Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Reinis Pāvils: “Es nesēņoju, es fotografēju”

Reinis Pāvils: “Es nesēņoju, es fotografēju”
03.03.2013 09:06

Ligita Kupčus

Atslēgvārdi

Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas audzēkni Reini Pāvilu ļoti interesē fotografēšana. Viņš to dara pavisam savādāk, kā ierasts – “pinhole” tehnikā. Un par kamerām viņš ir pārvērtis kurpju kastes, čemodānu, “Pringles” čipsu iepakojumus, gāzēto dzērienu bundžiņas, konfekšu kasti u.c. priekšmetus.

Puisim pavisam drīz gaidāma personālizstāde, kurā domājams daudzus pārsteigs ieraudzītais.

Redakcijā Reinis ierodas ar mazu nokavēšanos, par ko atvainojas. No piedāvātās tējas viņš neatsakās, jo nupat bijis ārā fotografēt un nosalušas rokas. Reinis ir patīkamu emociju pārņemts, jo pirms intervijas, ar bundžu fotografējot Rožu laukumu, saticis Jāni Vecbrāli, kurš negaidot viņu uzaicinājis pievienoties Liepājas foto klubam “FOTAST”.

Gaida līdz pat stundai

Reinis stāsta, ka bez fotografēšanas patīkot arī sports, it sevišķi snovbords, taču pirmā nodarbe aizņem lielāko daļu viņa laiku. Tam viņš nododoties teju katru dienu. Uz izraudzīto vietu Reinis dodas apkrāvies ar paštaisītajām fotokamerām, jo nereti ņemot līdzi praktiski visas labākās kameras. Kopskaitā tās ir deviņas. “Sanāk diezgan smagi,” viņš smaidot atzīst. Vēl gribētos uztaisīt kameru no sērkociņu kastītes, grāmatas un ģitāras. “Principā jebkuru priekšmetu var pārtaisīt. Ir dzirdēts, ka par fotokameru pārtaisīts arbūzs, minibusiņš un pat vesela istaba.” Galvenais iekšpusi padarīt pilnīgi tumšu, to nokrāsojot melnu.

Paskaidrojam, ka pinhole jeb bildēšana caur adatas aci ir vecākais fotogrāfijas veids, kura pirmsākumi meklējami jau 4.gs. p.m.ē. Ķīnā – vēl ļoti ilgu laiku pirms pirmās fotogrāfijas. Mūsdienās tas vēl joprojām entuziastu vidū ir ļoti populārs fotogrāfijas veids.

Pinhole darbības princips ir pavisam vienkāršs. Atšķirībā no mums ierastā, kad bilde uz filmas projicējas caur lēcu, pinhole gadījumā tas pats process notiek caur mazu mazītiņu caurumiņu. Bildes asumu ietekmē caurumiņa kvalitāte, turklāt ārkārtīgi būtiska ir arī caurumiņa izmēra attiecība pret attālumu līdz fotopapīram. Rezultātā bilde uz filmas vai fotopapīra, tāpat kā caur lēcu, nonāk apgrieztā veidā. Tomēr pats bildēšanas process ir ilgāks, jo gaisma uz filmas vai fotopapīra caur mazo caurumiņu nonāk ilgākā periodā nekā caur lēcu, kurai ir lielāks diafragmas atvērums, turklāt fotopapīra ķīmija ir simtiem reižu nejutīgāka pret gaismu nekā ierastās kameras digitālais sensors, tādēļ, bildējot ar pinhole kameru, ir jāizmanto ilgās ekspozīcijas.

“Pirms diviem mēnešiem, kad bija gada tumšākais laiks – decembra beigas – veselu stundu sēdēju uz vietas, lai koferis radītu bildi,” atminas Reinis, taču viņš ilgo fotografēšanas laiku neuztver kā pinhole tehnikas mīnusu. Drīzāk tas bildes radīšanas procesu darot interesantāku un motivē progresēt. “Kā pa to laiku izklaidējos? Visbiežāk lasu līdzpaņemto lasāmvielu. Forši, ka Rožu laukumā ir pieejams bezmaksas internets. Pieslēdzos caur telefonu.” Pirms intervijas Reinis fotografēja Liepājas Universitātes ēku. Tas ildzis aptuveni 15 minūtes. “Vasarā vispār ekspozīcijas laiks mērāms sekundēs, jo gaisma ir daudz intensīvāka,” priecājas vidusskolēns.

Reinis jau trīs gadus darbojas ”Liepājas Bērnu un Jaunatnes centra” jauniešu fotostudijā “Abpus” pie Aivara Rozenbaha, kur arī apguvis netradicionālo fotografēšanas tehniku. Šobrīd fotostudija rīko alternatīvās fotogrāfijas konkursu “Pinholes dienas Liepājā”, kura ietvaros līdz 5. martam jebkurš skolēns var iesūtīt vai iesniegt fotogrāfiju, kas tapusi ar paša taisītu kameru – konsultācijas var saņemt pie A. Rozenbaha. Iesniegtie darbi piedalīsies publiskā izstādē.

Par foto objektu var būt tas, kas nekustas – kāda ēka, priekšmets, koks, pastāsta jaunietis. Braucošas mašīnas vai ejošus cilvēkus nenotversi. “Nu tad ir vienkārši ilgi jāstāv uz vietas kā 19. gadsimtā,” smaidot piebilst puisis, “ja ir vēlme tikt kadrā”. Un tieši šis ir viens no iemesliem, kādēļ, Reiņaprāt, šāda fotografēšana nevar kļūt par regulāras peļņas avotu. Nevar atspoguļot, piemēram, reportāžas. Taču šī iespēja – atbrīvot attēlus no civilizācijas klātbūtnes – Reini fascinē un pievelk.

No kļūdām mācās

Šobrīd Reinis bildē populārākos objektus un vietas Liepājā. “Lai attēls izdotos, bieži svarīgs ir fotografētais objekts – arī tam ir jābūt arhitektoniski interesantam vai skatienu piesaistošam.” Iemūžināta Sv. Annas baznīca, Rožu laukums, Tirdzniecības kanāls, Tirgoņu (Gājēju) iela, lielā ģitāra Zivju ielā utt. Dažkārt mākslinieks, lai ietaupītu laiku, savas fotokameras novieto vienlaicīgi dažādās, tuvu esošās vietās. “Nē, pagaidām nav sanācis pazaudēt,” viņš priecājas, lai gan pieļauj, ka tām kādreiz, ja neuzmanītos, varētu “pieaugt kājas”.

Cilvēku attieksme pret viņa nodarbošanos esot dažāda, novērojis Reinis. “Tas, ka ilgi stāvu uz vietas un mīņājos, lai sasildītos, raisa aizdomas. Cilvēki iet garām, skatās. Domā, ko sēņoju. Bet patiesībā fotografēju.” Taču tas neuztrauc: “Ja grib tādu iznākumu, kāds ieplānots, tad jādomā par rezultātu, nevis izteiktajām replikām. Ja viņi zinātu un saprastu, ko daru, tad liktos pat interesanti.”

Pirmie fotoattēli neesot sanākuši, atminas puisis, jo nav bijis īsti skaidrs, kā būtu pareizāk fotografēšanu veikt. Paštaisītajai ierīcei nav skatu meklētāja, kurā varētu ielūkoties un noteikt pareizo virzienu. “Tu noliec kasti nekustīgi, nostellē, kā, tavuprāt, vajadzētu, un noņem caurumiņa priekšā aizlikto līmlenti, un viss. Tad atliek gaidīt,” kā notiek fotografēšanas process, pastāsta 5. vidusskolas audzēknis. Kā jau minēts, ekspozīcijas laiks atkarīgs no saules gaismas stipruma. Reinim jau attīstījusies pareizā izjūta, un kļūdas pieļaujot mazāk. “Es domāju no kastes skatpunkta,” teic jaunietis. Tas, ka nevar zināt, kāds būs gala iznākums, viņu savā ziņā pat aizrauj – ir interesanti gaidīt mirkli, kad bilde attīstīsies, būs redzams rezultāts. Bildes viņš atstāj pēc iespējas tuvāk oriģinālam, neuzlabo. “Lai jau ir tas neasums vai gaismas noplūdes. Tā ir daļa no fotografēšanas procesa. Manuprāt, tas vēl vairāk pierāda, kādā veidā attēls ir iegūts.” Gala rezultāts ir melnbalts. Ja gribas krāsainas bildes, tad jāstrādā ar citu gaismu uztverošo materiālu – ne fotopapīru, bet krāsu filmiņu. Pavisam drīz Reinis plāno to izmēģināt – tad, kad būs uztaisījis aparātu no sērkociņu kastītes.

Reinis nosauc vēl vairākus pinhole tehnikas plusus. Kā pašu būtiskāko viņš min to, ka var nofotografēt ļoti platā leņķī, piemēram, ar kurpju kasti var paņemt pat 160 grādu panorāmas. “Tādi objektīvi digitālām fotokamerām maksā diezgan dārgi. Sākot no 200 līdz 300 latiem,” zina teikt mākslinieks. “Tomēr platais leņķis ir tikai viens no ieguvumiem. Tā kā starp fotografējamajiem objektiem un fotopapīru nav lēcu, kas izmainītu realitātē esošās ķermeņu proporcijas, ar pinhole tiek iegūts dabiskākais attēls kāds vien iespējams – tieši tāds, kāds tas rodas cilvēka acī. Turklāt fokusu nav jāregulē – tas vai nu ir, vai nav. Un ja ir, tad asa ir visa bilde, nevis daļas no tās – viens no lielākajiem plusiem.”

Kāpēc laikmetā, kad visi tiecas pēc aizvien jaunākām tehnoloģijām, esi aizrāvies ar šādu, senu fotografēšanas tehniku? “Tā ir atgriešanās pie pirmsākumiem, pie foto dabiskajiem pamatiem,” skaidro jauneklis. “Varbūt arī tāpēc, ka tas apvieno ļoti daudzas pozitīvas lietas – nav mašīnu, nav cilvēku, tikai ainava, ļoti plats leņķis, var ietaupīt naudu. Patīk tieši noņemšanās, kameru būvēšana. Galu galā tu esi daļa no bildes, esi bijis ar to no sākuma līdz beigām. Turklāt tieši caur kastēm beidzot sapratu, kā vispār strādā optika, kā rodas bilde digitālajā aparātā, arī to, kā strādā cilvēka acs. Un to visu lielākoties uzzināju, nevis izlasot, bet tieši paša procesa laikā.” Vidusskolēns noteikti piekrīt, ka šis ir lēts fotografēšanas veids taisni mazo izmaksu dēļ. Taču tiem, kam savs laiks ļoti dārgs, tas nederēs. “Māksla prasa upurus.”

Vizītkarte
Reinis Pāvils
– dzimis 1994. gada 9. martā Aizputē
– DALP 5. vidusskolas 12.c klases skolēns
– 2008. / 2009. m. g. bijis Skolēnu Padomes prezidents
– kopš 2009. gada darbojas Liepājas Bērnu un Jaunatnes centra jauniešu fotostudijā “Abpus” pie Aivara Rozenbaha
– 2010. / 2011. m. g. mācījies ģimnāzijā Austrijā, Vīnē
– 2012. g. ar Skolēnu mācību uzņēmumu “newDESIGN” ticis uz finālu Rīgā
– LR Saeimas izsludinātā fotokonkursa “Drošs savā Latvijā” laureāts (2012.g.)
– laikraksta “Kurzemes Vārds” un ziņu portāla liepajniekiem.lv fotokonkursu “Mans rudens” un “Mans 2012. gada notikums” laureāts (2012.g.)
– finanšu kompānijas “TeleTrade” fotokonkursa “Dzīve ir skaista” laureāts (2013.g.)
– intereses: fotografēšana, valodas, snovbords, ceļošana, riteņbraukšana.

Ruslana Šuļgas foto

Bildējot pinhole tehnikā, Reinis Pāvils par kamerām pārvērtis vairākas kurpju kastes, čemodānu, “Pringles” čipsu iepakojumus, gāzēto dzērienu bundžiņas, konfekšu kasti u.c. priekšmetus. Un rezultāts ir pārsteidzošs!

Reiņa Pāvila foto

Pinhole tehnikā bildēta Liepājas Universitātes ēka. Foto uzņemts ar kurpju kasti.

Pinhole tehnikā bildēta Tirgoņu iela. Foto uzņemts ar pirmajā attēlā redzamo brūno čemodānu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz