Televīzijas ziņu raidījumā rāda sižetu, kurā 12.klases skolēni informē par saviem nākotnes plāniem. Divas draudzenes priecīgas stāsta, ka došoties studēt uz Norvēģiju. Cita meitene pēc izlaiduma lidos uz Ameriku pie radiniekiem un tur turpinās izglītoties. Kāds puisis apgalvo, ka noskatījis augstskolu Dānijā. Tikai viena vidusskolniece mazliet kautri bilst, ka palikšot tepat Latvijā. Jā, tā ir tendence – arvien vairāk jaunu cilvēku izvēlas studēt ārzemēs. Kāpēc?

Cer uz labāku dzīvi

“Ārzemēs ir daudz vairāk iespēju, ir pavisam cita pieredze, cits skats uz dzīvi,” sajūsmā ir divdesmit gadu vecā Elīna Kisiele, kura kopš augusta atrodas Groningenas pilsētā Nīderlandē un studē Hanzes universitātē. Taču viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jauniete izvēlējusies studijas ārzemēs, ir cerība, ka tas pavērs iespēju uz labāku dzīvi. Labāku nekā Latvijā.

Iedzīvoties svešajā zemē Liepājas meitenei nebija problēmu. Nīderlandē jaunietei jāstudē četri gadi. Par studijām šās universitātes studentiem jāmaksā aptuveni 1500 eiro gadā. Pēc diploma iegūšanas Elīna, tāpat kā daudzi jaunieši, nebūt nedomā uzreiz atgriezties Latvijā: “Kādu laiku es varētu pamēģināt pastrādāt kādā citā valstī vai, ja būtu iespējams, pat citā kontinentā. Un tikai pēc tam skatītos, kādas ir darba iespējas Latvijā.”

Daudzi jaunieši vispirms izmanto iespēju iesaistīties studentu apmaiņas programmās un pastudēt ārzemēs dažus mēnešus. Viena no šādiem studentiem ir 21 gadu vecā Liepājas Universitātes Kultūras vadības 3.kursa studente Lelde Retca. Jau sesto nedēļu viņa atrodas Sakarjā, Turcijā, kur nonākusi saistībā ar studentu pieredzes apmaiņas programmu “Erasmus”. Studente atzīst, ka, esot vēl Latvijā, domas par Turciju bija pavisam citādākas, daudz pozitīvākas, nekā tās ir pašlaik. “Pirmais, ko, šeit ierodoties, sapratu, bija tas, ka Turcija nav Eiropa un te ir citi noteikumi,” sacīja Lelde. Šeit viņa studē ekonomiku, un to ir iespēja darīt četrus mēnešus. “Visas mums piedāvātās lekcijas notiek angļu valodā, un visi pasniedzēji ir vīrieši. Sākotnēji bija grūti saprast lektoru teikto angļu valodas akcenta dēļ. Bet nu jau ar pasniedzējiem komunikācija notiek arvien raitāk,” apgalvo Lelde. Pēc atgriešanās Latvijā Lelde vispirms plāno Liepājas Universitātē nokārtot eksāmenus un pēc tam meklēt prakses vietu. “Iespējams, apdomāšu iespēju iegūt prakses vietu ārzemēs, taču šoreiz gan būšu uzmanīgāka ar valsti un orientēšos vairāk uz Eiropu,” mācību guvusi Lelde.

Pēc kvalitatīvākas izglītības

Studijas ārzemēs iekļautas arī Liepājas 5.vidusskolas 12.klases skolnieces Lauras Miltiņas tuvāko gadu plānā. Viņa savu izvēli izdarījusi par labu Dānijai. Laura stāsta, ka tagad daudzi viņas vienaudži, redzot bēdīgo situāciju mūsu valstī, vēlas aizbēgt no visām ar krīzi radītajām problēmām, doties prom. “Tomēr krīze mani neietekmē. Ja šeit Latvijā būtu tas pats piedāvājums studijām, kas Dānijā, es noteikti paliktu te,” norāda Laura. Viņa vēlas studēt multimediju dizainu. Kaut arī to iespējams apgūt Latvijā, tomēr, pēc viņas domām, ne tik labā kvalitātē. Turklāt laikā, kad Latvijas augstskolās studiju maksa ir augsta, Dānijā var studēt par velti. Arī Lauras vecāki pret atvases vēlmi neiebilst, tieši otrādi – viņi mudina iepazīt svešas zemes, paplašināt redzesloku un iegūt kāroto izglītību.

Plašāk par studiju iespējām ārvalstīs, jauniešu pieredzi un ieteikumus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.marta numurā Initas Gūtmanes publikācijā.