Tas notika Rīgā. Sieviete ar pusaudzi dēlu no citas pilsētas bija ieradusies sapirkt skolai vajadzīgo. Kad veikali bija izstaigāti, nepieciešanās drēbes un citas mantas jau somā, abi izlēma, ka ir laiks palutināt sevi ar ko garšīgu. Un neies jau viņi meklēt kādu lēto kafejnīcu. Abi skatās – vienai plašās stikla durvis līdz galam vaļā! Sieviete gan nobrīnījās, kāpēc tik augstu jākāpj, un, tikuši iekštelpās, nācēji nesaprata, kāpēc pie galdiņiem sēdošie uz viņiem tā savādi skatās.

Tikai pēc brīža sieviete to saprata. Izrādās, durvis bija mazliet tālāk, bet abi iebraucēji bija ierāpušies pa logu, kas patiešām bija tik liels, plašs un līdz pat zemei, ka izskatījās pēc durvīm. “Nu mums ir jāiztur stils un pa to pašu logu vien jādodas ārā!” mamma pačukstēja dēlam, un abi lepni devās laukā.