Gaisā jau kādu laiku virmo pavasaris – spirgtāks gaiss, siltāka saulīte, dzīvīgākas putnu dziesmas, katrs šo laiku izvēlas baudīt, kā nu kuram tīk, piemēram, aktīvās atpūtas cienītāji, saules apmirdzēti, slīd pa Tirdzniecības kanāla un Liepājas ezera ūdeņiem. Mūsu airētājus zināmā mērā var noskaust par tādiem kā pavasara priekšvēstnešiem, kas, līdzko iestājas siltāks laiks un ezeru, kanālu pamet beidzamās ledus salas, sāk rosīties – tiek ievadīta kārtējā airēšanas sezona, kas rūdītākajiem pabeigsies tikai vēlā rudenī.

Ildze Blumbaha, viena no Liepājas airēšanas veterānēm, atzina, ka šogad viņa smaiļošanas sezonu atklājusi jau marta pirmajā pusē, kad viens otrs aisbergs, mainīgās straumes vadīts, vēl ganījās pa ezeru. Tobrīd vēl gaisa temperatūra bija tikai maķenīt virs nulles, taču samērā drēgnais laiks airētāju atturēt nespēja, pēc I.Blumbahas teiktā, airētāji jau rokas siltā ūdenī nemazgā, un šī aroda lietpratēji esot rūdīta tauta. Pēc garā ziemas miega vecāka gadagājuma airētājiem varbūt ne vienmēr uzreiz izdodas ieiet iecerētajā ritmā, taču jauniešiem šī pauze grūtības nesagādā un viņi uz ūdens jūtas parliecinoši. Mūsu pilsētā, lai arī ir iespējas nopietni nodarboties ar šo sporta veidu, airēšanas entuziastu nav lielā skaitā, un laikam jau likumsakarīgi, jo skatu uz Liepājas Kompleksās sporta skolas airēšanas bāzi nu nekādi nenosauksi par vilinošu. Taču cilvēkus, kuriem airēšana ir aicinājums, neatbaidīs arī drūmais fons.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Liepājā aktīvu airētāju nav daudz, un tos var saskaitīt uz abu roku pirkstiem.