Viena no vislielākajām Latvijas dabas bagātībām, nenoliedzami, ir svaigais jūras gaiss, priežu aromāts, ārstnieciskie minerālūdeņi un sērūdens avoti. Viena no vietām, kur cilvēki nu jau otro gadu simteni dodas atgūt un nostiprināt veselību pat no tālienes, ir Ķemeri. Šogad Latvijas vissenākajam kūrortam aprit 170 gadu kopš tā dibināšanas. Turklāt Ķemeri ir enerģētiski ļoti spēcīga vieta, kur satiekas triju Latvijas novadu – Kurzemes, Zemgales un Vidzemes – robežas. Sanatorijā “Jaunķemeri” var ārstēties un relaksēties visu gadu.

Ūdens valstībā

Protams, tās godības, kas Ķemeros valdīja īsi pēc pirmās peldu iestādes atklāšanas 1838.gadā un balneoloģiskā kūrorta izveides, kad turp ārstēties ieradās gan Kurzemes muižnieki, gan pēc speciālas dzelzceļa līnijas Maskava – Ķemeri atklāšanas arī krievu aristokrātija, vairs nav. Tolaik dziedniecība ar ūdens palīdzību bija jauns pavērsiens medicīnas attīstībā, turklāt fizioterapijas procedūru lietderība vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanā un nostiprināšanā nekad nav tikusi apšaubīta.

Sākotnēji peldu iestādē slimniekus un citus kūrorta apmeklētājus dziedināja, tiem liekot iegulties ozolkoka vannās, kur ieliets auksts jūras ūdens, bet pēc tam atklāja, ka labāk un pašam sirdzējam arī daudz patīkamāk ir, ja ūdeni vispirms sasilda. Protams, plaši izmantoja dziednieciskās dūņas un citus dabas materiālus. Paralēli šīm manipulācijām lietoja arī ūdeni no dabīgajiem sēravotiem, kas nekur Rietumeiropā vienuviet tik lielā skaitā nav sastopami. Ķemeru kūrortā vien to ir pāri par divdesmit! Pastaigājoties gar Vēršupītes krastu Ķemeru parkā, var sajust diezgan spēcīgu sēra smaku, bet šeit tā neliekas nepatīkama vai riebīga. Turklāt šķiet neparasti, ka pa daudzajiem avotiņiem plūst nevis skaidrs, dzidrs ūdens, bet gan blāvi dzeltenā krāsā.

Visievērojamākais no sērūdens avotiem ir ar nosaukumu “Ķirzaka”, kas atrodas pie viena no senatnes godību apliecinošiem koka paviljoniem. Tā jumtu rotā smalki kokgriezumi, līdzinādamies mežģīnēm. Netālu no avota ieteces Vēršupītē no akmens izveidota ķirzaciņa, kas it kā šo avotu sargā. Neviens Ķemeru apmeklētājs ķirzaciņai nespēj vienaldzīgi paiet garām. Vispirms aplūko paviljonu, bet pēc tam pa kāpnītēm nokāpj pie avota un noskalo seju tā vēsajā, dziednieciskajā ūdenī. 

Tikpat unikāla kā sēravoti ir senā Ķemeru koka arhitektūra. Gan koka paviljons pie “Ķirzakas”, gan otrs tā brālis parkā uz mīlestības saliņas, kas ir mākslīgs veidojums Vēršupītē un ko ar krastu savieno tiltiņš.

Dakteru koks un citas lietas

Staigājot pa Ķemeru parku, liekas – te ir ne tikai ūdens, bet arī dakteru valstība. Cieņas apliecinājumi šīs profesijas pārstāvjiem te manāmi ik uz soļa. Lai tiktu līdz vienai no visskaistākajām Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tapušajām celtnēm – bijušajai Ķemeru viesnīcai, kas uzcelta pēc arhitekta Eižena Laubes projekta un tautā dēvēta par “balto kuģi”, jāiet cauri daktera Jāņa Lībieša alejai. Savukārt visneparastākā un oriģinālākā piemiņas zīme agrāk kūrortā strādājušajiem ārstiem un tā dibinātājiem ir kāds liels un vecs koks Ķemeru parkā. Šodien no koka pāri palicis tikai stumbrs. Tajā iestiprinātas baltas plāksnītes, kurās iegravēti šo cilvēku vārdi latviešu un arī vācu valodā. Dažas no plāksnītēm ir tik senas, ka tajās iegravēto pat īsti nevar salasīt. Savukārt starp plāksnītēm vijas akmens čūska – gudrības simbols un mūžīgā Eskulāpa pavadone.

Savukārt liels pārsteigums radās nedaudz atstatus no Ķemeru parka teritorijas ieraugot pieminekli… nevienam citam kā savulaik slavenajam krievu ārstam, refleksu pētniekam Ivanam Pavlovam! Šķiet, Ķemeri ir vienīgā vieta visā Latvijā, kur ko tādu var redzēt. Taču, atšķirībā no citām šeit izveidotām piemiņas zīmēm un pieminekļiem, Ivana Pavlova piemineklis ir krietni cietis no vandaļiem.

Turklāt, runājot par mediķiem, jāpiebilst, ka īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma skolas brīvlaikos par Ķemeru sēravotu kontrolieri strādāja arī Liepājas medicīnas leģenda, ķirurgs Fricis Nikolajs Zandbergs.

Uzziņai

– Vēsturiski Ķemeri bija Kurzemes hercogistes sastāvdaļa, bet pārējā Jūrmalas teritorija piederēja Vidzemes guberņai.
– Pirms 170 gadiem, kad atklāja Ķemeru kūrortu un pirmo ārstniecības peldu iestādi valstī, tajā ielika 32 ozolkoka vannas ūdens procedūru veikšanai.
– 1912.gadā Ķemeros pat izveidoja tramvaja līniju, lai kūrorta viesi varētu aizbraukt līdz Jaunķemeriem, kur ir izeja pie jūras. Līnija pastāvēja līdz 1933.gadam.
– Ķemeri atrodas 44 kilometru attālumā no Rīgas.

Lāsma Ģibiete,
“Kurzemes Vārds”

Sērūdens avoti, kas nekur Rietumeiropā vienuviet nav tik lielā daudzumā kā Ķemeros, un senā koka arhitektūra ir Latvijas bagātība.