Šobrīd gandrīz puse aptaujāto vidusskolas beidzēju apgalvo, ka studēt vēlas doties uz ārzemēm. Taču izšķirošais faktors, lai gūtu pilnvērtīgas zināšanas, izprastu citu kultūru un vēlāk varētu veiksmīgi startēt darba tirgū, ir valodu zināšanas.

Un ne tikai konkrētās valsts valodas – jo vairāk valodas jaunietis zina, jo lielāka priekšrocība viņam ir attiecībā pret konkurentiem. Par valodu apguves knifiem un iespējām pastāstīja “Valodu Vēstniecības” angļu valodas pasniedzējs Andris Lanka. 

Andris uzsver valodu zināšanu pielietošanas dažādību. “Lai gan joprojām dominē angļu valoda, arvien vairāk franču, spāņu un arī vācu valodas palīdz dažādās nozarēs – tulkošanā, valodu apmācībā, loģistikā, personāla atlasē, tūrismā un citās. Jāsaka godīgi, ja jaunietis grib kandidēt augstā līmenī, tad viņa zināšanām ir jābūt vismaz maģistra studenta līmenī, jo, uz to tiecoties, arī valodas sarežģītība palielinās un tāpēc ir jārok dziļāk. Un tur jau nozarei vairs nav nozīmes, ja vēlas doties tālāk – aiz Latvijas robežām. Tad ir jāzina vairāk,” pārliecināts Andris, akcentējot uz zināšanu kvalitātes lielo nozīmi. “Šajā ziņā daudziem jauniešiem ir nepareiza izpratne par patreizējiem standartiem un prasībām. Daudzi domā, ka pietiek ar pamata zināšanām, bet realitāte ir tāda, ka, ja jaunieša zināšanas nav vismaz vidējā (intermediate) līmenī, tad viņam par augsta līmeņa mācībām kādā ārzemju vai pat vietējā augstskolā nav ko cerēt. Tie laiki, kad varēja pateikt “nothing special” un tikt cauri, ir beigušies. Tagad ļoti daudzi to prot un tāpēc, lai viņi varētu sevi labāk pozicionēt gan iestājeksāmenos, gan pie potenciāliem darba devējiem, viņiem valodas ir jāsāk mācīties pēc iespējas ātrāk un jāinvestē tajā pamatīgi,” uzsver pasniedzējs. 

Viņš novērojis, ka parasti jaunieši valodas izvēlas mācīties tieši pirms eksāmeniem. “Lielākai daļai galvenā motivācija joprojām ir vēlme veiksmīgi nokārtot eksāmenus. Protams, ir arī jaunieši, kas domā ilgtermiņā un sāk mācīties daudz ātrāk, bet nevar noliegt, ka jauniešu izvēlē liela nozīme ir arī vecāku faktoram,” sacīja Andris.

Taču eksāmenu kārtošana ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ 99.9% jauniešu izvēlas mācīties tieši angļu valodu, bet pēdējā laikā populārākas kļūst arī spāņu un franču valodas, taču Andris uzsver arī krievu valodas mācības. “Es ieteiktu jauniešiem novērtēt arī krievu valodu, kas, kaut arī daudziem varbūt nešķiet vērtīga, patiesībā ir nepamatoti atstāta novārtā,” uzskata pasniedzējs. 

Jāuzsver tas, ka šobrīd ir ļoti izdevīgs laiks, lai sāktu apgūt valodas tieši cenu piedāvājuma ziņā, jo ekonomiskā situācija valstī arī šim pakalpojumam diktē savus noteikumus. Taču ne tikai cenas mācību iespējas padara pievilcīgākas. Andris pamato: “Šobrīd izmantojam apmācību metodi, kas ir vismaz divas reizes efektīvāka par iepriekš praktizēto. Tas nozīmē, ka nav vairs jāmācās vesels gads, lai sasniegtu attiecīgo līmeni – pietiek ar vienu semestri. Šobrīd mums ir gan vietējie, gan ārzemju pasniedzēji. Un katrā grupā ir vismaz divi pasniedzēji, jo tā students dzird dažādus akcentus.”

Taču ar pasniedzēju profesionalitāti un erudīciju vien nepietiek, ja ir vēlme apgūt valodu. Jāapbruņojas ar neatlaidību. “Diemžēl valodas apgūt nav iespējams pāris nedēļās vai pat mēnešos. Protams, var iemācīties kaut ko pateikt un šķitīs, ka es kaut ko zinu, bet patiesībā tās ir tikai virspusējas zināšanas. Mans ieteikums ir neuzķerties uz divu mēnešu programmām diskos, bet gan meklēt reālu skolu –varbūt pat aiziet uz vairākām un salīdzināt. Vēl viens knifs – tiem, kas ļoti seko līdzi cenām – paprasiet cik ilga (minūtēs) ir mācību stunda un tad to visu sadaliet, lai izrēķinātu, cik reāli izmaksā mācības. Ir dažādi triki, kurus redzu tirgū – viens no tiem ir stundu daudzums un ilgums. Vēl viens – vai mācību materiāli ietilpst cenā vai nē,” iesaka Andris, piebilstot, ka svarīgi ir mācības turpināt. “Daudzi iesāk, bet tad pamet. Tas ir tāpat kā ar apņemšanos tievēt. Svarīgi ir gan iesākt, gan turpināt, gan noturēt sasniegto,” salīdzina Andris.