Vīnu un karalienes Sisī zeme Ungārija daudziem galvenokārt asociējas ar diviem B – valsts galvaspilsētu Budapeštu un Balatona ezeru, ko nereti tā plašuma dēļ dēvē pat par ungāru jūru. Tādēļ šoreiz “Brīvbrīdī” par iecienīto kūrortpilsētu milzīgā ezera krastā – Kestheju, kas bija apdzīvota jau kopš seno romiešu laikiem.

Mūsdienās šis Rietumungārijas kūrorts pievilina ar lieliskiem baroka arhitektūras paraugiem, arī vienu no visskaistākajām pilīm visā Ungārijā. Turklāt ikvienam aktīvās atpūtas cienītājam, neriskējot ar saaukstēšanos vai vismaz pamatīgām iesnām, pat vēlā rudenī iespējams nopeldēties siltajā ezera ūdenī vai kādā no netālajiem termālajiem baseiniem.

Mērķis – redzēt pili un ezeru

Šķiet, visas Rietumungārijas lielākās pilsētas veidotas pēc vienas piegrieztnes – galvenais laukums ar baznīcu centrā, plata gājēju iela ar neskaitāmām āra kafejnīcām un smalkiem apģērbu veikaliņiem, ko grezno seni baroka arhitektūras pieminekļi. Un, protams, visapkārt daudz apstādījumu – galvenokārt ziedi vai visās varavīksnes krāsās. Taču tas nenozīmē, ka šīs pilsētas būtu vienmuļas un ceļotājam neinteresantas.

Uz Kestheju tūristi lielākoties dodas divu iemeslu dēļ – lai redzētu Balatona ezeru un, ja vien nav pavisam auksts laiks, tajā peldētos, kā arī lai apskatītu vienu no spožākajām un lepnākajām celtnēm valstī – horvātu izcelsmes grāfam Ģorģam Feštetičam piederējušo pili Kesthejas ziemeļu daļā. Līdz tai no ezera puses var nokļūt, vispirms izejot caur garu lapu koku aleju, tālāk cauri Galvenajam laukumam vecpilsētas centrā, un tikai Košutha Lajoša ielas (tā paredzēta vienīgi gājējiem) galā var pamanīt smagnējos vārtus – ieeju pils pagalmā.

Tagad pils nosaukta tās agrākā īpašnieka vārdā, tā ir celta burta U formā. Šo meistardarbu attāli varētu salīdzināt ar lepno Rundāles pili Latvijā, kas ir mūsu valsts lepnums un kur nereti ved ārzemju viesus. Feštetiča pils uzbūvēta 1745. gadā, savukārt īpašnieka dēls Pols nav bijis ar to apmierināts un pēc vairākiem gadu desmitiem lepno celtni nolēmis paplašināt, veidojot vairākas piebūves, kā arī iekopjot krāšņu dārzu, kas priecē ikvienu apmeklētāju.

Pastaigājoties pa parku un dārzu pils pagalma pusē un aplūkojot pašu celtni, tai tūristu daļai, kas redzējuši daudzus slavenus Eiropas arhitektūras pieminekļus, rodas pārsteigums – šī pils taču nemaz nav simetriska! Patiešām, ja salīdzina, piemēram, ar Rastrelli darbiem, kurš ir ne tikai Rundāles pils autors, bet arī gandrīz vai pusei no visām Pēterburgas pilīm, tad šis Ungārijas arhitektūras meistardarbs šķiet pilnīgs pretstats! Asimetriska, kam fasādes puse krasi atšķiras no pagalma puses, kas ir daudz krāšņāka, ar vairāku veidu logiem, no kuriem lielākā daļa ir gandrīz vienādā garumā ar durvīm, – tāda ir Feštetiča pils!

Tās dārzā, gandrīz vai paslēpta aiz vecu dižegļu zariem, atrodas arī skaista strūklaka, kurā divi akmens lauvas, salikuši kopā savas pinkainās galvas, spļauj ūdeni. Ungārijas arhitektūras pieminekļos lauvas var redzēt daudzviet, arī Budapeštā, jo tas ir spēka un varenības simbols. Arī Kestheja uzplaukusi un kļuvusi par nozīmīgu ģeogrāfisku vietu laikā, kad uzcelta pils un tās īpašnieks nodibinājis georgikonu jeb lauksaimniecības augstskolu.

Prom uz Balatonu!

Kestheja ir otra lielākā pilsēta pie Balatona ezera pēc Šiofokas un atrodas ungāru jūras ziemeļrietumu krastā. Ja vasarā, tūrisma sezonas laikā, gan vecpilsētu, gan arī ezera maksas pludmali bija pārņēmuši tūristi, pa lielākajai daļai no Austrijas un Vācijas, tad, iestājoties vēsākam laikam, šeit vairāk dzirdama ungāru valoda, jo ceļotāju skaits ļoti sarucis. No oktobra sākuma maksas pludmale slēgta, nedarbojas arī daudzas vasaras kafejnīcas, kaut arī laiks vēl silts un patīkams. Turīgākie ļaudis, kas nolēmuši apmeklēt Kestheju un te uzkavēties ilgāk, var apmesties kādā no pāris viesnīcām ar skatu uz ezeru.

Pēc Feštetiča pils apskates, ja vien nav gadījusies auksta diena, protams, ceļš ved uz Balatona ezera pludmali. Tā kā šis milzīgais ezers ir samērā sekls, tā ūdens rudenī vēl ilgi ir silts un tajā iespējams peldēties. Gluži kā filmā par smalko aprindu ļaužu dzīvi, arī Balatonā var tikt, nokāpjot pa kāpnītēm un pieturoties pie margām. Par pārsteigumu jāatzīst, ka ezera grunti veido mālaina zeme, tā ir mīksta un, brienot līdz vietai, kur beidzot var sākt peldēt, nekas neduras kājās. Taču, lai līdz peldēšanai tiktu, ir jābrien diezgan tālu, jo ezers patiešām ir sekls. Turpat var redzēt arī vairākus ūdenssporta cienītājus – airētājus un burātājus. Savukārt asāku izjūtu cienītāji ezerā var nokļūt, noslidinoties pa samērā stāvu slīdkalniņu. Šo iespēju izmanto ne tikai bērni, bet arī diezgan daudzi pieaugušie, turklāt ieslīdēšanu ezerā pavada skaļi spiedzieni!

Taču, ja jūs peldēties nevēlaties, iespējams vizināties ar kādu no tūristu kuģīšiem, kuru piestātnes atrodas pavisam netālu no pludmales. Stāvot uz klāja un lēnām šūpojoties Balatona mierīgajos ūdeņos, iespējams daudz labāk aplūkot ezera pretējo krastu ar trapecveida pakalniem. Tos no Kesthejas pludmales var saskatīt vienīgi ļoti skaidrā laikā. Šie pakalni izveidojušies no seniem vulkānu krāteriem, tādēļ ir nedaudz neparastas formas. Visslavenākais no tiem pie Balatona ezera ir Šomlo vīna kalns, kur jau senatnē audzētas speciālas šķirnes vīnogas. No tām raudzēja izcilu vīnu ar īpašu garšas buķeti. Agrāk šo dzērienu bija iecienījuši pat karaļi.

Lāsma Ģibiete,
“Kurzemes Vārds”

Feštetiča pils ir viens no Kesthejas magnētiem, kas pievelk tūristus.

Kestheja

– Kā apdzīvota vieta zināma jau kopš seno romiešu laikiem. Toreizējie pasaules kungi to iekāroja ļoti labā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
– Pirmo reizi rakstveidā vēstures avotos minēta 1247.gadā.
– Kā kūrorts izveidojusies un strauji attīstījusies 19. gadsimtā, kad turp varēja doties ar vilcienu, jo tika paplašināta dzelzceļa līnija.
– Šodien tā ir pilsēta ar aptuveni 23 000 iedzīvotāju.