Kamēr vēl pieturas siltais laiks, daudzi steidz uz pludmali ne tikai palaiskoties, izbaudot saules un jūras peldes, bet arī nodoties dažādām aktivitātēm, piemēram, volejbola spēlei.

Piekritīsiet taču, ka Liepājas pludmale ir viena no ideālākajām vietām Latvijā, kur pabumbot gan amatieriem, gan profesionāliem spēlētājiem.

Ir vēla piektdienas pēcpusdiena, kad ierodamies pludmalē. Lai gan saule tuvojas horizontam, joprojām valda karstums, kas liek gan maziem, gan lieliem veldzi meklēt ūdenī. Volejbola laukumi aizņemti – tie, kas bijuši veiklāki un ātrāki, paspējuši tos laikus aizņemt. Taču gribētāju netrūkst – viņi spēlē turpat blakus savā starpā.

Sastaptie Sergejs Šestakovs (25) un Dmitrijs Sergejevs (20) atzīst, ka Liepājā pludmales volejbolu iecienījuši ļoti daudzi. To viņi novērojuši, regulāri – vairākas dienas nedēļā – kopā ar vēl vairākiem draugiem uzturoties pludmalē, un arvien ir spēlētāji, kas laukumus izmanto līdz pat vēlai vakara stundai – pulksten deviņiem un desmitiem. Abi jaunieši ir sajūsmā, ka tik daudzi novērtē jūras tuvumu un atpūšas pludmalē. “Pavisam nesen biju Jūrmalā, un mani pārsteidza, ka neviens nespēlēja, bet pasīvi gulēja,” atminas Sergejs, tādēļ sevišķs prieks par liepājniekiem, kas ir tik aktīvi.

“Pašlaik esmu atvaļinājumā, tāpēc varu atļauties pludmalē pavadīt katru dienu un uzturēties šeit sešas un vairāk stundas, ja vēlos,” atklāj Sergejs, kurš volejbolu spēlē tāpēc, ka viņam nepatīk vienkārši gulēt un sauļoties. “Labāk kustēties, būt darbībā un tā iedegt,” uzskata jaunietis. Tradicionālo sauļošanos uz dvieļa viņš atstāj meitenēm. “Man tas neder,” smaidot saka Sergejs un norāda uz citiem blakus gulētājiem. Turklāt esot tik patīkami pēc intensīva treniņa mesties jūrā un nopeldēties. Arī Dmitrijs tam piekrīt, turklāt abi esot sportiski puiši. Ja ir iespēja, tad ziemā jaunieši trenējas sporta zālē, piemēram, 6. vidusskolā, kur bez volejbola kopā ar draugiem uzspēlē arī futbolu.

Volejbola tehniku Sergejs apguvis agrā bērnībā, un mīlēt šo spēli iemācījis tēvs. Savukārt Dmitrijam patīk tas, ka, lai spēle izdotos, visiem ir jābūt kustībā – nedrīkst stāvēt uz vietas. Lai gan abi nespēlē tradicionālo pludmales volejbolu – divi pret divi, jo draugu pulciņš ir daudz lielāks, spēle tik un tā izvēršas interesanta un azartiska.

Arī Boriss Panarins (31) uz pludmali nāk regulāri. Viņš pašlaik bauda atvaļinājumu un atzīst, ka šis ir lielisks veids, kā pēc darba izvēdināt galvu, tāpēc iesaka to ikvienam. “Sports – tā ir kustība un reizē veselība,” viņš saka, tāpēc aicina pašvaldību padomāt par to, lai cilvēkiem būtu vairāk pieejamu vietu – zāļu un stadionu –, kur varētu sportot bez maksas. Sevišķi rudens un ziemas mēnešos, kad to nav iespējams darīt laukā.

Boriss volejbolu neuzskata par sarežģītu spēli, protams, jābūt labai reakcijai, tāpat ātri jākustas. “Uzskatu, ka jaunajiem ir jārāda piemērs. Man jau tas kļuvis par dzīvesveidu, jo uz jūru atpūsties nācu gan pirms, gan pēc darba, tiklīdz bija iespēja,” pastāsta Boriss. Arī meitenēm vajadzētu padomāt un iesaistīties, jo vairumam puišu tomēr patīk sportiskas meitenes.

Pensionārs Andris (66), lai arī labu brīdi dienas vada pelnītā atpūtā, ir aktīvs volejbolists. Volejbola spēles šarms atklāts jau jaunībā, tāpēc viņš nav varējis to atstāt novārtā. Pludmalē Andris kopā ar vēl dažiem entuziastiem uzturas, lai trīs līdz četras stundas trenētos. Ar saviem vienaudžiem viņš tomēr dod priekšroku zāles volejbolam. Rudenī un ziemā viņi brauc uz dažādām sacensībām. “Noteikti ir atšķirība, vai tas ir zāles vai pludmales volejbols, tieši fiziskajā ziņā,” norāda aktīvists. “Šeit tomēr ir smiltis, kas traucē kustēties, un jāpieliek lielāks spēks.”

“Taču es neesmu vecākais, kas šeit nāk un spēlē,” smaidot norāda Andris. “Vēl ir Stasis, kam ir 73 gadi un kas regulāri spēlē. Domāju, ka šādā veidā, kustoties un sportojot, uzturam sevi formā un pie veselības,” Andris paskaidro iemeslus, kāpēc spēlē. Sarunā ar “Kurzemes Vārdu” viņš secina, ka starp jauniešiem šis sporta veids kļuvis daudz populārāks, nekā tas bijis agrāk. Un par to tikai prieks. “Varbūt tas ir televīzijas iespaidā, jo tagad gan translē spēles no dažādiem mačiem, gan ir speciāli raidījumi,” min Andris.

Interesanti

– Volejbols (angliski – volley-ball) burtiskā tulkojumā nozīmē “atsist lidojošu bumbu”.
– Pludmales volejbols radies 20. gs. 20. gados ASV Kalifornijas štata Santamonikā, kur pirmos volejbola laukumus izveidoja pludmales smiltīs. Toreiz vienā komandā spēlēja seši dalībnieki.
– 1930. gadā Santamonikā tika spēlēts pirmais mačs komandām, kurās bija tikai divi spēlētāji. Šī spēle ātri iepatikās visai pasaulei, un 30.gados to jau spēlēja arī Sofijas, Prāgas un Rīgas pludmalēs. Toreiz, spēlējot pludmales volejbolu, cilvēki centās izvairīties no depresijas.
– Visplašāko izplatību pludmales volejbols sasniedza 1976.–1978. gadā.
– Par olimpisko sporta veidu pludmales volejbolu Starptautiskā olimpiskā komiteja atzina 1992. gada 21. septembrī, un 1996. gada Atlantas olimpiādes pirmajā olimpiskajā turnīrā piedalījās 24 vīriešu un 16 sieviešu pludmales volejbola valstu izlašu komandas.
– Latvijā pludmales volejbols kļuva populārs 20. gs. 30. gados, kad tas bija aizsācies ASV un Francijā.
– Pirmais oficiālais volejbola turnīrs, kuru organizēja Latvijas Valsts universitātes sporta klubs, notika 1988. gadā Bulduros.

Avots: www.gudrinieks.lv

Ligita Kupčus,
“Kurzemes Vārds”