Cilvēki priecājas par gaišajām, svētku rotā mirdzošajām Liepājas ielām. Pat parastajiem rūcējiem un visa noliedzējiem ir atvilgušas sirdis. Un to panākt izdevies pilsētas galvenajai māksliniecei Agitai Ansulei. Viņa tad arī Ziemassvētku priekšvakarā nokļuvusi uzmanības centrā. Agita Ansule pilsētas galvenās mākslinieces amatā stājās pērn. Tas nozīmē, ka ir apmests gada aplis un aizvadīti visa veida svētki, kādi tiek atzīmēti un svinēti Latvijas valstī. “Man patiesībā palaimējās, jo nevajadzēja sākt tukšā vietā.

Iepriekšējās pilsētas mākslinieces jau bija uzsākušas un paveikušas daudzas labu un interesantu lietu,” atzīst Agita. “Tomēr, pārņemot šos pienākumus, drīz vien sapratu, ka darbs būs ļoti grūts. Bet šobrīd varu piebilst: lai arī tas katru reizi atkal un atkal no visiem iesaistītajiem darītājiem prasa negulētas naktis, to tomēr veicam ar prieku un no sirds.”

Aizvadītajā rudenī, kad tika izsludināts konkurss uz pilsētas galvenā mākslinieka amatu, Agita Ansule vēl vadīja Bērnu mākslas skolu. “Patiesībā es ilgi domāju un līdz pēdējam brīdim svārstījos, pieteikties vai nepieteikties konkursam. Piederu pie tiem cilvēkiem, kuriem ļoti mīļš skolotāja darbs. Bet nav jau noslēpums, ka pēdējos gados dažādu iemeslu dēļ apstākļi Mākslas vidusskolā izveidojās tādi, ka bija gandrīz neiespējami audzēkņiem nodrošināt stabilu un mērķtiecīgu mācību procesu,” visai negribīgi atceras Agita. “Ir sen zināma patiesība, ka jebkuram cilvēkam psiholoģisks spiediens, nemitīga pretestība atņem enerģiju un prieku strādāt. Noliegums, aizdomas, nekad nepateikts labs vārds vai vienkāršs paldies – tas viss pamazām cilvēku iztukšo. Bet tagad gan varu teikt, ka, neskatoties uz milzīgo stresu, sevišķi īsi pirms pašiem svētkiem, es strādāju ar lielu prieku un šis darbs man sniedz gandarījumu. Jā, arī tam ir nozīme, ka Pilsētas domes vadītāji man vienkārši ļauj strādāt un pat nāk ar savām idejām,” smaida Agita.

“Es pieredzi un darbu ar dokumentāciju ieguvu, vadot Bērnu mākslas skolu. Taču liekas nebija arī zināšanas, ko ieguvu, studējot Mākslas akadēmijā un pēc vairākiem gadiem arī aizstāvot maģistres darbu izglītības vadībā,” nešaubās Agita Ansule.

Kolēģi, draugi, sadarbības partneri un arī bijušie audzēkņi uzsver virkni citu Agitas rakstura īpašību, kas, viņuprāt, ļauj sekmīgi strādāt tādā sarežģītā amatā kā pilsētas galvenā māksliniece, jo jebkurš var tavu darbu publiski slavēt vai noniecināt. Galu galā gaumes ir tik dažādas un tām iztapt…

Pēdējos gados, sadarbojoties ar pilsētas galvenajām māksliniecēm, pie visiem apjomīgākajiem Liepājas svētku rotājumiem un to objektiem strādājis metālmākslinieks Reinis Kuncītis: “Ar Agitu ir viegli strādāt, viņa vienmēr ir tāda mierīga, lai gan, kas viņu zina, kā kuru brīdi jūtas. Mēs līdzīgi izprotam lietas, vienādi domājam. Viņai ideju netrūkst, nākam kopā un tad spriežam, kā tīri tehniski izdarīt. Man liekas, ka Agitai daudz grūtāk ir ar tiem cilvēkiem, kuri nesaprot, ka katru ideju, lai cik tā būtu interesanta, ne vienmēr iespējams īstenot. Mums jārēķinās ar to, ka Liepāja atrodas pie jūras un daudz romantiski apdziedātais vējš katru reizi vairāk vai mazāk saposta rotājumus.”

Māksliniece un pedagoģe Ginta Stavrovska vairākus gadus strādāja kopā ar Agitu Ansuli Bērnu mākslas skolā: “Agita ir ļoti atvērts cilvēks, atsaucīga, draudzīga, ar viņu viegli kontaktēties, tādēļ attiecīgie speciālisti, firmas, arī mēs, kolēģi un pat kādreizējie audzēkņi, vienmēr atsaucamies un labprāt sadarbojamies ar Agitu. Šodien cilvēki ir nervozi, neiecietīgi, bet pa šiem gadiem es nekad neesmu dzirdējusi, ka Agita paceltu balsi,” saka Ginta.

Talantīgā jaunā māksliniece Kristīne Bože par savu bijušo skolotāju un skolas vadītāju saka: “Viņa ir ļoti zinošs cilvēks un interesanta māksliniece. Viņai vienmēr bija tik kolosāls kontakts ar bērniem. Mēs pie viņas varējām jebkurā laikā iet parunāt, paprasīt padomu. Man prieks, ka tagad varu ar viņu sadarboties.” Šeit vēl var piebilst, ka savā laikā Bērnu mākslas skolas audzēkņi sabuntojās un kategoriski pieprasīja, lai par viņu skolas vadītāju ieceļ skolotāju Agitu Ansuli. Un viņi savu arī panāca!

Šobrīd Liepāja ir izrotāta, un rīt jau kopā ar saviem mīļajiem cilvēkiem sagaidīsim Ziemassvētku vakaru. “Neslēpšu, es pašlaik jūtos labi un varu vērot un priecāties, ka Liepāja mirdz,” saka Agita. “Patiesībā mēs varam lepotos ar Liepājas svētku rotājumiem, jo tie visi ir oriģināli, autentiski darinājumi. Ne vienu no tiem neatrast košajos Ziemassvētku katalogos. Viens nav karotājs, to var paveikt tikai komandā. Nebeidzu priecāties, ka liepājnieki ir lieli lokālpatrioti, vienmēr gatavi strādāt par lētāku samaksu, lai tikai būtu interesanti un skaisti. Un tomēr svarīgākais visā darbā ir notvert svētku izjūtu.”