Siltās vasaras dienās, kas šogad negadās bieži, cenšamies iziet ārā no mājas un izbaudīt sauli un vasarīgo vēju. Arī savus uzticamos draugus – suņus – mājās parasti neatstājam – lai jau arī viņiem tiek prieks par reto silto dienu.

Bet, cik labi suns jūtas karstā vasaras dienā, uzturoties saulē un par ko jāparūpējas, lai pastaiga nekaitētu, jautājām Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidentei Vijai Klučniecei. Pieredzē dalījās amerikāņu kokerspaniela saimniece Aija Rutmane.

Sarunā ar portālu Vija uzsvēra, ka pastaigas sunim nekad nenāk par ļaunu, arī siltākās dienās ne. Taču ir jāseko līdzi suņa uzvedībai, lai pastaiga nebūtu par garu un dzīvnieciņš nedabūtu saules dūrienu, gluži kā cilvēks. “Pamanāmākā pazīme, ka sunītim ir par karstu, ir smaga elpošana un izbāzta mēle,” uzskaita Vija. “Ja ir sliktāk, var sākties arī vemšana”.

“Tumšas krāsas suņiem saule pievelk ātrāk,” brīdina Vija, piebilstot, ka tādējādi nevar noteikt optimālo laiku, lai suns paspētu izbaudīt pastaigu, nesākot just pārlieku karstumu. Tādēļ saimniekam jāseko līdzi sava mīluļa uzvedībai un jāatrod ēnaināka atpūtas vieta, kad suns sāk izrādīt, ka kļuvis pārāk karsti.

Aija pastāstīja, ka saulainās un karstās dienās parasti ar mīluli cenšas pastaigām izvēlēties īsāku maršrutu, lai var iet lēnāk, vai arī tādu, kur ir iespējas noslēpties no saules, kad sunim paliek par karstu.

Ja ir ieplānota ilga uzturēšanās tiešos saules staros, arī sunītim nepieciešama cepure. “Vasaras laikā apģērbs suņiem ir lieks, taču aizsardzība no tiešiem saules stariem gan ir nepieciešama,” uzsver Vija. “Arī dodoties uz pludmali ar savu mīluli, ir jāparūpējas, lai sunim būtu ēnaina vieta, ko var nodrošināt, piemēram, ar līdzi paņemtu saules sargu.”

Ja, atnākot mājās no jūrmalas, suns nav nosmērējies, tad speciāli dzīvnieks nav jāmazgā, jo izšūstot smiltis pašas nobirst, taču garspalvainie suņi gan būtu jāmazgā reizi nedēļā.

Dodoties ar mašīnu garākā izbraukumā, jānodrošina pietiekami biežas pieturvietas, lai suns var izstaigāties un nokārtoties. “Cik bieži, tas ir individuāli, bet parasti pieaugušiem suņiem tas ir tik pat bieži, kā mājās (2-3 reizes dienā), kucēniem biežāk,” sacīja Vija. Noteikti jāparūpējas, lai mašīnā būtu tīrs dzeramais ūdens un bļoda, no kā sunīti padzirdīt. Aija papildina ar vēl dažiem ieteikumiem: “Dodoties garākos izbraukumos, sunītim ātri paliek karsts mašīnā, tādēļ, ja spīd saule, cenšamies parūpēties par saules aizsegu, lai mašīnā mīlulim nespīdētu virsū tieši saules stari. Kā arī palīdz vēsā ūdenī samitrināts dvielis, ar ko sunīti var reizēm uz mirkli apsegt, lai atvēsinātu.”

Kā galveno saimnieku kļūdu Vija min mīluļu atstāšanu karstā, slēgtā mašīnā. Lai gan tas tiek uzvērts ik gadu, ka suņiem šāda rīcība var būt letāla, daudzi vēl joprojām ir neuzmanīgi, kādēļ zaudē savu mīluli.