“Ideja radās pirms gada, kad, organizējot nometni jauniešiem, sapratām, ka jāatrod veids, kā viņiem izskaidrot elementāras lietas, parādīt lauku pievilcību un iespējas, kādas paveras dzīvojot un strādājot ārpus pilsētas,” realitātes šova “Izdzīvošana laukos” nozīmi pamatoja viens no organizatoriem Viesturs Roziņš.

Lai uzzinātu ko plašāk par notikušo šovu, nākas nedaudz vilties un atdurties pret noslēpumainības plīvuru, kas, kā paskaidroja V.Roziņš, radīts komerciālu iemeslu dēļ. Arī portāla intervijas ar šova dalībniekiem ir vispārējas, jo pagaidām detalizētāk par notikušo stāstīt ir aizliegts. “Šova rādīšanas tiesības ir aizrunātas divām televīzijām, taču neatklāšu kurām,” joprojām noslēpumaini turpināja izteikties V.Roziņš. Viņš piebilda vien to, ka priekšā ir liels video montāžas darbs, kā arī tiek aktīvi meklēti sponsori. “Realitātes šova atrādīšana skatītājiem notiks ne ātrāk kā ziemā,” sacīja V.Roziņš.

Kāpēc izraudzītas Pāvilostas novada “Lejas” mājas? “Tā ir īpaša vieta ne tikai tāpēc, ka tajā dzīvo mana vecmamma, bet arī tāpēc, ka zinu šīs lauku sētas izveides stāstu: kā tās saimniece Milda Arbidāne deviņdesmito gadu krīzes laikā pilnīgi no nulles to ir izveidojusi tādu, kāda tā ir šobrīd,” atklāj V.Roziņš. Tikai pirms pusotra gada “Lejās” ir ievilkta elektrība. Turklāt tā atrodas patālu no civilizācijas – meža ielokā.

“Šādu realitātes šovu veidojām pirmo reizi. Pirms tam bijām organizējuši dažādas ekspedīcijas jauniešiem, pārgājienus, nometnes, seminārus,” uzskaitīja biedrības “Vārti ģimenei” loceklis V.Roziņš. Viņš sacīja, ka šādā pasākumā izplānot visu par 100 procentiem nav bijis iespējams. Daudz kas veidojās, tapa un notika uz vietas. Jau šobrīd viņš zināja teikt, ka tā noteikti nebūs biedrības pēdējā grandiozā ideja, un mudina ikvienu jaunieti doties tālāk, veidot mega idejas un nesamierināties ar to minimumu, ko sniedz dzīve.

Pavisam šovā pieteicās 42 dalībnieki, kuri tika atlasīti pēc savas motivācijas piedalīties un kuri spēja izpildīt visus pieteikšanās noteikumus. Šova organizatoru izplatītajā informācijā lasāms, ka dalībnieki tika sadalīti trīs komandās jeb saimēs, un katrai no tām bija sava lauku apmetne, kurā bija jāizveido sava lauku saimniecība. 6 dienu garumā šova dalībnieki veica dažnedažādus lauku darbus – slauca govis, ravēja, gatavoja ēdienu, pildīja izdzīvošanas uzdevumus, sacentās savā starpā atjautībā, veiklībā, oriģinalitātē un strādīgumā. Šova dalībniekiem bija ne tikai jāpierāda sevi kā lieliskiem lauku darbu veicējiem un pašiem spējīgiem sevi nodrošināt ar pārtiku, uzsliet savu būdu un plānot saimniecību, bet arī jāspēj veidot veiksmīga komanda un jāsadzīvo ar psiholoģisko spriedzi, jo katru vakaru notika iekšējais šova balsojums, kurā kāds no dalībniekiem tika izbalsots. Finālā tika pārbaudītas ne tikai dalībnieku spējas lauku darbos, bet arī viņu popularitāte citu spēles dalībnieku vidū. Šova uzvarētājs saņēma īpašu lauku balvu un titulu “Lauku izdzīvotājs”.

“Ceram, ka pēc šova noskatīšanās, jaunieši vairs neuzdos jautājumus, kā rodas piens, kā jāslauc kaza un nenosauks kazu par aitu u.tml. Jo tieši šādi un līdzīgi, mūsuprāt, smieklīgi jautājumi mudināja rīkoties un atrast veidu, kā saprotamā veidā jauniešiem parādīt lauku dzīves aizkulises,” uzsvēra V.Roziņš.

Atgādinām, ka šovs no 28.jūnija līdz 3.jūlijam norisinājās Pāvilostas novada “Lejās”, un tajā piedalījās 17 dalībnieki vecumā no 17 līdz 29 gadiem. Realitātes šova organizatoru komandu veidoja biedrības “Vārti ģimenei” un Jauno Zemnieku kluba cilvēki, kā arī iesaistīti divi operatori – Andris Miķelsons un Jānis Viduskalns.

Realitātes šova dalībnieču viedokļi

Aiga Neilande (17), embūtniece:
“Informāciju par šovu man atsūtīja draugs, un abi kopā nolēmām piedalīties, taču plāni mainījās un viņš netika, taču es nepārdomāju. Viss notika uz dullo. Un tikai tad, kad saņēmu apstiprinājumu, sāku domāt, vai patiešām to vēlos. Kāda bija mana motivācija? Pati esmu no laukiem, mācos RTU Liepājas filiālē, un gribēju pierādīt, ka laukos ir forši un šeit nav nemaz tik traki.

Kad ieradāmies, mūsu mantas tika pārbaudītas, pārmeklētas un atstāja tikai pašu galveno – drēbes un guļammaisu. Nekādas komunikācijas ierīces nebija pieejamas, ne arī citas lietas, kas šova laikā varētu noderēt. Jā, organizatoru solītie pārsteigumi arī bija, taču kādi – atklāt nevaru. Tos skatītāji varēs redzēt televizora ekrānos. Varu pateikt to, ka līdz norises vietai mūs nogādāja speciāls autobuss, kurā iekāpām Liepājas autoostā. Līdz sētai nokļuvām, sekojot norādēm. Šova laikā darījām dažādus lauku darbus, taču arī bez izklaidēm nepalikām. Uzskatu, ka ar šovā uzdotajiem uzdevums tiku galā labi, un nebūs jāsarkst sevi vērojot televizora ekrānā.

Dalībnieki bija gan no laukiem, gan no pilsētas. Bija interesanti vērot, kā viņiem sokas. Nevaru apgalvot, ka visu šova laiku būtu bijusi liela savstarpējā konkurence. Tā vairāk izpaudās šova beigās, kas ir pašsaprotami, ja galvenā balva ir tik tuvu.

Noteikti nenožēloju, ka piedalījos, jo uzskatu, ka vajag kādreiz riskēt, turklāt šo šovu rādīs pa televizoru. Tas bija viens no aspektiem, kāpēc izlēmu samaksāt 70 latu lielo dalības maksu.”

Anita Anna Seņķo (18), liepājniece:
“Sākumā domāju, ka tā būs nometne, un tikai tad, kad iedziļinājos un vairāk palasīju informāciju, sapratu uz ko esmu parakstījusies. Taču nenobijos, jo likās, ka tas būs jautri. Un bija arī! Labs vasaras piedzīvojums! Neko labāku nevarēju iedomāties. Patika gan komanda, gan sadzīve, gan neziņa, kad atrodies pļavas vidū un kad jādomā, kur dzīvosi, kā ēdīsi.

Kad atgriezos, pirmais ko izdarīju, aizbraucu pie mammas un nogaršoju visu, kas bija ledusskapī. Beidzot varēju ieiet veikalā un nopirkt kaut ko garšīgu, jo ļoti prasījās saldumi. Lai arī šova laikā mana komanda, uzvarot vienā no uzdevumiem, dabūja kārumus, prasījās vēl. Ēdiens visu laiku tika gatavots uz ugunskura, un tagad, nopērkot kaut ko vēdera priekam, palutināju sevi.

Jā, var vilkt paralēles ar televīzijā redzēto šovu “Džungļu zvaigzne”. Arī tur dalībnieki bija sadalīti komandās un viņiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi. Tāpat mums bija cilvēku izbalsošana, kā arī uzvaras prieks par kādu veiksmīgi izturētu uzdevumu. Dažu dienu laikā ļoti sadraudzējāmies, tāpēc arī izbalsošanas brīžos raudājām, jo negribējās no šī cilvēka šķirties. Nupat esmu atgriezusies no salidojuma, kur visi pirmo reizi pēc šova satikāmies vēlreiz. Esam kļuvuši par labiem draugiem.

Jāsaka, ka šova laikā daudz ko jaunu iemācījos, jo augusi esmu pilsētā un ar lauku darbiem nebiju pazīstama. Iemācījos slaukt gan govis, gan kazas, ravēt utt.”

Foto no realitātes šova “Izdzīvošana laukos” organizatoru arhīva

Dalībnieku ierašanās.

Šova dalībnieki pārsvarā pārtika no uz ugunskura gatavota ēdiena.

Šova “Izdzīvošana laukos” dalībnieki.