Rožu ziedēšana ir īstais laiks, lai dotos apskatīt Rundāles pili. Tādējādi iespējams nošaut divus zaķus uzreiz – aplūkot vēsturisko pils ansambli un izbaudīt dārza jaukumus. Rundāles pils atrodas 11 km uz rietumiem no Bauskas, un tā ir izcilākais baroka arhitektūras un rokoko dekoratīvās mākslas piemineklis Latvijā.

Iz vēstures

Senākais zināmais Rundāles pils teritorijas nosaukums ir “Ruhental”. Livonijas laikā Rundāles viduslaiku pils bijusi ordeņa vasaļa miteklis. 1505.gadā Rundāles lēnis piederējis fon Grothusu dzimtai. Vecās Rundāles pils celšanas laiks precīzi nav zināms. Tā minēta 1555.gada Livonijas piļu hronikā, bet iepriekšējā, 1467.gada piļu sarakstā Rundāles vārds vēl neparādās, tādēļ pieņemts, ka tā varētu būt celta Oto fon Grothusa valdīšanas laikā. Viduslaiku pils bijusi konventa tipa celtne ar nelielu pagalmu, diviem apaļiem un diviem četrstūrainiem stūru tornīšiem, atradusies tagadējās pils meža parka malā. Grothusu dzimtai pils piederējusi līdz 17.gs. beigām, kad 1681.gadā parādu dēļ to nācies pārdot. Īpašnieku maiņas dēļ pils pamazām nonākusi bēdīgā stāvoklī. 1721.gada inventarizācijas aktos minēts, ka pils zālē ierīkota klēts, saglabājušies tikai trīs skapji, septiņas gultas un 23 krēsli.

Tagadējās pils celtniecība sākta 1736.gadā – drīz pēc tam, kad Rundāles muižu savā īpašumā (1735.gadā) ieguvis Krievijas ķeizarienes Annas Ivanovnas favorīts grāfs Ernsts Johans Bīrons. Grandiozās celtnes projektu izstrādājis un būvdarbus vadījis slavenais arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Kad 1737.gadā Bīronu ievēlēja par Kurzemes hercogu un viņš uzsāka rezidencpils būvi Jelgavā, celtniecības darbi apsīka. Pēc Annas Ivanovnas nāves 1740.gadā Bīrons krita nežēlastībā, un abu piļu – Jelgavas un Rundāles – celtniecība tika pārtraukta. To atsāka tikai pēc 23 gadiem, kad bijušo hercogu apžēloja un viņš kopā ar Rastrelli atgriezās Kurzemē. Pils interjerus veidojuši itāļu gleznotāji Frančesko Martini un Karlo Cuki, bet dekoratīvās tēlniecības darbus izpildījis no Berlīnes ataicinātais Johans Mihaels Grafs. Līdz 1768.gadam pils celtniecības otrā kārta bijusi pabeigta.

Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai par Rundāles pils īpašnieku kļuva grāfs Zubovs, bet vēlāk tā pārgāja grāfu Šuvalovu dzimtas rokās (Šuvalovi Rundālē saimniekoja līdz 1920.gadam). Viņu laikā pils stipri nolaista.

Uzaujiet čībiņas!

Rundāles pils muzejs dibināts 1972.gadā. Tad arī uzsākta pils ansambļa kompleksa restaurācija, kas joprojām turpinās.

Rundāle ir nozīmīga kā baroka laikmeta pils ansamblis ar pili, staļļiem un parku. Tas paceļas Zemgales līdzenumā, tā saglabājot sākotnējo arhitekta ieceri – centrā visam pāri pils kā valdnieka varenības simbols, no kura aiziet alejas.  

No pils 43 telpām apskatei pēc restaurācijas atvērtas vairāk nekā 20 telpas. Atliek tikai uzaut amizantās zilās čībiņas, un var doties pastaigā. Greznākās reprezentācijas telpas – Zelta zāle, Baltā zāle, Lielā galerija, Rožu istaba, hercoga guļamistaba u.c. – izveidotas pils austrumu un dienvidu korpusa otrajā stāvā. Rietumu korpusā atradušies hercogienes apartamenti. Vissavdabīgāk iekārtotā telpa tajos ir buduārs ar dīvāna nišu milzīga gliemežvāka izskatā.

Rundāles pils bijušajās saimniecības telpās izvietotas arī dažādas dekoratīvi lietišķās un tēlotājas mākslas ekspozīcijas, kā arī izstādes. Savukārt pagrabtelpās izvietota asāku izjūtu cienītājiem piemērota ekspozīcija – sarkofāgi.

Karaļa cienīga pastaiga

Bet atsevišķs un īpašs stāsts ir par pils dārzu, ko var apskatīt arī atsevišķi. Ieeja parkā maksā latu, un tas noteikti ir tā vērts.

10 ha lielais regulārais baroka parks jeb tā saucamais franču dārzs, kas ar vienojošām alejām pāriet meža jeb bijušajā medību parkā, atrodas pils dienvidu pusē. Franču dārzā apskatāms ornamentālais parters, trīs baseini ar strūklaku, zaļais teātris, holandiešu un Zilais boskets. Pavasaros te zied tulpes un pumpurus raisa dekoratīvi apgrieztie koki un krūmi.

Kopš 2005.gada veido Rožu dārzu. Tagad, vasaras vidū, kad zied rozes, dārzs pildās ar šo puķu karalieņu aromātu. Rožu stādījumi, kas veidoti no visdažādāko šķirņu īpatņiem – augststumbra un punduriem, vīteņiem u.c., aizņem tik daudz vietas un prasa tik daudz rūpju, ka uz Rundāli ik gadu talkā kopt rozes steidz Latvijas armijas karavīri.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Rozes un pils – karaliski skati. Iespaidīgāki pat par telpās skatāmajām ekspozīcijām.