“Nenobīties, noticēt sev un nepadoties!” – tādus uzmundrinošus vārdus teiktu studente Baiba Rudzroga tiem, kas svārstās – braukt stažēties ārvalstīs vai nē. “Noteikti,” pārliecinoši saka arī citi portāla uzrunātie jaunieši, vaicāti, vai vēlreiz izmantotu augstskolas piedāvāto iespēju doties apmaiņas braucienā. Gūti tikai pozitīvi iespaidi.

Piepilda sapni par Latīņameriku

Liepājniece Zane Kalniņa, izmantojot biznesa augstskolas “Turība” piedāvāto divpusējās apmaiņas programmu, jau dažas nedēļas atrodas Peru galvaspilsētā Limā. Komunicēt ar savējiem Latvijā, meitenei nav viegli dēļ septiņu stundu lielās laika atšķirības.

“Šo semestri es ne tikai mācīšos, bet praksē strādāšu arī starptautiskajā ofisā “Universidad San Ignacio de Loyola”. Šo valsti izvēlējos tāpēc, ka pēc veselu gadu dzīvošanas Spānijā, Latīņamerika man bija palikusi kā mazs, nepiepildīts sapnītis, kā arī es ļoti vēlējos pilnveidot savas spāņu valodas prasmes,” pastāsta 2.kursa studente. Interesanti, ka uz Spāniju Zane bija devusies uzreiz pēc vidusskolas, un strādājusi ar imigrantu bērniem, kā arī mācījusi angļu valodu pensionāriem. Savā ziņā toreizējā pozitīvā pieredze devusi stimulu atkārtoti ļauties jaunam piedzīvojumam.

Limā Zane uzturēsies līdz pat jūlija vidum. “Šī pusgada laikā noteikti vēlos uzlabot savas spāņu valodas zināšanas, lai vēlāk, ja tāda iespēja radīsies, varētu tās izmantot darbā, kā arī ceru vairāk izprast savas profesijas specifiku, strādājot augstskolas starptautiskajā ofisā, kur man jau tagad ļauj piedalīties dažādās tikšanās reizēs, kur tiek apspriesta sadarbība ar augstskolām visā pasaulē. Kā arī, protams, vēlos vairāk izprast un izzināt Dienvidamerikas kultūru un vēsturi, jo īpaši Peru, kur agrāk ir dzīvojuši senie inki,” pastāsta Zane.

“Šeit viss ir ļoti citādāks, nekā Eiropā,” atzīst jauniete. “Sākot ar to, ka Limā dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku un tā atrodas citā pasaules galā. Kultūra, vide, klimats un cilvēki ir savādāki. Kad pirmo reizi izgāju izskriet gar piekrasti, bija sajūta, ka kāpju Everestā, un tas pateicoties lielajam gaisa mitrumam, kas ir vidēji 95% liels.”

Zane nedaudz ieskicē lielākos pārsteigumus: “Sabiedriskā transporta sistēma ir “apbrīnojama”. Nav ne grafiku, ne apkopotas vietas, kur redzēt maršrutus, līdz ar to laiks kļūst relatīvs, piemēram, man uz skolu paiet aptuveni pusotra stunda bez sastrēguma, intensīvā satiksmē – pat divas stundas. Ja parēķina, tad aptuveni 10 procentu no savas dienas nosēžu autobusā. Taču neskatoties uz to, cilvēki ir ļoti draudzīgi un ēdiens brīnišķīgs. Nekad nebiju domājusi, ka eksistē tik daudz dažādu augļu, kā arī šeit ir sastopams aptuveni 300 dažādu kartupeļu šķirņu.”

Zanei studijas ir bezmaksas, taču ikdienas tēriņus, arī īri par nelielo istabiņu, jāsedz pašai. Turklāt arī ceļa izdevumiem naudiņu nācies sakrāt pašai. “Pirms atbraukšanas trīs mēnešus paralēli studijām strādāju pilnu darba slodzi,” Zane pastāsta, priecājoties, ka izdevies īstenot sapni par Latīņameriku. “Dzīvošanā Limā nav dārga, taču šobrīd man palīdz arī vecāki.”

Teoriju pārbauda dzīvē

“Erasmus+” projekta “Starptautiska pieredze – nākotnes perspektīva” laikā 25 PIKC “Liepājas Valsts tehnikuma” audzēkņi devušies praksē uz Somijas pilsētu Turku. Tur viņi pavadīja mēnesi – no 10. janvāra līdz 10.februārim. Vai ar četrām nedēļām bijis pietiekami, mehatronikas nozares audzēkņi Ritvars Viesturs Daizis, Andrejs Astapenkovs, Aleksejs Noviks atbild, ka ieskatam – jā. Taču, ja būtu bijusi iespēja, uzkavētos arī ilgāk.

Jaunieši praktizējās uzņēmumā “Machine Tehnology Center”. Tās darbinieki bijuši viesmīlīgi un atsaucīgi. Saziņa notikusi angļu valodā. “Bez tās nekādi,” atzīst Ritvars Viesturs, priecājoties, ka somi šo svešvalodu pārzinot labi, un, atšķirībā no tehnikuma audzēkņiem, kas šobrīd uzturoties Spānijā, viņiem komunikācija izdevusies. “Spāņi angļu valodu zina slikti. Mūsējie vienu lietu cenšas sarunāt jau kādu nedēļu.”

Somijā pavadītais laiks bijis interesants, atzīst puiši. Arī tādēļ, ka šajā valstī iepriekš nekad neesot bijuši. Katru nedēļu veicamie uzdevumi mainījušies, līdz ar to bijusi iespēja apgūt jaunas prasmes un iemaņas, piemēram, pneimatikā, hidraulikā. Daudz darbojušies praktiski. Mācību prakses laikā strādājuši ar 3D printeri, robotiem, PLC programmēšanu, FMS modulārām stacijām, servo motoriem utt. Īpaši vērtīgi piedzīvotais bijis Aleksejam, kurš mācās tikai 2.kursā, un nu līdz šim dzirdēto teoriju varējis pārbaudīt dzīvē. “Katras nedēļas beigās mēs prezentējām rezultātus, kas bija paveikts,” atminas Aleksejs. Abi pārējie puiši piebilst, ka sākotnējie dotie uzdevumi bijuši pārāk viegli, un somus pārsteidzis, cik daudz jau liepājnieki protot. Nācies pārstrādāt savu sākotnējo plānu.

Vērtējot pavadīto laiku uzņēmumā “Machine Tehnology Center”, Ritvars Viesturs teic, ka iemācījies ļoti daudz ko. Tam piekrīt arī abi pārējie puiši. “Skolā hidrauliku bijām apguvuši tikai teorētiski, praktiski to vēl nebijām izmēģinājuši,” mehatroniķis min vienu no lietām, ko iemācījies. Paticis uzdevums ar “Fanuc” un “Motoman” robota rokām, iepazinuši to uzbūvi, darbības principus un programmēšanu. Viena no grupām ar robotu pat izspēlēja dambreti (https://www.youtube.com/watch?v=OA5lZbfVfe0).

Taču puiši Somijā ne tikai mācījušies. Atlicis laika arī svešās zemes un to cilvēku iepazīšanai. Atbilstoši savām interesēm, liepājnieki nodevušies dažādām izklaides iespējām, apmeklējuši slidotavu, kino, spēlējuši boulingu, mini golfu, slēpojuši, snovojuši.

Vaicāti, ja būtu iespēja, vai vēlreiz dotos šādā vai līdzīgā prakses braucienā, visi trīs tehnikuma audzēkņi atbild ar pārliecinošu jā. Sevišķi jau tādēļ, ka pašiem no savas kabatas nekas nav bijis jāmaksā, visas izmaksas segusi programma “Erasmus+”.

Ideja “aizved” uz Angliju

Programmā “Erasmus+” pērn uz diviem mēnešiem Lielbritānijā nokļuva arī Liepājas Universitātes maģistra studiju programmas “Vispārējās izglītības skolotājs (pirmsskolā metodiķa darbā)” studente Baiba Rudzroga. Dzīvojusi Noridžā, bet prakses vieta atradusies ārpus pilsētas – Ērpingemas ciematā. “Uz Noridžu devos viena pati, bet ātri vien ieguvu daudz jaunu draugu, kas arī bija apmaiņas studenti no dažādām valstīm,” pastāsta Baiba. Izmantojot internetu, prakses vietu atradusi pati, jo augstskola palīdz tiem apmaiņas programmas studentiem, kas dodas studēt uz kādu augstskolu, bet, ja ir vēlme doties praksē, tad prakses vieta jāsameklē pašam. “Citiem studentiem iesaku prakses vietu meklēt jau savlaicīgi, jo dokumentu un formalitāšu kārtošana var aizņemt vairāk laika, nekā iepriekš plānots,” brīdina Baiba.

Liepājas Universitātes studente uzskata, ka ar prakses vietu ļoti laimējies. Viņa sastapusi atsaucīgu iestādes vadītāju, kura arī palīdzējusi latvietei atrast dzīvesvietu. “Īrēju istabiņu pie ļoti jaukas britu ģimenes. Ar ģimeni man izveidojās laba draudzība, tiku iepazīstināta ar visiem radiem, aicināta uz viesībām un kopīgiem izbraukumiem,” atminas Baiba.

Jauniete meklējusi īpašu prakses vietu – bijis mērķis atrast pirmsskolas izglītības iestādi, kuras ikdiena paiet ārā – svaigā gaisā. “Man šī ideja bija ļoti iepatikusies, tāpēc gribēju redzēt, kā tas izskatās realitātē –, ka mazuļi visu dienu ir brīvā dabā, un skolai savas ēkas nemaz nav!” Šāda veida bērnudārzi esot izplatīti vairākās valstīs, bet Lielbritāniju Baiba izvēlējusies valodas dēļ. “Atrašanās dabā labvēlīgi ietekmē bērnu vispārīgo veselību, stiprina imunitāti, veicina fizisko attīstību,” Baiba uzskaita šāda veida bērnudārzu pozitīvos aspektus. “Ir veikti vairāki pētījumi, ka, esot dabā, bērniem uzlabojas arī kognitīvie procesi – domāšana, uzmanības noturība, atmiņa. Es piekrītu, ka būt dabā, tas ir daudz veselīgāk, patīkamāk, nekā visu dienu atrasties iekštelpās. Un pirmsskolas mācību programmu var apgūt, mācoties arī ārpus skolas telpām.”

“Praksē guvu ļoti vērtīgu pieredzi, jo “Meža bērnudārzā” tiek realizēta pavisam cita pedagoģiskā pieeja, ko varētu salīdzināt ar Montesori pedagoģiju, kas arī atšķiras no vispārējās izglītības.” Baibas pienākumos ietilpa asistēt skolotājiem un strādāt ar bērniem individuāli. Tas, ka bijusi iespēja strādāta tāda tipa bērnudārzā, kādi Latvijā nemaz nav, bijis arī lielākais ieguvums, teic Baiba. “Man ļoti patīk šī “Meža bērnudārzu” ideja, es labprāt redzētu arī pie mums šāda tipa pirmsskolas izglītības iestādes.”

Prakses vietā studente pavadījusi četras dienas nedēļā. Savukārt brīvdienās apmeklējusi studentu pasākumus, ceļojusi un devusies pārgājienos pa pastaigu takām kopā ar jauniegūtajiem draugiem.

Kāpēc doties pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm?

Zane Kalniņa: “Kad vēl pieņemt drosmīgus lēmumus un piepildīt sapņus, ja ne tagad? Kad būs ģimene un stabils darbs, situācija būs daudz sarežģītāka.”

Ritvars Viesturs Daizis: “Uzlabosi savas profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas, kā arī valodas zināšanas. Tā ir arī iespēja iepazīt atšķirīgu darba vidi, kultūru un sadzīvi.”

Baiba Rudzroga: “Tā ir lieliska iespēja gūt gan profesionālu pieredzi, gan paplašināt redzesloku, gan iegūt jaunus draugus, gan pārbaudīt sevi, gan ceļot.”