Tas notika tālajā 1972.gadā, kad festivāls “Liepājas dzintars” pulcēja necerēti lielu apmeklētāju skaitu – 30 tūkstošus. Tika sasniegts rekords, ko izdevās pārsist tikai pēc 34 gadiem – divu dienu pludmales mūzikas festivālu “Baltic Beach Party 2006” kopā ar lūgtajiem viesiem noklausījās 45 tūkstoši cilvēku. Šogad festivāls notika sesto reizi. Gadu no gada sarīkojums tika pilnveidots, soli pa solim pletās tā teritorija, uz skatuves ovācijas izbaudīja arvien lielākas zvaigznes, festivāla slava pārkāpa valsts robežu, palielinājās biļešu cenas, garākas stiepās rindas pie kasēm… Šī gada rekords nebija veiksme, nejaušība. Bet likumsakarība. “Sešu gadu smaga darba iznākums,” saka Raivo Mediņš.

Ja viņam neienāktu prātā ideja par pludmales festivāla izveidi, nebūtu “Baltic Beach Party”. Ja viņam nebūtu brālis Mareks, laba komanda, kas palīdzēja ideju īstenot dzīvē – festivāls būtu, iespējams, izpaliktu rekorda.

Par ideju trūkumu nesūdzas

Ir sestdienas, 22.jūlija, pēcpusdiena. Izbaudījuši visus festivāla “Baltic Beach Party” piedāvātos labumus, lielākā daļa apmeklētāju no acīm vēl mēģina izberzēt miegu, karstuma nogurdināti, laiski vāļājas savās pagaidu naktsmītnēs – viesnīcās, teltīs, mašīnās, meklē pārpildītajās pilsētas kafejnīcās kādu brīvu vietu vai arī kaut kur paēnā gaida otrās pasākuma dienas koncertu. Brāļus Mediņus šajā laikā sastopam “VIP” teltī. Viņi izskatās moži, pa ceļam uz telti sarokojas ar pretimnācējiem, tiem uzsmaida, aprunājas. Mūsu stāsta galvenais varonis Raivo teltī iemalko kafiju. Viņa sejā nevar pamanīt stresa, noguruma pēdas. Tikai tāds mazliet klusāks. “Esam gulējuši tikai dažas stundas,” uz jautājumu, kuru nevarēju nepajautāt, atbild jaunākais no brāļiem Mediņiem – Mareks. Viņš laipni skaidro, ka trīs reizes piektdienas vakarā palielinājuši telšu pilsētiņas teritoriju, jo festivālu apmeklētāju skaits arvien pieaug. Stāsta, ka pirmajā vakarā pasākumu apmeklējuši vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Ir priecīgs, ka “Prāta vētra” ar koncertu apmierināta, ka grupa gandarīta par sadarbību ar festivāla rīkotājiem. Tas viņiem – brāļiem Mediņiem – esot ļoti svarīgi. Jo ārzemju zvaigznes aizbrauks un, iespējams, nekad vairs nekāps uz pludmales festivāla skatuves, bet ar mūsu pašu mūziķiem būs jāsastrādājas arī turpmāk. Mediņiem raksturīgais domu gājiens – vienmēr soli uz priekšu.

Raivo atzīst, kaut arī festivāls jau aizvadīts, stress nav zudis, “vēl nevar kārtīgi atlaist“. Vēl jāpabeidz daudzie darbi. “Pie festivālu tapšanas strādājām daudzus mēnešus. Pasākumu laikā es fiziski jutos ļoti labi, organisms bija atradis kaut kādas mistiskas rezerves,” atceras Raivo. Par nākamā gada pludmales ballīti vēl netiek domāts. Kaut arī šogad Latvijas 1.rokkafejnīcas vadītāji bija uzlikuši gana augstu latiņu, kā nekā uzstājās Latvijā slavenākā grupa “Prāta vētra”, “Eirovīzijas” uzvarētāja Ruslana, viņš neraizējas, ar ko vēl spēs pārsteigt publiku. Idejas nāks – skan Raivo pārliecība. Iepriekš paveiktie darbi neļauj apšaubīt viņa teikto.

Raivo norāda, ka nevar izcelt tikai vienu lietu, kura palīdzēja sasniegt rekordu. Viena lieta papildināja citu un kopumā iznāca veiksmīgs veselums. Jā, vētra! Pērn nē, šogad tā palīdzēja. Pasākuma rīkotāji bija mobilizējuši spēkus kā vēl nekad. Festivāla rīkotājus patīkami pārsteidza, ka pasākuma norisei sekojuši līdzi ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju prese. Arī skatītāju rindās bija ļaudis no dažādām zemēm, ar atšķirīgām ādas krāsām.

Medus maize arī dzeltenai presei

Ja kādreiz brāļus Mediņus zināja tikai Liepājā, tad tagad par pārdrošo ideju realizētājiem runā visa valsts. Latvijas lielajiem izdevumiem ir jaunas sejas. Žurnālos tiek fiksētas slavenības, kas apmeklējušas “Baltic Beach Party”. Interneta portālos izcelti foto no festivāla koncertiem. Slavai ir divas puses. Ja daži masu saziņa slīdzekļi uzsver labās lietas, min rekordu, pozitīvi noskaņotos apmeklētājus, mūziķu labo sniegumu, tad citi  – cenšas atrast ēnas puses. Arī viņiem tiek sava artava. Garās rindas pie tualetēm, pēc aprocēm, dzērieniem, ēdieniem. Piegružotā pludmale, tās apkārtne. Smaka, kas liecina, ka pilsētā katastrofāli trūkst tualešu, festivāla norises vietā to par maz. Cilvēki atvieglojas, kur pagadās. Pa vidu vēl parādās Luī Fontēna vārds, kurš vienlaikus rīko savu sarīkojumu “Fontaine Festival”. Presē uzsvērts: notiek divu uzņēmēju demonstrēšana, kurš pilsētā ir boss. Pēc dažām dienām plašsaziņas līdzekļos parādās ziņa, ka Mareks nav atļāvis grupai “Hospitāļu iela”, kurai paredzēts arī koncerts konkurenta pasākumā “Fontaine Festival”, uzstāties vienā no pludmales festivāla teltīm, nepaklausības gadījumā draudot neielaist teritorijā un atslēgt elektrību. Arī grupai “The Hobos” jāizvēlas, kur spēlēt. Viņi koncertē kanālmalā. Brāļi Mediņi klusē, nereaģē. Neparādās viņu komentāri par notiekošo. Viņi nevēlas taisnoties.

 Gints Krasovskis, dīdžejs:

“Raivo es pazīstu no tiem laikiem, kad vēl nebija mūzikas kluba “Pablo” un Latvijas 1.rokkafejnīcas. Bet Mediņiem piederēja tikai krodziņš ēkas pirmajā stāvā Romas dārzā. Es biju viens no vairākiem dīdžejiem, kas tur lika mūziku. Salīdzinot, kāds Raivo bija toreiz un kāds viņš ir tagad, jāsaka, ka nekas nav mainījies. Cik vienkāršs viņš ir apģērba izvēles ziņā, tikpat vienkāršs sadzīvē, kontaktējoties ar cilvēkiem. Viņš ir savējais. Ļoti komunikabls.
Raivo ir cilvēks, kas nepieņem lēmumus steigā, nemēdz strēbt karstu. Viņš domā un rīkojas saprātīgi. Tieši šādus cilvēkus viņš arī pulcē ar sevi. Raivo ir prasīgs pret sevi un citiem, bet arī ļoti pretimnākošs. Viņš  noteikti uzklausīs, galvenais ir loģiski pamatot savu viedokli.”

 Maija Kalniņa, pasākumu vadītāja:

“Raivo – cilvēks ar lielo burtu. Savējais. Viens no tiem, kurš, manuprāt, rada un saglabā Liepājas īpašo auru. Tas izpaužas gan tajā, ko viņš dara kopā ar savu komandu, gan tajā, kāds viņš ir. 
Cilvēks, kurš aizrauj ar savu ideju. Raivo piemīt milzīgas darbaspējas, spēja domāt vairākus soļus uz priekšu un neizsīkstoša ticība savam sapnim. Tam visam pāri – vienkāršība. Strādāt ar viņu kopā – process, kurš dod sajūtu “visi par vienu – viens par visiem”. Pēc kopā darītā, rodas pārliecība, ka ar Raivo var iet izlūkos!
Katru reizi, viņu nejauši satiekot, papļāpājot par jebko, ir garantija iegūt pozitīvu lādiņu, jo viņam piemīt fantastiska humora izjūta.
Man viņam vairāk nekā citiem gribas vēlēt: lai suņi rej, karavānai jāiet tālāk! Raivo ir īstajā vietā un laikā. Un tas ļauj pamatoti ticēt, ka, neskatoties uz paveikto, visaugstākās virsotnes vēl tikai priekšā!” 

Edgars Lūsēns, “Kurzemes Vārda” redaktors:

“Man šķiet, ka Raivo ir viens no labākajiem izklaides industrijas menedžeriem, turklāt šo vērtējumu gribētos lietot Latvijas, nevis Liepājas mērogā. Šā gada “Baltic Beach Party” sakarībā to apliecina arī skaitļi – 45 tūkstoši skatītāju, kas nav nejaušība vai, piemēram, labu laika apstākļu sakritība, bet sešu gadu apzināta darba rezultāts. Savukārt pati pludmales festivāla veiksmes formula un vienlaikus arī galvenā atšķirība no citiem festivāliem ir tā, ka Raivo nenāk no mūziķu vai viņiem tuvu stāvošo kultūras darbinieku vides, kas ir svēti pārliecināti, ka tikai un vienīgi viņi zina, kā pa īsto vajadzētu taisīt festivālus un pēc tam plēš matus, kā nesaprastie ģēniji. Viņš visa gada garumā cenšas izzināt, kādas jaunas idejas valda citvalstu vai pilsētu dažādos sarīkojumos un kā tās adaptēt pašmāju publikas vajadzībām. Pēc tam tiek vērtēts un analizēts, kāds skatījums uz jaunajām idejām ir dažādiem cilvēkiem no potenciālās pašmāju publikas, un tikai tad rodas scenārijs. Šie meklējumi un patiesā aizrautība, ar kādu tie tiek realizēti tad arī veido to fīlingu, kāpēc kopā ar Raivo ir tik interesanti strādāt.”