Tagad mēs, grupas “Tumsa” koncerta “”Tumsai” – 15 un Freimanim – 30″ apmeklētāji, pateicoties tās solistam Mārtiņam Freimanim, zinām, ka līvs Jānis Grodums cieš no sieviešu varmācības, jo cienījamo mākslinieku tās iegrūdušas baseinā. Ka taustiņnieks Normunds beidzot izskatās pēc cilvēka, bet basģitāristam Jančukam ir tikpat skaistas krūtis kā abām bekvokālistēm, kuras gan atsevišķi nav neko vērtas. Beidzot esam tikuši skaidrībā, ka gg choir dziedātāji prot mazliet dziedāt un ka Gunārs Kalniņš atkal uzlicis galvā savu turbānu, jo viņam krītot ārā mati.

Kā, par laimi, Freimaņa jaunskungam nav nepieciešamas sekretāres, citādi, ja tās būtu tik skaistas kā ansambļa “VIA meitenes”, rastos pilna pasaule arī ar viņa bērniem.

Nedaudz vairāk nekā divu stundu garā koncerta laikā mums bija iespēja uzzināt pikantas lietas par šā brīža populārākajām mūzikas zvaigznēm, kuras kuplā skaitā uz savu koncertu bija sapulcinājusi apvienība “Tumsa”. Dažs no publikas Freimaņa jociņus uztvēra ar prieku, kāds smejot kaimiņam ausīs čukstēja, vai tikai mākslinieks nav ticis pie baltā ķīnieša, cits vēl šodien raksta internetā atsauksmes un pauž sašutumu, kā uz skatuves var tā pazemot citus, īpaši jau meitenes.

Lai gan ir cilvēki, kam Freimaņa darbošanās nu nekādi nav pieņemama, lielākajai daļai viņa nemitīgā spriņģošana pa skatuvi tīri labi iet pie sirds, īpaši tiem, kam zem 20. Freimani mīl, dievina, apbrīno.

Iespējams, ar to, ka iepriekš nevar paredzēt, kāds viņš parādīsies tautai – vai viņa acis mirdzēs kā asiņainus skatus meklējošam fotogrāfam, vai kā laupītājam Kaupēnam, vai tās būs tikpat naivas kā sētas kaimiņam, pašpuikam, ar kuru var iet kopā zagt ābolus, vai arī kā cilvēkam, kurš gatavs glābt katru nelaimē nonākušo dzīvo radību. Iespējams, Freimanis no slavas apvāršņa nepazūd tāpēc, jo viņa atraktīvā darbošanās nevilšus pielīp arī skatītājiem, kuri kā pēc Sprīdīša stabulītes spriņģo līdzi. Iespējams, tāpēc, ka viņš nav ne lepns, ne iedomīgs un tādēļ fani uz viņu neskatās kā uz neaizsniedzamu zvaigzni, bet droši dodas klāt un lūdz autogrāfu un kopīgu foto. Iespējams, ļaudīm patīk, ka viņš nav egoists, bet, ceļoties pats, ceļ līdzi arī citus – gan savus grupas biedrus no apvienības “Tumsa”, gan grupu “Putnu balle” un tās dalībniekus Valteru un Kažu, gan citus dziedātājus, kuriem raksta savas lipīgās dziesmas.

Freimanis darbojas te ar vienu mākslinieku, te ar otru, darba viņam pilnas rokas, ko labi parādīja pirms koncerta demonstrētā dokumentālā filma “Dzīve kā košums”. Tādēļ nevilšus rodas jautājums: vai cilvēks kādu dienu nesadegs, vai viņam nebūs no kāda projekta jāatsakās? Liepājniekiem kā pilsētas patriotiem vislielākais trieciens būtu, ja no apvāršņa pazustu “Tumsa”. Taču varu nomierināt, jo grupas menedžeris Mareks pastāstīja, ka nākamā gada pavasarī apvienībai iecerēts jauns albums ar jaunām dziesmām un paredzēti koncerti par godu grupas 17 gadu pastāvēšanai. Varam gaidīt arī DVD ar grupas 15 gadu jubilejas koncerta ierakstu.

Tādēļ Freimaņa cienītāji var egoistiski priecāties, ka viņš piedzimis neīstā vietā un mūziķis nedodas pēc pasaulē prestižajām mūzikas balvām un sevis reklamēšanas nolūkos nebrauc uz trešās pasaules valstīm adoptēt bērnus, bet mums piedāvā lieliskus, izklaidējošus koncertus, pēc kuriem ļaudis mājās dodas no lēkāšanas nogurušām kājām un no dziedāšanas un bļaušanas aizsmakušu balsi.

Protams, varam jau atrast ko kritizējamu par piektdien notikušo koncertu. Piemēram, ka bija jāstāv garā rindā, lai ietiktu ledushallē, ka ar dzirdamību dažviet bija kā bija, ka sarīkojums nesākās noteiktajā laikā, ka skatuve bija pārāk tumša un ka “Rozenberg & Mirage Jazz Orchestr” spēlētais palika daudzu ausīm neuztverts. Taču kopumā koncerts vērtējams ar plusa zīmi, jo tas bija vizuāli krāšņs (īpaši ar saviem tērpiem to izdaiļoja dziedātājas), skatuviski piepildīts (“Tumsas” mūziķi plus ģitārists Māris Kupčis, orķestris, dejojošās un stāvošās bekvokālistes), gan muzikāli daudzveidīgs (Freimaņa dziesmas, kuras pārtapušas gandrīz jau par tautasdziesmām, tika papildinātas ar uzaicinātiem viesiem kopīgi izpildītiem pasaules megahītiem). Sarīkojums bija vērienīgs, arī tā izmaksas bija visai vērienīgais – vairāk nekā 15 tūkstoši latu.  

Par koncerta kulmināciju nenoliedzami kļuva Jāņa Groduma parādīšanās uz skatuves, precīzāk, mākslinieku ratiņkrēslā uzveda medicīnas māsiņas kostīmā tērptā dziedātāja Rūta Reinika. Kājas savainojums Grodumam netraucēja Džo Kokera dziesmu “You Are So Beautifull” kopā ar Freimani nodziedāt tik smeldzīgi sirsnīgi, ka uzstāšanās aizskāra publikas dziļākos dvēseles kambarus. Jāpiebilst, ka Freimanis koncertā apliecināja, ka viņš prot ne tikai labi nodziedāt paša dziesmas, bet arī ārzemju gabalus, tādējādi liekot aizdomāties, ka būtu arī laba eksportprece. To, vai par Freimani kādreiz fanos pusaudzes arī citās valstīs, rādīs laiks. Taču, kā saka viņa menedžeris: “Arī Latvijā grupai vēl ir daudz ko darīt!”

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”