Studēt Liepājā, Rīgā? Bet varbūt doties uz Dāniju vai Lielbritāniju? Šādas domas rosās ne viena vien vidusskolas absolventa galvā, jo pienācis laiks iesniegt dokumentus augstskolās.

Lai noskaidrotu jauniešu viedokli par studijām ārzemēs, no 1. janvāra līdz 30. maijam organizācija “Dream! Foundation Latvija” veica aptauju, kurā piedalījās 2443 jaunieši, 9. līdz 12. klases skolēni un studenti no dažādiem Latvijas reģioniem.

Aptauja rāda, ka 23% jauniešu plāno studēt ārzemēs, bet 27% ir teikuši, ka drīzāk izvēlētos mācīties ārpus Latvijas robežām. Vēl 34% nebija izlēmuši, kur sākt vai turpināt savas studijas.

Ja jauniešiem tiktu dota iespēja studēt ārzemēs, lielākā daļa studijām veltītu trīs gadus vai vairāk, – šādi atbildējuši attiecīgi 26% un 17% respondentu. Bet piektā daļa izvēlētos ārpus Latvijas pavadīt vienu līdz divu gadus.

Pēc aptaujas datiem, lielākā daļa izvēlētos studijas angliski runājošajās valstīs: 26% Lielbritānijā un 16% ASV. Topa trešajā vietā ierindojas Dānija, kam seko citas Skandināvijas valstis ar savām augstskolām, kurās vēlētos studēt katrs desmitais aptaujātais. Tendences izglītības kvalitātes izvēlē ir saistītas ar pasaules universitāšu reitinga datiem.

Atbildot uz jautājumu par motivāciju, kāpēc jaunieši dodas studēt uz ārzemēm, piektajai daļai (19%) tā būtu jauna un interesanta pieredze. Gandrīz tikpat daudzi (18%) atzīst, ka izglītības kvalitāte ārpus Latvijas robežām ir labāka. 17% darītu to valodas prasmju uzlabošanas dēļ. 15% aptaujāto izvēlētos studijas ārzemēs darba tirgus priekšrocību dēļ. 9% tādējādi redz personīgo izaugsmi, bet 7% to uztvertu kā izaicinājumu.

Uz jautājumu par plāniem attiecībā uz dzimteni pēc studijām, 5% atbildēja, ka noteikti neatgrieztos. 13% sacīja, ka drīzāk neatgrieztos Latvijā. 34% nevarēja īsti pateikt, vai paliktu ārzemēs. Nedaudz mazāk nekā puse pārliecinoši atbildēja, ka atgrieztos vai drīzāk atgrieztos dzimtenē – attiecīgi 23% un 25%.

22% respondentu izvēlētos ekonomikas nozares studijas, 19% – sociālo zinātņu studijas. Trešā populārākā izvēle ir inženierzinātnes, māksla un dizains.

Vērtējot šo studiju potenciālu, lēnām jauniešu domas sāk mainīties par labu esošajām darba tirgus prasībām, novērojuši pētījuma veicēji. Šķiet, popularitāti zaudē arī medicīnas un tiesību zinātnes studijas, jo vieni no lielākajiem konkursiem uz vienu vietu augstskolu programmās pirms pieciem gadiem bija tieši šajās nozarēs. Šīs programmas tuvākajā laikā izvēlētos attiecīgi 8% un 5% respondentu. Tikai 1% aptaujāto atbildēja, ka izvēlēsies studijas informācijas tehnoloģiju jomā.

“Kurzemes Vārds”