Piektdiena, 27. novembris Lauris, Norberts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pianisma zvaigznes sola izcilu sniegumu un pārsteigumus

Pianisma zvaigznes sola izcilu sniegumu un pārsteigumus
13.02.2007 18:47

0

Atslēgvārdi

No svētdienas līdz svētdienai (no 4. līdz 11. martam) jau 15.gadu Liepājā risināsies starptautiskie klaviermūzikas svētki. Tik mazā valstī, kas ir tikai ceļā uz nodrošinātu sabiedrību, un tik nelielā pilsētā piecpadsmit gadus nodrošināt laba līmeņa starptautisku pianisma zvaigžņu festivālu – tas ir sava veida fenomens, un tā to novērtējuši daudzi Latvijas un ārvalstu profesionāļi. Preses konferencē Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks Pianisma zvaigžņu festivālu raksturoja kā pilsētas neatņemamu ikgadēju notikumu un muzikālo tradīciju likumsakarīgu turpinājumu.

Arī sponsori festivālu atzīst par prestižu

Papildinot, ka tas pierāda arī to, ka jaunās koncertzāles projekts tiek īstenots īstajā laikā, jo tik augsta līmeņa mūzikas forumiem faktiski nav atbilstošu telpu.

Liepājas Simfoniskā orķestra direktore Vija Feldmane informēja, ka šā gada Pianisma zvaigžņu festivāla budžets ir lielākais, kāds jebkad bijis, – 61000 latu, kas salīdzinājumā ar līdzīgiem ārvalstīs notiekošajiem, nerunājot nemaz par roka festivāliem, ir pieticīga summa. Tomēr tas atļāvis par attiecīgu honorāru uzaicināt tāda mēroga un spožuma zvaigznes kā, piemēram, īru Bariju Duglasu vai spāņu flamenko džeza pianistu Čāno Domingezu ar grupu.

Protams, nodrošināt šādu festivāla budžetu nebūtu iespējams bez Pilsētas domes, Valsts kultūrkapitāla fonda, daudzu firmu un ārvalstu vēstniecību finansiālā atbalsta. Liels atbalsts ir arī tas, ka pirmo reizi orķestrim nav jāmaksā īre par Liepājas teātra zāli. Festivālu atbalsta arī “Hansabankas” un SEB Unibankas Liepājas filiāles. Pirmo reizi arī lielais uzņēmums “Lattelecom”. Tā valdes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis bija ieradies preses konferencē, lai personiski iepazītos ar Pianisma zvaigžņu festivāla programmu un viessolistu sarakstu. “Kultūra ir viena no prioritātēm, kuras mēs atbalstām,” teica Gundars Strautmanis. “Un ar savu vēl necilo finansējumu mēs sabiedrībai paužam, ka Pianisma zvaigžņu festivāls Latvijas kultūras dzīvē ir pietiekami prestižs notikums.” Strautmanis pieļāva, ka “Lattelecom” varētu turpmāk kļūt par tā ģenerālsponsoru, par tradicionālu atbalstītāju.

Festivāla pārvērtības

Jubilejas gadā atcerēsimies, ka pēc Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja Imanta Rešņa iniciatīvas 1993.gadā notika pirmais Latvijas pianisma zvaigžņu festivāls. Tam kūmās stāvēja viena no izcilākajām latviešu pianistēm profesore Ilze Graubiņa, viņas kolēģi Teofils Biķis un Arnis Zandmanis. Pēc gada jau notika Baltijas valstu, bet vēl pēc gada –  Ziemeļvalstu pianisma zvaigžņu festivāls. Tolaik šķita, ka ar to arī beigsies šie klaviermūzikas svētki, kuri jau bija ļoti klausītāju iemīļoti un labi apmeklēti, bet kuriem bija neiedomājami grūti nodrošināt finansējumu. Toreiz pianisti, zinot, cik patiesībā nabaga ir tikko neatkarību atguvusī valsts, samierinājās ar ļoti neciliem honorāriem. Tagad atlaižu vairs nav, bet honorāri jau rakstāmi ar trim nullēm.

Tomēr tā bija profesore, tagad jau viņsaulē aizgājusī Ilze Graubiņa, kura iedrošināja Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājus turpināt šo tradīciju. Un ar 4.festivālu 1996.gadā tas jau kļuva par starptautisku, kurā piedalījās pianisma zvaigznes no Krievijas, Francijas, Vācijas un Taivānas. Ar 5.festivālu koncertus un intervijas ar solistiem jau tiešraidē varēja klausīties Latvijas radio programmā “Klasika”.

Turpmākajos desmit gados festivāla viessolistu pārstāvēto valstu saraksts aizvien paplašinājās – gandrīz 120 pianistu no vairāk nekā 25 pasaules zemēm – no Amerikas abiem kontinentiem cauri Eiropai līdz Austrālijai. Festivālu koncertos izskanējuši 43 komponistu daudzi skaņdarbi.

Gadiem ritot, klausītāji ikreiz gaidīja ko jaunu, un festivāla organizētājiem vajadzēja un joprojām vajag stipri vien palauzīt galvu, lai klaviermūzikas svētkus atsvaidzinātu ar kādu kārtējo pārsteigumu. 6.festivālā 1998.gadā pirmo reizi klasiski akadēmiskās klaviermūzikas programmu papildināja džezroka mūzikas vakars, kuru atklāja zviedru pianists un šovzvaigzne Roberts Velss ar savu instrumentālo grupu. Tagad tā jau ir festivāla tradīcija. Bet 11.festivālā 2003.gadā uz Liepājas teātra skatuves, klausītāju ovāciju pavadīts, spēlēja melnādainais izcilais džeza pianists Džuliāns Džozefs no Lielbritānijas, kurš tagad jau ir arī Pianisma zvaigžņu festivāla jaunākā brāļa – Liepājas džeza festivāla krusttēvs un kurš arī šogad aprīlī būs tā viesis.

8.festivāls 2000.gadā iezīmējās ar to, ka Liepāju marta sākumā piemeklēja kārtējā vētra. Tas bija ļoti nervus kutinošs laiks, jo Liepājas Simfoniskai orķestris gaidīja savu jauno firmas “Yamaha” koncertflīģeli, kuru tam dāvināja Japānas valdība. Vētras dēļ kuģi, ar kuru veda flīģeli, neielaida ostā. Tomēr, kā zināms, viss laimīgi atrisinājās un festivālu Liepājas teātrī atklāja jau ar jauno, skanīgo instrumentu.

12.festivāls 2004.gadā piedāvāja vēl vienu jauninājumu –kino dienas, kurās rāda ne tikai pazīstamas spēlfilmas par izcilu mūziķu dzīvi, bet arī 20.gadu mēmās filmas, kuras pavada tapieri. 13.festivāls savukārt pirmo reizi piedāvāja ne tikai klavierduetu no Izraēlas, bet arī eksperimentālu klaviermūzikas vakaru – Francijā dzīvojošā pianista un rakstnieka Valērija Afanasjeva muzikālu monoizrādi.

Jubilejas festivālā – daudz kas pirmo reizi

Šogad festivāla astoņās dienās piedalīsies 11 valstu 13 pianisti un divi instrumentālisti: no Vācijas, ASV, Īrijas, Spānijas (3), Latvijas, Francijas (2), Igaunijas, Krievijas (2), Brazīlijas, Lielbritānijas un Zviedrijas. Pieci koncerti ar orķestri notiks Liepājas teātrī, bet divi solovakari – koncertzālē Graudu ielā. Trešdien atslodzei paredzēts kino vakars.

Svētdien, 4.martā, Liepājas teātrī būs atklāšanas koncerts, kura nosaukums runā pats par sevi – “Čaikovska ģēnijs”.
Tajā pirmo reizi cits pēc cita skanēs visi trīs (1., 2., 3.) krievu komponista
Pētera Čaikovska (1840–1893) pasaulslavenie klavierkoncerti ar orķestri. Tos izpildīs Annamarija Markovina (Vācija), Aleksandrs Palejs (ASV) un Barijs Duglass (Īrija). Pirmdien, 5.martā, koncertzālē solovakara tēma – “Virtuozitāte un spožums”, kurā vēl vienu reizi klausīsimies pianistu Markovinas un Paleja spēli.

Otrdien Liepājas teātrī tradicionāli notiks džeza mūzikas vakars, bet jau ar ļoti intriģējošu nosaukumu “Flamenko džezs”. Latvijā un Liepājā pirmo reizi viesosies spāņu grupa ar Čāno Domingezu, kurš tiek ierindots starp desmit izcilākajiem mūziķiem pasaulē. Viņam ar abiem grupas instrumentālistiem Marku Miraltu (sitamie instrumenti) un Mario Rossi (kontrabass), bija attiecīgas prasības un honorārs. Šķiet, viņi pārstāv nuevo flamenco mūzikas stilu, kurā izmanto modernos mūzikas žanrus – salsu, popa un roka mūziku, arī džezu. Šī jauktā stila saknes sniedzas 80.gados, kad jaunākās paaudzes flamenko mākslinieki sāka meklēt jaunas iespējas senajai mākslai. Bet to, ko piedāvās festivāla viesi, dzirdēsim koncertā.

Trešdien, 7.martā, būs “Kino starpbrīdis” kinoteātrī “Balle”. Paredzēti divi seansi ar divām filmām. Mēmā spēlfilma “Busters palīdz tēvam” (ASV, 1920.g.) stāsta par zēna Bustera, viņa draugu un suņa piedzīvojumiem. Tajā spēlēs tapieris Madars Kalniņš (Latvija), kurš ir arī klavierpavadījuma autors. Tad būs spēlfilma “Pēdējā romance” (Spānija, 1988.g.) ar tenoru Hosē Karrerasu galvenajā lomā, piedaloties arī soprānam Monseratai Kabaljē.

Festivāls turpināsies ceturtdien Liepājas teātrī ar ļoti neikdienišķu  koncertu “Dvīņu dubultkoncerts”, jo tajā spēlēs identisko dvīņu māsas Izabelle un Florence Lafittes no Francijas. Viņu programmā būs gan Franča Šūberta, Fransisa Pulenka, gan Kamila Sensānsa skaņdarbi, gan Persija Greindžera “Fantāzija par Dž.Geršvina operas “Porgijs un Besa” tēmām”.

Piektdien paredzēts solovakars Graudu ielas koncertzālē “Klaviermūzika gadsimtos – no Skarlati līdz Bergam”, kurā muzicēs Irina Zaharenkova (Igaunija), atskaņojot Domeniko Skarlati, V.A.Mocarta un Kloda Debisī darbus. Sergejs Kudrjakovs (Krievija) interpretēs Johannesa Brāmsa un Ferenca Lista mūzikas lappuses, bet Luizs Gustavo Karvaljo, kurš ir festivāla pirmais viesis no Brazīlijas, izvēlējies Albana Berga un Kloda Debisī skaņdarbus.

Sestdien, 10.martā, Liepājas teātrī kopā ar mūsu Simfonisko orķestri koncertā “Jauni vārdi pianisma zvaigznājā” atkal tiksimies ar visiem trim iepriekšējā dienā dzirdētājiem pianistiem. Tikai šoreiz Irina Zaharenkova spēlēs V.A.Mocarta 9.koncertu klavierēm ar orķestri “Jeunehomme”, bet Luizs Gustavo Karvaljo – Sergeja Prokofjeva “1.koncerts klavierēm ar orķestri”. Savukārt Sergejam Kudrjakovam būs gods sniegt P.Čaikovska “Koncertfantāzijas klavierēm ar orķestri” pirmatskaņojumu Latvijā.

Un tā, apritot nedēļai, svētdien, 11.martā, Liepājas teātrī notiks XV Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla galā koncerts. Tajā liepājniekiem būs iespēja noklausīties pašu jaunāko festivāla viesi, 13 gadu veco krievu pianisma uzlecošo zvaigznīti Jūliju Vaņušinu no Maskavas – viņa atskaņos F.Šopēna “1.koncertu klavierēm ar orķestri”. Neskatoties uz jaunību, Jūlijas biogrāfijā jau ir daudzi izcili panākumi starptautiskos konkursos, uzstāšanās lielās koncertzālēs kopā ar izciliem mūziķiem.

Tikai nobeiguma koncertā varēs dzirdēt arī spožā pianista Kevina Kennera (Lielbritānija) spēli, kurš interpretēs
Bendžamina Britena koncertu klavierēm un stīgu orķestrim “Jaunais Apollo” un Manuela de Faljas darbu “Nakts Spānijas dārzos”. Tāpat vienu vienīgu reizi festivālā uzstāsies Patriks Jablonskis (Zviedrija), spēlējot Arama Hačaturjana “Koncertu klavierēm ar orķestri”. Arī šī komponista vārds un skaņdarbs pirmo reizi skanēs Liepājas Starptautiskajā pianisma zvaigžņu festivālā.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Spožā krievu pianiste Ļubova Timofējeva muzicē kopā ar Liepājas Simfnisko orķestri 12. Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla noslēguma koncertā Liepājas teātrī.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz