Roberts
atceras, ka pamatskolas laikā bez jēgas pie datora varējis pavadīt
entās
stundas. Vidusskolā viss mainījies, sācis apgūt šā brīža
maizes darbu – programmēšanu. Draugi to darījuši php
valodā, ko
Roberts nepratis. Tā kā pēc dabas viņš ir ziņkārīgs, nolēmis,
ka arī jāiemācās. Vēl vairāk programmēšana viņu aizrāvusi
strādājot paralēli neklātienes studijām Ekonomikas un kultūras
augstskolas studijām online
izstāžu portālā. “Gribēju zināt, kā tas dabūts gatavs,
virtuvi,”
pastāsta Roberts.

Vaicāts,
kāda ir darba ikdiena, puisis gari neizplūst: “Jāstrādā
komandā, jāmēģina pieslīpēt kodu tā, lai tas darbotos gan
iepriekšējā sistēmā, gan ar to smuki savienotos.”
Paskaidrojam, ka programmētājs ir cilvēks, kurš izstrādā
programmas, loģiski soli pa solim aprakstot darbības, kuras jāpilda
datoram, lai veiktu kādu konkrētu uzdevumu. “Paiet diezgan
daudz laika, kamēr izdomā algoritmus, kas nebremzēs, darbosies
pietiekami ātri, jo ir paredzēts lietotājiem,” saka Roberts.
“Meklēju kļūdas, veicu uzlabojumus, ja nepieciešams. Jā,
varbūt ikdiena tāda sausa, bet tajā pašā laikā interesanta.
Kodu rakstīšana, manuprāt, ir interesanta. Lai gan dažkārt sanāk
tik intensīvi domāt, ka galva kūp.”

Kustināt
smadzenes Robertam patīk. Un ne tikai darbā, bet arī mājās.
Reiz, kad meitai bērnudārzā bijis jāmācās skaitīt, tētis
izdomājis, ka jāuztaisa programma, kas atvasītei palīdzētu to
apgūt ātrāk, turklāt spēļu veidā. Algoritmu dažu stundu laikā
izdevies radīt, taču tas vēl nav pielietots dzīvē. “Dators
principā ir radīts, lai cilvēks varētu paslinkot. Es negribu to
meitai atļaut,” kāpēc izgudrojums nav likts lietā, paskaidro
Roberts.

Tā
kā jaunietim ļoti patīk tas, ko dara, grūti atrast kaut vienu
profesijas mīnusu. “Varbūt tas, ka reizēm nevaru izdomāt kā
panāk to, ko man vajag. Tas dzen izmisumā.” Tādos brīžos,
kad pacietība zaudēta, jāņemot pauze vai ar kādu vienkārši
jāaprunājas. Komunicējot pēkšņi saproti, kur ir problēma. Tā
kā darba devēji ir parūpējušies par fiziskām aktivitātēm
darba laikā – ofisā ir pieejams novusa galds un galda tenisa
galds – par veselības problēmām Roberts īpaši nesūdzas.
“Strādājot, protams, var nedaudz just muguru. Bet mums ir
veranda, uz kuras varam iziet, ieelpot svaigu gaisu, vai arī apmest
riņķi pa ofisu un pavērot Liepāju no mūsu “daudzo logu”
telpas. ” Puisis strādā ar “Apple” firmas datoru, un
ražotāji padomājuši par to, lai maksimāli saudzētu lietotāja
acis. Brīvajā laikā sēdēšanu pie datora programmētājs
kompensē ar vieglatlētikas vai hokeja treniņiem, vai izbraucienu
ar riteni.

Strādājot
par IT speciālistu, svarīgas ir angļu valodas zināšanas, norāda
Roberts. Jo ne tikai darbs ir šādā vidē, arī nepieciešamā
literatūra. Tāpat jāmīl matemātika, jo neizbēgami nākas
saskarties ar dažādām funkcijām utt. Programmēšanu var veikt
arī mājās, apstiprina puisis. Tā viņš dažkārt arī strādājis,
ja, piemēram, bērns saslimis un nav kas to pieskata.

Robertam
grūti teikt, kāpēc darba tirgū trūkst IT speciālistu, jo,
viņaprāt, to ir gana daudz. Iespējams, daudzi nav pabeiguši
studijas, tādēļ par saviem spēkiem nav pārliecināti un
sludinājumiem neatsaucas. “Labāka darba meklējumos brauc uz
Angliju,” kāds vēl varētu būt iemesls min jaunietis. Trīs
mēnešus tur pavadījis arī pats, tomēr atgriezies. 

________________

P.S.
Katru nedēļu publicējam dažādus stāstus, iepazīstinot ar šobrīd darba
tirgū pieprasītu profesiju pārstāvjiem. Un kas zin’, varbūt kāda
pieredze palīdzēs apjukušam jaunietim izlemt, kādā virzienā lūkoties,
domājot par savu nākotni pēc skolas absolvēšanas. Vari droši
līdzdarboties un iesūtīt e-pastā [email protected] ierosinājumus, par ko Tu vēlētos šajā rakstu sērijā lasīt.