Rokdarbnieces: Ar savu darbu nopelnīt ir grūti
Ligita Kupčus
Nav maz to cilvēku, kuri ar savām rokām spēj radīt skaistas lietas. Tas labi redzams amatnieku tirdziņos. Lai kā arī gribētos ar to nopelnīt, dažkārt nākas aplauzties, un sapni par biznesu tomēr atstāt hobija līmenī. To portālam atzina vairākas rokdarbnieces.
Idejas nosapņo
Liepājniecei Baibai Larinai ir daudz pašas rokām gatavotu nieciņu, ko viņa atnes arī uz redakciju parādīt. Nevarot visu laiku darīt kaut ko vienu, griboties izmēģināt arvien ko jaunu. Kad gaidījusi bērniņu, saadītas zeķītes, džemperīši, kostīmiņi. Pēc tam sekojušas origami tehnikā veidotas puķītes, tad kartona kastīšu bums. Tad Baiba pievērsusies apsveikuma kartīšu veidošanai, kā arī brošiņu gatavošanai. Gan kā noformējums, gan arī kā piespraudītes šobrīd kalpo sataisītie košie taurenīši, kas tapuši no dažādu krāsu lentītēm.
Pievērsties tam visam pamudinājis vairāk kā pirms pusgada Šveicē ieraudzītais. Tur kāda sieviete origami tehnikā veidojusi gulbīšus… no vairākiem simtiem mazu gabaliņu. “Tie skaitās 3D origami,” paskaidro Baiba. Pēc atgriešanās mājās tapuši jau vairāki šādi brīnumi. Ar pirmo, protams, gājis visilgāk. Veidots aptuveni nedēļu. Interneta vietnē yotube.com meklēts, ko vēl šādā veidā iespējams uztaisīt. Tapis krāšņs taurenis. “Lielākais darbs ir sagatavot papīra modulīšus un tos salocīt. Sastellēšana kopā ir ļoti ātri – maksimums pusstunda,” pastāsta Baiba. Ja esot iedvesma, visu ko varot uztaisīt. Uz Ziemassvētkiem no 300 maziem papīra gabaliņiem tapis origami salavecītis.
Sieviete atzīst, ka ķimerējoties vien tad, kad uznākot iedvesma. “Nav tā, ka no rīta pieceļos un šodien taisīšu to un to.” Šobrīd radošais process esot apstājies, beigusies arī taurenīšu ēra. Izrādās, ka daudzas idejas tiekot nosapņotas naktī guļot. “Nē, no rīta neesmu aizmirsusi,” smaidot noraida Baiba, jo tādēļ visu nakti nevarot pagulēt. Un, kad rīts pienācis, vienmēr nosapņoto izprovējot. Un biežāk sanākot, nekā nesanākot.
Maciņu nepapildina
Arī Sintijai Beķerei vienmēr ir patikuši rokdarbi, skolas laikā darbojusies dažādos pulciņos. Zināšanas no jauna atsvaidzinātas laikā, kad gaidījusi mazuli. “Tad bija laiks un gribēšana,” smaidot paskaidro Sintija. Papildus kursos apgūta brošiņu taisīšana, dekupāža, kā arī filcēšana, strādāts arī ar šķīstošo plēvi. “Sapratu, kā visu dabūt gatavu, un tā arī sākās,” atminas sieviete. Vairums no pagatavoto brošiņu tagad gan sadāvinātas. Tā kā brošiņas gatavo ļoti daudz liepājnieču, Sintija tās netaisot, lai pēc tam pārdotu. Tas vairāk pašam vaļaspriekam. Pēc bērniņa piedzimšanas viņa pievērsusies izšūšanai. “Nav jau kur diži likt. Kastītē vai plauktiņā,” teic Sintija, kāpēc piebremzējusi ar brošiņu gatavošanu un pievērsusies kam citam. Neesot arī izdevīgi tērēt naudu materiālam, lai pēc tam pagatavotais vienkārši stāvētu kastītē nelietots. Sintija protot arī adīt, gatavot šalles. Tāpat kā Baibai, arī Sintijai darbi vislabāk sokas, kad ir iedvesma.
Abas sievietes ikdienu vada, galvenokārt, pa mājām, audzinot atvases. Baiba gan meklē arī pastāvīgu darbu, jo ar papīriņiem nopelnīt nevarot. “Cilvēki netērē naudu tādām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preces,” viņa skumji atzīst. Kāds darbs un laiks ieguldīts, saprotot vien tie, kas darbojas līdzīgi kā abas sievietes.
Sintija priecātos, ja būtu tāda vieta, kur varētu nest visu sataisīto. Tad arī tie, kuri vēlētos iegādāties kaut ko veidotu ar rokām, zinātu, kur to meklēt.
Baibas darinātais origami gulbītis, kā arī kastīte, kas papildināta ar origami tehnikā veidotiem ziediem.
Sintija aizrāvusies ar brošiņu gatavošu. Taču šobrīd pievērsusies arī izšūšanai. Fonā redzams viņas pirmais darbiņš – dēliņa Tomasa dzimšanas dati.