Katru gadu arvien vairāk Latvijas vidusskolu beidzēju izvēlas turpināt savas studijas ārpus Latvijas. Arī liepājnieki aizbraucēju vidū nav retums. Tā, piemēram, Eiropas Savienības piedāvātās iespējas nebaidījās izmantot trīs Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas absolventes – Elīna Kisiele, Agnese Pavlovska un Krista Peniga, kuras šo un nākamos trīs mācību gadus pavadīs Nīderlandē, valstī, no kuras, viņuprāt, Latvijai būtu daudz, ko mācīties.

Šobrīd meitenes Nīderlandē ir jau vairāk kā trīs mēnešus un savu izvēli nenožēlo. Aizbraucot viņas atstājušas šeit gan ģimenes, gan draugus, gan latviešu maizi, taču pēc tā visa viņas visvairāk arī ilgojoties.

Izvēle

Elīna, kura studē Hanze University Groningen  – “International Facililty Management” programmā, savu skolu atrada un izvēlējās nejauši. Viņu ieinteresēja mācību programmas apraksts un, kā skaidro pati Elīna, varētu teikt, ka Facility menedžeris ir cilvēks, kas nodrošina labus darba apstākļus organizācijā. Tā esot samērā jauna un visaptveroša profesija.

Studijas Nīderlandē sākotnēji nav bijis Elīnas mērķis. Apmeklējot gadskārtējo izstādi “Skola 2007”, tika savākti neskaitāmi bukleti un cita veida informācija gan par izglītības iespējām Latvijā, gan ārzemēs. Pēcāk informācijas pētīšanā iesaistījušies arī Elīnas vecāki, kuri arī bija tie, kas mudinājās studēt ārzemēs un izvēlēties tieši Nīderlandi.

Atšķirībā no Elīnas, Agnese un Krista studē Hāgas Universitātē. Krista apgūst tā saucamās Eiropas studijas, bet Agnese – starptautisko biznesu. Arī viņām mācības Nīderlandē netika rūpīgi plānotas visus vidusskolas gadus. Beigu beigās, kad meitenēm bija jāizvēlas studēt Latvijā vai Nīderlandē, abas izvēlējušās Nīderlandi, galvenokārt tāpēc, ka mācības citā valstī ir lieliska iespēja iegūt neatsveramu dzīves pieredzi, kā arī apgūt jaunas valodas. Mācoties kopā ar tūkstošiem citu svešu jauniešu no visas pasaules, ir iespējams iepazīt citas kultūras, paražas un dzīvesveidu.

Vēl viens no iemesliem aizbraukšanai bijis tas, ka Latvijā mācību programmas galvenokārt ir balstītas uz teorētisku zināšanu apguvi, taču Nīderlandē viņām ir iespēja teoriju apvienot ar praksi.

Mācības, brīvais laiks un dzīve Nīderlandē

Skola un mācības meitenēm aizņem daudz laika, taču papildus tam Agnese arī strādā. Savukārt Krista palīdz latviešu bērnu skolā ”Saulīte”, arī Elīna plāno nākamajā semestrī uzsākt darba meklējumus. Protams, neizpaliek arī laika pavadīšana ar jaunajiem draugiem un dažādu pasākumu apmeklēšana. Krista apmeklē arī sporta nodarbības. Ir iespējams mācīties valodas.

Lai gan Nīderlande tiek uzskatīta par vienu dārgākajām valstīm Eiropā, meitenes ir pārliecinājušās, ka pārtikai nepieciešamie izdevumi neesot lielāki kā Latvijā, arī studiju maksa ir salīdzinoši maza – 1500 eiro (lielā daļā Latvijas augstskolu tā ir pat augstāka). Vislielākos izdevumus sastāda maksa par dzīvesvietu – 300-500 eiro, taču maksāt šo naudu esot vērts, jo studentu viesnīcas Nīderlandē esot nesalīdzināmi labākas ar mūsu.

Latviešiem, iespējams, būtu grūti pierast pie veikalu darba laika, jo Nīderlandē, tāpat kā visur citur Rietumeiropā, lielveikalu darba laiks nav līdz pulksten 22, tie veras ciet ievērojami ātrāk.

Ikdienas dzīvē atšķirības novērojamas pilnīgi visā, jo, piemēram,  Latvijā policija nejāj ar zirgiem un nebrauc ar riteņiem, arī sievietes augstpapēžu kurpēs un svārkos braucam ar riteni pa Liepājas centru neredzēsiet.

Valodas barjera meitenēm sākuma šķitis nepārvarams šķērslis, taču šobrīd viņas pie jaunās dzīvesvietas jau ir pieradušas un iesaka ikvienam izmantot to, ko piedāvā studijas ārpus Latvijas. Par saviem nākotnes plāniem ne Elīna, ne Agnese, ne Krista vēl nav pilnīgi pārliecinātas, taču, iespējams, ka viņas pēc studiju beigšanas tomēr atgriezīsies Latvijā.

Foto no personīgā arhīva