Jau sesto reizi ļaudis no malu malām uz Liepājas jūrmalu pulcēs festivāls “Baltic Beach Party”. Šo gadu laikā uz skatuves kāpušas ne tikai pašmāju, bet arī daudzas slavenas ārzemju apvienības, kā grupa ”Rednex”, “Dario G” un “Slobodan River”. Bet, kā gadījies, kā ne, vērienīgajā pludmales sarīkojumā vēl nav uzstājusies slavenākā Latvijas grupa “Prāta vētra”. Taču beidzot tas brīdis pienācis – šogad tā ar savu klātbūtni pagodinās festivāla apmeklētājus. Devāmies ciemos pie mūziķiem, lai apjautātos par uzstāšanos vēju pilsētā un uzzinātu, kas jauns viņu dzīvē noticis pēdējos mēnešos un ko iecerējuši pasākt priekšdienās.

Katrs koncerts ir kā izrāde

Grupas “Prāta vētra” birojā mūs sagaida Renārs Kaupers, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts. Mūziķi atvainojas, ka Kaspars Roga nevarējis ierasties uz interviju – viņš šogad iecerējis iestāties Latvijas Mūzikas akadēmijā kordiriģentos, tāpēc brīvajā laikā cītīgi gatavojas iestājpārbaudījumiem. Vēlāk puiši jautrosies, ka nodiriģēt nepieciešamo skaņdarbu “Dievs, tava zeme deg!” Kasparam nesagādāšot nekādas problēmas, jo rokas kā bundziniekam jau ietrenētas un arī skatiens šim padevies tik zīmīgs, ka koristiem no tā vien būšot skaidrs, kā jādzied.

Grupai “Prāta vētra” šis ir ļoti nozīmīgs gads – apvienība ceļo no vienas Eiropas valsts uz citu, iepazīstinot ar savu starptautisko albumu “Four Shores”. Kad tiekamies, ir pagājušas tikai dažas dienas, kopš Latvijas censoņi atgriezušies no Sanktpēterburgas pilsētas Krievijā, kur uzstājās festivālā “Alije Parusa”. R.Kaupera sejā vēl manāms neliels nogurums. Taču tas esot pārejošs, jo talkā nākot kaimiņš Jānis Jubalts, kurš labprāt uz viņu izmēģinot savas masiera iemaņas. Šķiet, ka palīdz. Jo grupas solists tāpat kā pārējie dalībnieki par turpmākajiem plāniem stāsta ar entuziasmu, ne mikli neliekot noprast, ka viņi noilgojušies pēc lielas atpūtas, pauzes.

Koncerttūres laikā grupai Latvijā paredzēts tikai viens koncerts – Liepājā, festivālā “Baltic Beach Party” 21.jūlijā. Prātnieki cits caur citu sauc, cik ļoti tam gatavojas – par koncertu domājot, gan Latvijā esot, gan ceļojot pa Eiropu. Esot izveidots pat vesels saraksts ar dziesmām, ar kurām varētu priecēt liepājniekus un pilsētas viesus. Talkā tiek ņemta arī lozēšana. “Mums daudzi zvana un jautā, vai mēs kā festivāla “Baltic Beach Party” īpašie viesi izpildīsim tikai vienu dziesmu vai uzstāsimies ar veselu programmu. Mums viss būs pa īstam, spēlēsim gandrīz divas stundas. Kaut gan katrs koncerts mums ir kā izrāde, tāpēc nevar precīzi pateikt, kad tas beigsies,” pastāstīja J.Jubalts.

Pēdējo reizi bijušie jelgavnieki vēju pilsētā viesojās 2004.gada decembrī, kad klubā “Fontaine Palace” uzstājās koncerttūres “Veronika” ietvaros. J.Jubalts atgādina arī par koncertu stadionā “Daugava” 2003.gadā. Taču blices pērnā gada koncerttūre “Četri krasti” mums gāja secen, liekot faniem doties uz kādu no tuvākajām norises vietām, piemēram, Kuldīgu. Jautājot, kāpēc “Prāta vētra” līdz šim nav piedalījusies vērienīgajā pludmales ballītē, J.Jubalts atsmej: “Ar jums jau nevar skaidri zināt, būs vai nebūs tas festivāls! Uznāk vētra un…” Bet, runājot nopietni, M.Mihelsons skaidro, ka līdz šim festivālu norises datumi sakrituši ar grupas koncertiem, kuri jau bijuši ilgu laiku iepriekš ieplānoti.

Kaut gan pēdējā laikā Liepājā prātnieki uzstājušies retāk, tas vēl nenozīmē, ka mūziķi mūspusē nav manīti un viņiem šeit nav savu iecīnītāko vietu. Piemēram, R.Kauperam festivālu pilsētā dzīvo radi, kurus apciemojot, viņš pie reizes aizstaigā līdz pludmalei. Savukārt J.Jubalts nesen viesojās pie Laura Freiberga, ar kuru kopā pa mūspuses pļavām pabraukājis ar mocīti. “Kad būšu Liepājā, aiziešu apskatīt to skaisto, balto māju kanāla malā, kas ilgu laiku bija pamesta (domāts tagadējais atpūtas centrs “Libava” – I.G.), un Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, kur studēja mana sieva,” iecerēs dalījās J.Jubalts. M.Mihelsons piebilst: nav tā, ka pēc koncertiem viņi uzreiz dodas gulēt – parasti apmeklējot vēl Latvijas 1.rokkafejnīcu.

Mākslinieki arī slavē mūspuses ļaudis, kuri pret viņiem izturas ar cieņu. “Latvijā ir ļoti laba situācija – visi kā savējie. Fani palūdz autogrāfus, pasaka kādu labu vārdu par mūziku vai arī iesaucas “Ei, Jubalt!”,” gandarīts J.Jubalts.

“Prāta vētrai” šogad ir iespēja realizēt daudzus gadus lolotu sapni – uzstāties vērienīgos ārvalstu festivālos, kuros savu sniegumu rāda arī pasaulē slavenas apvienības. “Es gribu pastāstīt par tūres “Four Shores” filozofiju. Pirms gadiem četriem mums bija laime nokļūt Ņujorkā, lielā ierakstu kompānijā “Jive Records”, kur mūs audiencē uz piecām minūtēm pieņēma cilvēks, kas paraksta līgumus ar grupām. Bijām paņēmuši līdzi pāris dziesmu, kuras viņš 30 sekunžu laikā pārtina. Pēc tam mums prasīja: “No kurienes jūs esat?” Saku: “No Latvijas.” “Kur tieši ir Latvija?” viņš taujā. Mums līdzi bija karte, uz kuras norādījām Latvijas atrašanās vietu. “Labi, labi. Bet vai jūs esat zināmi savā valstī, kāds nāk uz jūsu koncertiem?” viņš interesējās. “Varētu tā teikt, varētu tā teikt,” atbildu. “Bet tagad sakiet, ko jūs darāt Ņujorkā?”, viņš turpina. “Nu, kā – laimi meklējam! Te, kur lielais šovbizness, stadioni un daudz naudas!” skaidroju.

“Ļaujiet pievērst jūsu uzmanību zirnekļa tīklam. Zirneklis nevar uzreiz noaust sava tīkla tālāko stūri, viņš sāk no viena punktiņa, auž, auž, līdz tas gatavs. Tieši tāpat jādarbojas jums. Kas jūsu valstij atrodas blakus?” viņš jautā. Stāstu, ka Lietuva, Igaunija, Krievija. “Tad, lūk, tur arī varat braukt un pamazām virzīties tālāk,” viņš rekomendēja. Ziniet, šim kungam bija ļoti daudz taisnības. To ir apliecinājusi arī “Prāta vētras” vēsture. Mēs piedalījāmies “Eirovīzijā”, kas pagrūda mūsu karjeru uz priekšu – izbraukājām Somiju, Zviedriju, Beļģijā bijām bieži viesi. Savukārt dziesma “Maybe” padarīja mūs zināmus Austrumeiropā. Šī ir pirmā tūre, kad mēs visu mēģinām vienot kopā. Ja Zviedrijā neviens nezina dziesmu “Maybe”, tad Polijā – skaņdarbu “My Star”. Protams, var jau lēkāt kā sienāzis, un tas ir ļoti forši, bet ja vēlas darboties ilgstoši, tad jāsāk darīt lietas pamatīgi. Pagājušo gadu mums bija tūre Latvijā, pēc kuras sekoja koncerti Igaunijā, Lietuvā, un Ukrainā. Ja paskatās kartē, tad visas valstis atrodas vienā strīpā,” norāda R.Kaupers.

Savu koncertturneju “Prāta vētra” sāka ar Krieviju, pamatojot ar to, ka šī lielvalsts jau sen viņus aicinājusi. “Pirmais mūsu turnejas koncerts notika 17.aprīlī Maskavā leģendārā kultūras namā “Gorbunova”. Tas mums bija izaicinājums. Daudzi šaubījās, vai mēs spēsim savākt publiku. Savācām. Kopā koncertu apmeklēja kādi divi tūkstoši cilvēku,” lepojas R.Kaupers, kurš ir patīkami pārsteigts, ka Maskava viņus sagaidījusi ar trīs reiz sešus metrus lieliem plakātiem, kuru pilsētā bijuši ap trīsdesmit. “Ja tu esi spēlējis Gorbuškā, tad jau esi kaut kas. Iesācēji šai vietai klāt neiet. Ir gadījumi, kad pat Krievijā zināmas grupas nevar pilnu zāli savākt,” dzirdējis M.Mihelsons. “Koncerttūri iesākām vareni, piedāvājumi uzstāties visu laiku nāk klāt. Domāju, ka mēs tūrēsim vēl visu šo gadu. Mēs spriežam, ja braucam uz turieni, varētu vēl pieķert to vietu. Bet pagaidām mums viss ceļojums iznāk diezgan haotisks,” pastāsta grupas solists.

Pirmo reizi “Prāta vētra” viesojusies Baltkrievijā. Kaut arī iepriekš bijis dzirdēts daudz negatīva par šo valsti, mājās Eiropas iekarotāji atgriezušies ar labām atmiņām. Lielā koncertzāle “Minska”, kurā latviešu grupa sniegusi koncertu, bijusi pārpildīta, un ļaudis, kas sākumā sēdējuši, jau pēc neilga laika cēlušies kājās un patikšanu pret mūziķiem izrādījuši ar aplausiem un līdzi dziedāšanu. Puiši piebilst, ka nekāda haltūrēšana sēdošajos koncertos nesanāk, ir lielāka atbildības sajūta, jo apmeklētāji cītīgāk ieklausās sniegumā. Bet, tā kā “Prāta vētras” puiši jau guvuši labu pieredzi, piedaloties Dailes teātra izrādē “Šveiks”, viņi ukrainiešiem nelikuši vilties. M.Mihelsons atzīst, ka vienmēr pirmā uzstāšanās svešā valstī dara bažas, jo nekad nevar zināt, kāda būs atsaucība. Bet līdz šim uztraukumam nav bijis pamata.

Mūziķi mājās ar labām atmiņām atgriezušies arī no citām valstīm. Piemēram, M.Mihelsonam īpaši prātā palicis koncerts Londonas klubā “Barfly”, kur bijusi ļoti laba atmosfēra, ko palīdzējusi veidot nelielā distance starp viņiem un skatītājiem. R.Kaupers savukārt gandarīts, ka līdz šim nav bijis vājo punktu, visi koncerti izdevušies lieliski, pat vietās, par kurām mākslinieki raizējušies.

“Mums bija jāspēlē kādā ostas pilsētā, kur notika trīs dienu festivāls. Tajā uzstājās grupas no divpadsmitiem dienā līdz vienpadsmitiem vakarā. Mēs bijām ielikti pēdējā dienā, noslēdzām festivālu. Es domāju: nē, nē, alus ir lijis trīs dienas, ausis ir ciet no mūzikas, tāpēc būs maz cilvēku. Bet visi bija un zināja mūsu dziesmas. Vakarā cilvēki cītīgi nāca mūs klausīties kā uz tādu darbiņu,” ar smaidu atceras enerģiskais vokālists. “Mēs bijām izbrīnīti, ka ārzemju koncertus apmeklē ļoti daudz vīriešu dzimuma pārstāvju, parasti lielākā daļa ir meiteņu,” ievērojis J.Jubalts.

Taču vienreiz gan mākslinieku sirdis ietrīcējušās, jo kādu brīdi šķitis, ka uz koncertu neviens nav ieradies. “Tas bija Sanktpēterburgā, klubā “Vagonka”. Par godu 9.maijam bija paredzēts gājiens, tāpēc bija slēgta satiksme un cilvēki nevarēja šķērsot ceļu un laikus nokļūt līdz kultūras namam. Mūsu skaņu inženieris Tālis ienāca pie mums un sacīja, ka zālē nav neviena cilvēka. Ja godīgi, tad pirmajā brīdī bija tāda jocīga sajūta. Bet vēlāk viss bija kārtībā, zāle bija pilna, arī Latvijas karogs plīvoja,” vaļsirdīgs bija J.Jubalts.

“Prāta vētras” Eiropas koncertturnejas programma sastādīta no dziesmām angļu valodā, gan no agrāk tapušām, gan no pēdējā albuma. Krieviski runājošās valstīs grupa izpilda arī četrus, piecus gabalus krievu mēlē. “Koncerta beigās Renārs parasti piedāvā zālei balsot, kādā valodā vēlas dzirdēt dziesmu – “Lonely Feeling” jeb “Rudens”. Bieži izvēlas latviešu,” stāsta J.Jubalts. “Programmas mums ir ļoti dažādas, lai pašiem un arī tiem cilvēkiem, kas mums brauc līdzi no pilsētas uz pilsētu, būtu interesanti,” pamato R.Kaupers. Protams, katrā valstī ir sava dziesma, kas gūst koncertu apmeklētāju vislielāko atzinību, piemēram, Krievijā tas ir skaņdarbs “Skoļskije uļici”, ko “Prāta vētra” iedziedājusi ar populāro kaimiņzemes grupu “Bi 2”.

Ļoti labus panākumus Krievijā gūst grupas starptautiskais albums “Four Shores”. Šobrīd pārdoti vairāk nekā 13000 eksemplāru, tādējādi kļūstot par visvairāk pārdoto grupas albumu Krievijā. Pārdomātās reklāmas kampaņas dēļ ieraksts pieprasīts arī citviet Eiropā. “Tieši tādā secībā, kādā braucam, tiek arī izdots albums. Mūsu parādīšanās kādā no valstīm tiek pieskaņota “Four Shores” izdošanas datumam. Ja tas tiktu laists klajā tāpat, tad tam nebūtu lielas nozīmes. Jo ir miljons grupu, liels informācijas daudzums un cilvēki to varētu neievērot,” spriež R.Kaupers.

“Prāta vētra” koncertturnejas laikā uzmanību guvusi arī no ārzemju preses, īpaši no Krievijas laikrakstiem un televīzijas. “Vēl nav bijusi reize, kad mums nepajautā, kas notiek ar krieviem Latvijā. Man tas šķiet mazliet jocīgi. Atbildam: vai nu dzīvojam citā vidē vai arī tas notiek nomalēs, bet mēs nejūtam masu mediju sarīkoto lielo ažiotāžu par krievu apspiešanu mūsu valstī. Tāpat mums prasa, kādas vēl grupas darbojas Latvijā,” pastāsta J.Jubalts.

Prātnieki ceļojuma laikā dažādās vietās satikuši grupas mūzikas cienītājus, kuri mērojuši pat tālu ceļu, lai dzirdētu savu iemīļoto apvienību. M.Mihelsons uzskaita arī vairākus ļaudis, kuri grupai ceļo līdzi no vienas valsts uz nākamo, nežēlojot ne laiku, ne naudu. Mūziķi smejot stāsta, ka esot kāds vīrs, kurš par viņu uzstāšanos liekot punktus, no zāles ar pirkstiem norādot, kuras dziesmas izpildījums pelnījis piecus, kuras desmit punktus. “Parasti fani jau pirms mūsu mēģinājuma ir vietā, kur notiks koncerts. Katru reizi viņiem kaut ko pajautājot, vairāk uzzini par šiem cilvēkiem. Katrā ziņā ir ļoti patīkami redzēt zālē pazīstamas sejas,” saka R.Kaupers. Viņš arī pastāsta, ka koncertturnejas laikā netiek organizētas speciālas tikšanās ar ārzemēs dzīvojošajiem faniem, autogrāfu sniegšana parasti notiek pēc koncerta ceļā līdz autobusam.

Sarunājoties ar dažiem no viņiem, “Prāta vētras” dalībnieki nonākuši pie secinājuma, ka daudzi citās valodās runājošie fani pērk ne tikai angļu mēlē ierakstītos darbus, bet arī latviešu valodā skanošos ierakstus. Jo viņiem ir interesanti dzirdēt, kā tad skan mūsu valoda.

“Prāta vētras” puiši, ceļojot no viena krasta uz otru, izmanto iespēju iepazīt vairāk svešās zemes. “Parasti mēs ejam pa galveno ielu uz priekšu. Vismaz man viens no atskaites punktiem ir zooloģiskais dārzs, kamēr līdz tam aiziet, ir radies priekšstats par pilsētu, par attieksmi pret zvēriem un bērniem,” novērojumos dalās R.Kaupers. Ja Krievija nespējusi letiņus pārsteigt ar zooloģisko dārzu, tad ar Sanktpēterburgas baltajām naktīm gan. J.Jubalts pastāsta, ka koncerti parasti grupai ir piektdienas vai sestdienas vakaros, tādēļ svētdienās paliek dažas stundas brīvas. Esot Maskavā, viņš pat izveidojis sarakstu ar vietām, kuras būtu vērts apmeklēt, tajā ietilpa, piemēram, kartings un delfinārijs, ko viņam un Mārim ļoti patīk apskatīt.

“Vēl mēs ejam uz kinoteātri. Piemēram, Viļņā bijām uz filmu “Neiespējamā misija 3”, kuru skatījāmies tik lielā zālē kā mūsu monstrs – kinoteātris “Forum Cinemas”. Seanss notika dienas vidū, tāpēc zālē bijām tikai kādi desmit cilvēki,” atceras M.Mihelsons. “Vispār mēs esam laimīgi zēni, varam ar draugiem braukt riņķī pa pasauli, satikt dažādus cilvēkus, no kuriem katram ir sava štelle, kas viņiem šķiet vissvarīgākā,” papildina R.Kaupers.

Koncerttūres laikā J.Jubaltam ir uzticēts vēl viens svarīgs uzdevums – viņš raksta dienasgrāmatu par “Prāta vētras” piedzīvoto. Ar to var iepazīties grupas mājaslapā.

Kaut arī koncertturneja vēl nav beigusies, mākslinieki tās laikā jau guvuši vērtīgu pieredzi, atziņas. Piemēram, M.Mihelsons ir apzinājis, kā uzlabot dažādas tehniskas lietas, savukārt J.Jubalts, apjautis lielās Krievzemes plašumu, nonācis pie secinājuma, ka meitai noteikti jāmācās krievu valoda. Bet R.Kaupers sapratis, ka mūzikai ir liels spēks un ar tās palīdzību var paveikt daudz labu lietu, piemēram, organizēt labdarības pasākumus, pievērst pasaules līderu uzmanību, likt viņiem ieklausīties vienkāršo ļaužu vēlmēs, viedoklī, problēmās.

Kaut arī “Prāta vētra” šogad aizņemta ar koncertturneju, veltot tai visu savu enerģiju, tas nebūt nenozīmē, ka netiek domāts par priekšdienām. Mākslinieki iecerējuši jaunu albumu, kas dienasgaismu varētu ieraudzīt nākamgad. R.Kaupers apgalvo, ka koncertturnejas laikā ir radušās idejas jaunām dziesmām. “Kaut kas jau sakrāts ir, bet daudz par maz. Tā tūbiņa ir jāspiež, jo vairāk to darīs, jo vairāk nāks ārā,” tēlains ir R.Kaupers. J.Jubalts teic, ka drīzumā varētu tapt vēl viens videoklips, iespējams, dziesmai “Tin Drums”, kurš tāpat kā video dziesmai “Rudens” būtu vairākās valodās.

Jautāti, kā “Prāta Vētras” dalībnieki atpūšas vasarā, mūziķi atbild, ka nu tikai tā pa īstam sāks to darīt. Jo koncertturneja paņēmusi gandrīz visu laiku. J.Jubalts pastāsta, ka viņš lielākoties iecerējis atpūsties pie ūdens, izbaudot visas tā sniegtās iespējas. R.Kaupers iesaucas, ka viņi cītīgi sekojuši līdzi futbolam čempionātam, skatījušies spēles gan mājās, gan tūres laikā viesnīcās. Protams, brīvākos brīžos arī paši padzenājot bumbu.

Savukārt jūs “Prāta vētra” aicina kārtīgi atpūsties festivālā “Baltic Beach Party”. “Nāciet, būs lustīgi! “Prāta vētra” spēlēs savas labākās dziesmas. Būs arī viens pirmatskaņojums – dziesma, kuru tikai vienreiz esam mēģinājuši izpildīt Eiropas koncertturnejas laikā,” mudina R.Kaupers.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”, 2006.07.19.

Foto: Antons Korbijns