“Mēs nokļuvām tādā kā Austrumu pasakā,” secina Igeta Gaiķe, stāstot par viesošanos Uzbekistānā un dalību 7. starptautiskajā mūzikas festivālā “Sharq Taronalari”. Svešumā piedzīvots ne viens vien pārsteidzošs brīdis un gūta mācība, ko nevajag darīt šajā zemē.

Nēsā gandrīz uz rokām

Uzstāties Samarkandas festivālā, kas norisinājās no 25. līdz 29. augustam, Igetai piedāvāja Elvīra Erlecka. Viņa ir mūzikas menedžere vairākiem Latvijas popmūzikas māksliniekiem, taču Uzbekistānā notiekošais festivāls bija paredzēts tautas mūzikas izpildītājiem. E. Erlecka atminējās Igetas dziedāto dziesmu “Dundari, dandari” konkursā “Eirovīzija” un nosprieda, ka liepājniece labi iederētos Samarkandas festivālā un godam pārstāvētu Latviju. “Priekšlikumu pieņēmu uzreiz. Jo es nekad nebiju bijusi Uzbekistānā un man šī valsts šķiet interesanta. Uzrunāja arī tas, ka varēšu dziedāt savu dziesmu un uzstāties tautastērpā. Turklāt man ir tuva tautas mūzika,” pamatoja Igeta. Uz festivālu līdzi liepājniecei devās projekta “Bradans” meitenes, ar kurām viņa dziedāja “Eirovīzijā”, – konkursa “Latvijas dižbalss” uzvarētāja Zane Pērkone, viņas māsa Liene un Agnese Cukmača.

“Kad ielidojām Taškentā, jau no pirmā mirkļa sajutām, cik ļoti svarīgs šis festivāls ir Uzbekistānai. Mūs sagaidīja speciāls transports, visur tikām pavadītas ar milicijas eskortu, un mūs izmitināja vienā no galvenajām Taškentas viesnīcām. Bet Samarkandas stacijā pārējos pasažierus noturēja vagonos, kamēr mēs, dalībnieki, tikām sagaidīti ar sarkanām neļķēm un vietējiem gardumiem.” Taču tas nav viss. Katrai ārzemju mūziķu delegācijai tika piešķirts tulks un kāds students, kurš bija atbildīgs par viesu labklājību un viņu vēlmēm. “Festivāla otrajā dienā pie mums atnāca rosīgi vīrieši, šķiet, pilsētai svarīgi cilvēki, jo miliči viņus sveicināja un viņi varēja piekļūt tur, kur vienkāršs cilvēks nevarēja tikt. Vienu vakaru tikām uzaicinātas mājās uz plova vakaru, citu – uz restorānu, kurš piederēja vīrietim, kas konkursa laikā sēdēja blakus prezidentam,” atminas Igeta.

Viņa zina, ka tie pasākumi, kurus apmeklē prezidents, tiek uzskatīti par ļoti īpašiem. Islams Karimovs ieradās uz atklāšanas koncertu. Viņa dēļ visi festivāla dalībnieki un skatītāji tika ļoti rūpīgi pārbaudīti ar detektoru, un tas radīja garas rindas. “Indiāņiem pat atņēma atribūtus, kas bija piestiprināti pie skatuves tērpiem,” ievēroja dziedātāja.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās tikai lūgtie viesi, savukārt pārējo konkursa dienu koncertus bez maksas varēja klausīties ikviens. Tam bijis savs mīnuss. Lielākoties ļaudis ieradušies ar domu sevi parādīt un citus apskatīt un viņus visai maz interesējis, kas notiek uz skatuves. Dažbrīd valdījusi tik liela kņada, ka ar grūtībām varēts dzirdēt mūziķu sniegumu. Igeta par to pārliecinājās, kad devās paklausīties un atbalstīt brāļus igauņus. Viņu sniegums bijis visai vājš un sagādājis vilšanos.

Labāk neko neēst un nedzert

Latvijas pārstāves uzstājās trešajā konkursa dienā, piedāvājot noklausīties trīs tautasdziesmas un Igetas sacerēto, uz tautas mūzikas balstīto skaņdarbu “Dundari, dandari”. “Ar savu priekšnesumu esam ļoti apmierinātas,” apgalvo Igeta, kura uz skatuves bija tērpusies skaistajā Nīcas tautastērpā. “Pēc uzstāšanās mūsos bija tāds prieks, patiesa laimes izjūta, ka pa galveno Samarkandas ielu Registanu, kas bija slēgta transportam, devāmies dziedādamas un dejodamas – gluži kā Dziesmu svētkos. Daudzi aplaudēja, bet citi brīnījās, kas notiek.”

Festivālā notiekošo konkursu uzbeki bija veidojuši līdzīgu “Eirovīzijai”. Tajā piedalījās dalībnieki no 38 pasaules valstīm. Latvija šajā konkursā startēja pirmo reizi. Taču uzvarētāju nenoteica skatītāji ar telefona balsojumu, bet žūrija. “Ko īsti vērtēja žūrija, mēs nezinām līdz šim brīdim. Man nekādi nav saprotams, kā var novērtēt – skaistāka ir ķīniešu, turkmenistāņu, korejiešu vai kāda cita tautasdziesma,” nesapratni pauž Igeta. Tāpat viņai nav bijis skaidrs, kāpēc konkursā, kurā jāizpilda tautas mūzika, austrieši spēlēja Mocarta un Haidna skaņdarbus, bet baltkrievs dziedāja popdziesmu. Pēc brīža viņa piebilst, ka nebijis jau svarīgi, kurš ko un kā dzied, jo citas valsts pārstāvjiem rīkotāji tāpat galveno balvu nepiešķirtu. Tā teikt, paši rīkoja konkursu un pašiem nauda arī palika.

No organizatoriskā viedokļa Igeta konkursu vērtē kā izdevušos: “Skatuve bija ļoti laba un skaista, tā bija uzcelta pilsētas galvenājā ielā, kur atrodas par “UNESCO” naudu uzturēti tempļi. No skatuves varēja vērot ļoti skaisto austrumu zemes saulrietu. Arī gaismas un skaņa bija pietiekami kvalitatīvas. Organizatori bija strādājuši cītīgi, lai viss būtu labā līmenī.”

Igeta ar savām meitenēm nevienu balvu neieguva, bet par uzmanības trūkumu sūdzēties nevarēja. Gaišmatainās latvietes bija uzaicinātas uzstāties un savus iespaidus par Uzbekistānu pastāstīt gan televīzijā, gan radio. Viņas viesojās arī Latvijas vēstniecībā Uzbekistānā, kur klātesošos priecēja ar savām balsīm. Brīvajā laikā mūziķes apmeklēja skaistākās Samarkandas vietas un pavēroja vietējo ļaužu izturēšanos un manieres. “Ļoti iekrita acīs tas, ka viņi visu laiku paklanās ārzemniekiem, pievērš viņiem lielu uzmanību. Bet pret saviem cilvēkiem attiecas kā pret zemāku kārtu.” Taču kopumā uzbeki esot viesmīlīgi un atvērti ļaudis, kas ļoti interesējas par ārzemnieku kultūru un cītīgi vēro viņu izturēšanos. Savukārt staigāšana pa Samarkandas ielām bijusi kā atgriešanās pagātnē – padomju laikā.

Viņas nobaudījušas vietējos ēdienus, kaut gan tas veselībai maksājis dārgi – Igeta, tāpat kā vairāki citi konkursa dalībnieki, iedzīvojās lielās vēdergraizēs. Savulaik tāpat gadījies Ancei Krauzei, kura bija ieradusies uz šo festivālu uzstāties, bet veselības problēmu dēļ līdz skatuvei tā arī netika. Vēstniecības darbinieki gan bija iepriekš brīdinājuši, ka Uzbekistānā nedrīkst dzert pat veikalā iegādātu ūdeni vai kefīru, jo pārtikas produktus nepārbauda un iegūt kādu infekciju var uz katra soļa.

Uzbekistānā Igeta iedraudzējās ar daudzu tautu mūziķiem, ieguva kontaktus un saņēma uzaicinājumus uzstāties līdzīgos festivālos citās zemēs, ko, iespējams, viņa izmantos.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Igeta (otrā no labās) kopā ar “Bradans” meitenēm un pārstāvi no Ķīnas.