26 gadus jaunā
liepājniece Beāte Vecvagare ir mākslinieciski daudzfunkcionāla meitene. Grūti
nosaukt viņas īsto hobiju, jo to ir daudz. Beātei ļoti patīk bērni, ar kuriem
arī visai veiksmīgi izdodas komunicēt, aizvadot dažādus pasākumus, īpaši
brīžos, kad viņa var izpaust savas radošās dotības – apgleznot cilvēka
ķermeņus. Tā ir arī viena no nodarbēm, ar ko Beāte cenšas nopelnīt naudu. Un mūsdienās
nav vairs daudz tādu cilvēku, kuri pelna, darot to, kas tiešām nāk no sirds un
aizrauj.

Mūsu saruna
iesākas klusā, bet interesantā vietā – Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu
zālē, kurā var aplūkot mākslinieka Aleksandra Herberta metālkalumus. Mazliet
sakautrējusies, taču pēc pāris minūtēm, kad kopīgi aplūkojām mākslinieka
darbus, Beāte ir smaidīga un atvērta sarunai.

Beāte beigusi
pamatskolas kursu Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā, taču vidusskolu viņa pabeidza
Liepājas mākslas vidusskolā. ”Mākslas skolā ieguvu divus mākslas izglītības diplomus.
Viens: mākslinieks – ilustrators, otrs: interjera dizaina speciālists,” stāsta
Beāte: ”Kad pabeidzu skolu un ieguvu diplomu, sapratu, ka man īsti nesaista interjera
dizains. Papildus vēlējos apgūt grafiku, gleznošanu un zīmēšanu, tāpēc vēl vienu
reizi aizgāju uz mākslas skolu, iestājos divgadnieku programmā.”

Body-Art hobijs
Beātei aizsākās 2009.gadā ”Baltic Beach Party” laikā, kad viņa tika uzaicināta
palīdzēt kā brīvprātīgajam, kurš apglezno cilvēkus. Viņa uzsver: ”Tajā mirklī
es gan kā brīvprātīgā izdarīju savu darbu, bet ne par ko nopietnu nedomāju.
Toreiz nedomāju ar to arī kaut ko pelnīt.”

Viņa atminas, ka
nāca negaidīts piedāvājums no sporta spēļu organizācijas SIA ”Ūdensputni”, kurā
viņa iesaistījās 2010.gadā un pavadīja trīs neaizmirstamus gadus. ”Kamēr vecāki
piedalījās sporta spēlēs, es pieskatīju viņu bērnus, un kopīgi mēs darbojāmies
radošajā darbnīcā. Ar to es arī sāku pelnīt naudu,” stāsta Beāte.

Šobrīd viņa
pusotru gadu darbojas kā pašnodarbinātā persona kopā ar diviem draugiem. ”Mēs
veidojam pasākumus gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. Un es tajā visā,
protams, esmu Body-Art persona, kas izklaidē bērnus, apgleznojot viņu sejas un
rokas,” viņa stāsta: ”Starp citu, ir bijušas arī tādas situācijas, kad Body-Art
izglābj pasākumu. Bija gadījums, kad viens no diviem jubilāriem pasākumā raudāja,
bet nomierināt viņu bija neiespējams. Toreiz pasākumā nebija paredzēts Body-Art,
bet es sapratu, ka jāsāk apzīmēšana… Protams, tad bērni bija priecīgi un
laimīgi!”

Beāte strādā bez
albuma, kurā ir viņas zīmētie darbi, jo tas, viņasprāt, piesaista pie tā, kas
vienreiz jau uzzīmēts. ”Manuprāt, attēlu rādīšana bērniem arī neveicina viņos
fantāziju izpausmes un domāšanu. Ja bērns redzēs, ka ir uzzīmēts brūns suns ar
melniem plankumiem, tad tādu arī gribēt, bet varētu zīmēt arī zaļu suni ar
oranžiem plankumiem,” domā Beāte. Lai arī Beātei pašai nav mīļākā zīmējuma,
tomēr no ”Baltic Beach Party” laikiem viņai iepaticies zīmēt kaut ko vijīgu.
Tad viņai rodas sajūta, ka zīmējums dabiskā veidā veidojas, tas rodas viegli un
lidojumā. Viņa saka: ”Man patīk tas, ka bērnu vidū visu laiku mainās tēli. Puikas
grib zaļā spēkavīra ”Halks”, bet citreiz ”Spiderman” tēlus, taču pašai priekš
sevis nav konkrēta zīmējuma, kas uzrunātu.”

Iepazīstot šo
meiteni sarunas laikā un aplūkojot viņas sociālo tīklu profilus, sapratu, ka
bez Body-Art Beātei ir vēl tādi vaļas prieki kā fotografēšana un gleznošana. Beātei
ļoti patīk izpausties ar krāsām un ar grafiku – melni balto, ko viņa plāno
apvienot vienā. Rodas sajūta, ka Beāte ir mākslinieciski daudzfunkcionāla. Viņa
smejas: ”Jā, Tu teici par daudzfunkcionālo. Mums mākslas skolā bija tēlniecības
kurss. Bija uzdots kaut kāds mājas darbs, bet pēc tā nodošanas skolotājs man
teica: ”Tā jau nav īsta tēlniecība! Tas ir funkcionālais dizains.” Pēc kāda
laika atkal gadījās tāpat. Tad nodomāju: ”Laikam tas ir jāmācās!””

Savukārt ar fotografēšanu
viņa aizrāvās senāk, vēl pamatskolas laikā. ”Man vienmēr līdzi bija
fotoaparāts, lai kur es dotos. Dažās bildēs sanāca noķert ķīmiju ar modeļiem. Dabas
skatu fotografēšana man ne visai patīk, tāpēc arī nevaru gleznot ainas un būt
ainaviste,” uzsver Beāte: ”Bildes necenšos apstrādāt un to arī neatzīstu, tomēr
esmu mēģinājusi. Uzskatu, ka bildei jārunā tādai, kāda tā ir, bet tad, kad to
apstrādā, tā ir kā konfekte ar visu perfekto konfekšu papīru.”

Beāte speciāli
nav apmeklējusi fotogrāfu kursus, lai apgūtu foto mākslu un pareizu tehnisku,
taču viņa ir sadarbojusies ar fotogrāfu Hardiju Kulmani dažādu fotosesiju
projektos, kuros Beāte apgleznojusi cilvēkus, H. Kulmanis – tos bildējis.

Viņa izvēlas ļoti
interesantus materiālus un krāsas, lai izpaustu savas gleznošanas prasmes.
Beātei patīk gleznot uz preskartona, bet zīmēt un skicēt tikai uz rūtiņu
papīra. Savos darbos viņa ļoti reti cenšas izmantot melno krāsu. ”Kad es
mācījos mākslas skolā, izmantoju tikai sarkanu, dzeltenu un zilu krāsu, kā arī
baltu akrila krāsu. Šīs krāsas jaucu visādos veidos, taču man sanāca tāds pats
efekts it kā man būtu pilns koferis dažādu gammu krāsām,” stāsta Beāte.

Uzdrošinājos
Beātei pajautāt, vai bez mākslas viņai ir vēl kādi hobiji. Un atbilde bija
apstiprinoša. ”Patiesībā, jā!” viņa kautrīgi smaidot atbildēja: ”Es apmēram
sešus mēnešus tā nopietnāk nodarbojos ar skriešanu. Piedalījos Liepājas
pusmaratonā, kur paliku ceturtajā vietā savā vecuma grupā 10 km distancē.” Skriet
Beāti pamudinājusi viņas māsa Anna Marija, kura ar skriešanu nodarbojas jau no
ceturtās klases.

”Tad nu gan
multifunkcionāla meitene!” nodomāju un sarunas beigās vaicāju, kad īsti
liepājnieki un mākslas baudītāji varēs aplūkot Beātes Vecvagares
personālizstādi. Viņa pārliecinoši atbild: ”Ja iznāc cilvēkos, tad ir jāiznāk
ar kaut ko lielu. Tam jāsagatavojas. Nezinu, vai esmu gatava, taču ticu, ka tā
notiks.”