Piektdien, 19. maijā, Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolā norisinājās Oskara Kalpaka šķēršļu skrējiens, kurā piedalījās 40 skolēni no 5. līdz 12. klasei. Skrējēji tika dalīti divās vecuma grupās – 5. – 7. un 8. – 12. klašu skolēni, kuriem šķēršļu joslas atšķīrās. Aptuvenais skrējiena garums bija 2,5 kilometri pa trasi ar dažādiem segumiem.

Aprīlī skolas teritorijā tika atklāts NATO šķēršļu joslas 1. posms, ko arī šodien veica skrējiena dalībnieki, taču papildus bija izveidotas vēl dažādas citas disciplīnas. Nācās gan nest 25 kilogramus smagu ekipējuma somu, gan rāpties pa virvi, nest, mest maisus un veikt dažādus citus pārbaudījumus.

Arī 15. vidusskolas skolotājs Pāvels Jurs izmēģināja dažas no disciplīnām. Viņš atzīst, ka trase nav domāta tikai viņu skolai. Tā kā O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskola ir vienīgā skola Liepājā, kas realizē valsts aizsardzības programmu, uzsvars tiek likts uz jaunsargu nepieciešamību izmantot šo trasi, taču trase ir pieejama ikvienam. P. Jurs atklāj, ka šķēršļu joslu vienlaicīgi var izmantot aptuveni 200 cilvēki, tādēļ pēc šī pasākuma tiks analizēts, kuri no posmiem būtu uzlabojami, lai nākamajos gados pasākumu varētu rīkot jau plašākā mērogā.

”Tā kā skola pirmo gadu oficiāli nes Kalpaka vārdu, vēlējāmies atdzīvināt viņa tradīcijas, piekopjot patriotisko audzināšanu un fizisko sagatavotību,”

stāsta P. Jurs.

Sporta skolotāja Andra Šlosere atzīst, ka nevēlas, lai viss būtu tik militāri, tādēļ vēlējās veidot sportisku pasākumu, jo ne visi bērni vēlas šaut vai mest granātas. Šis pasākums kombinēts tā, lai to varētu izpildīt arī skolēni, kas nav saistīti ar militārajām apmācībām, jo šeit galvenā ir izturība un spēks. Viņa atzīst, ka vēl bērnus motivējusi piedalīties ar papildus atzīmi sportā.

Pēc skrējiena paši dalībnieki atzīst, ka nebūt nebija viegli, taču tas bijis tā vērts. Arī siltie laikapstākļi uzdevumu izpildi padarījuši vēl grūtāku. Dalībnieki uzdevumus vērtēja dažādi, jo katram problēmas sagādājis kas cits – kāda no dalībniecēm atzina, ka skrējienā grūtākais bijis pārvarēt savas bailes no augstuma. Taču bija arī tādi dalībnieki, kas pēc skrējiena apgalvoja, ka labprāt skrietu vēlreiz.

Visas disciplīnas sagatavoja skolas sporta skolotāji – Kārlis Dovgvillo un Andra Šlisere. A. Šlisere stāsta:

”Mēs zinājām, ka būs grūti, tādēļ piedāvājām piedalīties katras klases spēcīgākajiem skolēniem. Kaut arī tiesības piedalīties bija ikvienam, neuzskatām, ka ikvienam tas ir pa spēkam.

Lai bērni varētu šo šķēršļu trasi veikt, jau kopš marta sporta stundās strādājām pie izturības attīstīšanas.”

”Sacensībās pamatā piedalās mūsu skolas skolēni, taču tā kā pasākums notiek pirmo reizi, domājam, ka ar katru nākamo reizi dalībnieku skaits tikai pieaugs, jo šādi pasākumi ir nepieciešami. Dalībnieki ir bērni, kuriem ir iespējas soli pa solim attīstīties, jo no kaut kā jau ir jāsāk, lai kļūtu par profesionālu sportistu. Neko nedarot par Kristapu Porziņģi neviens nekļūs! ” uzskata P. Jurs.

5. – 7. klašu grupā visātrākais bija Emīls Sētiņš, trasi izskrienot 16 minūtēs un 36 sekundēs, taču no meitenēm ātrākā bija Alija Bolšteina, kas atpalika vien par 8 sekundēm.

8. – 12. klašu grupā ātrākais bija Armands Plaudis, kurš viņu vecuma grupas trasi veica 14 minūtēs un 39 sekundēs, taču Elīna Adrienna Trusova bija ātrākā starp meitenēm.

P.Jurs stāsta, ka šādas sacensības notiek pirmoreiz, taču skolai ir mērķis tās padarīt par paliekošu vērtību. Skrējiena mērķis bija popularizēt aktīvo dzīvesveidu jauniešu vidū.

31Skatīt galeriju