Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 21. augusts

+15°C
Vējš: DR 5.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Janīna, Linda

Saknes jau vējš neizplēš…  (100)

"Liepājas dzintarā – 30" biļetes visiem nepietika!
Jauns, vecs, jauns, vecs… Tā nu viņi tur stāvēja. Jaunie skatījās uz skatuves pusi un klausījās, kādas mūzikas dēļ viņu vecāki gadu pēc gada mērojuši ceļu uz festivālu "Liepājas dzintars". Ik pa laikam atskanēja arī viņiem pazīstamas dziesmas, kurām varēja dziedāt līdzi. Gados vecie ļaudis, skanot kādreiz populāriem skaņdarbiem, kavējās atmiņās par aizgājušajiem laikiem, par jaunību, par īpašo festivāla gaisotni.

Viņi visi tur bija – gan tie, kam spriganums vēl kājās, gan tie, kam matos sirmums. Nē, ne tikai šaipus skatuves, bet arī uz tās. "Liepājas dzintars – 30" stadionā "Daugava" pulcēja vairāk nekā simt labāko Latvijas mūziķu, festivāla uzvarētājus. Vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši noskatījās retrospektīvo sarīkojumu. Visiem nebija lemts to redzēt klātienē. Visiem biļešu nepietika. 

 

Jaunie būs tie, kas turpinās festivāla "Liepājas dzintars" tradīcijas. Ar tādu domu Paulai Dukurei, gados jaunākajai dziedātājai, kas šogad kāpa uz festivāla lielās skatuves, tika pasniegtas koncertestrādē "Pūt, vējiņi!" atrastās dzintara krelles.   
 

Ģitāra no augļiem un dārzeņiem

Lai liepājniekiem atgādinātu par strauji tuvojošos festivālu, tirdzniecības centrā "Ostmala" sadarbībā ar lielveikalu "RIMI", Liepājas domes Kultūras pārvaldi un Bērnu mākslas skolu bija noorganizēta vēl nebijusi akcija – no dižveikala "RIMI" piedāvātajiem augļiem un dārzeņiem tika izgatavota liela mozaīka ģitāras formā. Savu roku tās tapšanā arī pielika daži mūziķi. Apmeklētājus priecēja Jura Pavītola, Ivo Fomina, Liepājas jauniešu kora "INTIS" un ansambļa "Gaismiņa" uzstāšanās. Zinošākajiem "Liepājas dzintara" faniem bija iespēja saņemt ielūgumus uz festivālu. Kā sacīja tirdzniecības centra "Ostmala" vadītāja Daira Vaičikauska, arī tirgotāji nav gribējuši stāvēt malā un nolēmuši ar savu artavu piedalīties festivāla krāšņošanā. Un kādēļ lai tā nebūtu ģitāra no paprikām, gurķiem, vīnogām utt.?  

Ja mūzikas pilsēta, tad – bungas

Piektdienas pēcpusdienā Peldu ielas galā garāmgājēju vērtējumam tika nodots jauns vides objekts – bungas, kuru idejas autore ir pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule. "Ja reiz Liepāju dēvējam par mūzikas pilsētu, tad vajadzīgs arī kāds muzikāls veidojums. Mūziķu slavas aleja mums ir, tagad tapušas bungas, iespējams, jau šogad Tirgoņu ielā vēl būs klavieres," sacīja māksliniece. Šoreiz vides objekta galvenais akcents nav vis ziedi, bet tumšajā laikā tās interesantas darīs gaismas. Bungas veidojis mākslinieks Reinis Kuncītis, bet uzstādīja SIA "KDD". R.Kuncītis sacīja, ka pirms vides objekts sākts gatavot no nerūsējošā tērauda, vispirms tas izgatavots no kartona attiecībā 1:1. Tad kartona bungas atvestas uz paredzēto vietu, lai novērtētu, kā īsti viss izskatīsies dabā. Izskatījies labi! Un mākslinieks ķēries pie oriģināla izgatavošanas. A.Ansule: "Tas, ko tagad redzat Peldu ielā netālu no estrādes "Pūt, vējiņi!", ir tieši divas reizes lielāks bungu komplekts nekā oriģināls."

 

Ēd un dzer, un...

"Vai tad nevarēja mājās pirms koncerta paēst, ka tagad stāv tik garās rindās pie bufetēm?" sprieda divas liepājnieces, vērojot, kā sestdienas vakarā uz festivālu atnākušie drūzmējas pie kafejnīcu teltīm. Citus dzirdēja runājam, ka vai nu skatītāju par daudz, vai arī ēdināšanas un atspirdzinošo dzērienu tirgotavu par maz. Ne vienam vien bija jāizvēlas – piepildīt vēderu un laist garām dažu mākslinieku uzstāšanos, vai tomēr klausīties mūziķus ar kurkstošu vēderu. Tikai ap pulksten diviem naktī rindas bija nedaudz sarukušas.

Tie, kas pacietīgi izstāvēja rindu un gribēja iepriecināt savu vēderu, varēja tikt pie frī porcijas vai nu ar šašliku, vai mednieku desiņām, vai ceptām cūku ribiņām. Visās tirgotavās cena par šo porciju apmēram vienāda – 2 lati. No dzērieniem lielākā piekrišana bija alum, tāpat stiprie dzērieni netika smādēti, un, jāatzīst, ne viens vien festivāla apmeklētājs bija uztaisījis tādu dūšu, ka kļuva skaidrs – ne jau mūzika sestdienas vakarā viņam bija vajadzīga. Kā jau lielos sarīkojumos ierasts, arī "Liepājas dzintars" nebija izņēmums gružu jautājumā. Tukši plastmasas trauki mētājās gan laukumā pie skatuves, gan sasviesti kaudzēs pie konteineriem, kuru tomēr varēja būt vairāk. Daudzi vēlējās būs kulturāli, diemžēl dzīvē to bija visai grūti īstenot. Un košļenes,  cigaretes, plastmasas glāzes krita turpat pie kājām deju placī.   

Kādreiz sasaistītāki, tagad – atvērtāki

"Vērojumi, mirklis un mūžība", "Karstums un kaisle", "Atradums un sajūsma", "Sajūtas un dzintara meklējumi", "Dziļums, mirdzums un vilinājums" – tā bija nosauktas jubilejas koncerta daļas. Katra no tām bija citāda, katrā uz skatuves kāpa savi mūziķi, un katrai bija savi konferansjē – ļaudis, kas arī kādreiz vadījuši festivālu. Tie, kas ieradās uz koncerta sākumu, redzēja tādus grandus kā Ojāru Grīnbergu, Aivaru Hermani, Gunāru Rozenbergu, Maiju Lūsēnu, Zdzislavu Romanovski un Raimondu Paulu (attēlā). Pirmās daļas vadītāja lomā, piemēram, iejutās Visvaldis Tilibs un Ēriks Vilsons. "Kādreiz ļaudis bija vairāk sasaistīti, bet tagad publika ir daudz atsaucīgāka, draudzīgāka un sirsnīgāka," salīdzināja Ē.Vilsons. Viņš atzīst, ka vadīt festivālu pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās viņam bijusi liela uzdrīkstēšanās.  

Arī puķu bērniem sava nakts

Festivāla "Liepājas dzintars" pirmsākumos koncerti notikuši teju vai visas nedēļas garumā. Laikam ritot, tie saruka līdz dažām dienām. Šogad jubilejas festivāls ilga divas dienas. Piektdienas vakara sarīkojumā "Puķu bērnu" bērnu nakts" sanākušos dažāda vecuma balliniekus priecēja pēc ilgākas klusēšanas atkal augšā cēlusies Liepājas apvienība "Willow Farm" ar Emīlu Dreiblatu priekšgalā (attēlā), jaunie talanti, grupa "The Briefing". Jautrus mirkļus sarūpēja arī grupa "P.O.R.N.O. & Co". Festivāla ieskaņas ballītē pirmo reizi dzintara cilvēkus uzrunāja Ufo, mācībstundu rokmūzikas vēsturē sniedza ekspremjers, radio "SWH Rock" raidījuma "Saknes" autors Ivars Godmanis. Ar trīs dziesmu oriģināliem izpildījumiem klātesošos patīkami pārsteidza leģendārās grupas "Ariel" līderis Valērijs Jarušins. Jāsaka, ka šī pasākuma programma bija visai nepārdomāta, un dažam radās jautājums, kāpēc uzstājās tieši šie mākslinieki un mūzikas licēji.

Dziedam līdzi!

Festivāla jubilejas koncerts beidzās ar vērienīgu kopkori, kurā vienojās gan tie, kas uz skatuves, gan tie, kas pie skatuves. Nebūs melots, ja apgalvosim, ka pēdējā – nobeiguma daļā – pats emocionālākais un arī viskopādziedošākais bija brīdis, kad uz skatuves kāpa "Līvi". Un kopā ar viņiem, kā senākos laikos, arī Aivars Brīze un Tomass Kleins. Vienīgi Jānis bija kaut kur aizkavējies, tāpēc nācās iztikt bez "Dzimtās valodas". Bet bija citas, un mēs visi tās zinājām un dziedājām līdzi. Līdz aizsmakumam. Tad klusējot baudījām festivāla gados labākā ģitārista nosaukuma ieguvēju sniegumu. Un tad jau atkal visi kopā dziedam "Aijajā, aijajā liedagā". Rokas šūpojas vienā ritmā, un debesīs iemirdzas salūts. Festivāls izskanējis! Lai dzīvo festivāls!
 

Rāmā ūdens sabangotāji

Vairāki festivāla apmeklētāji pauda, ka šā gada koncerts gadījies tāds parāms, sentimentāls, vecāka gadagājuma ļaudīm vairāk piemērots. Taču bija apvienības, piemēram, "Liepājas brāļi", "Tumsa", "Lādezers", "Credo", "Līvi", Ivo Fomins ar grupām, kuras ar savām dziesmām publiku atrāva no kavēšanās pagātnē, to atdzīvināja, lika skaļā balsī dziedāt līdzi, lēkt un saukt: "Atkārtot!" Lielu publikas mīlestību no pirmā acu uzmetiena 1972.gadā ieguva grupa "Ariel" ar tās solistu Valēriju Jarušinu. Arī šogad ar savu atraktivitāti, atvērtību, prasmi nodziedāt dziesmas latviešu valodā mākslinieks izpelnījās publikas lielu atbalstu. Dziedātājs sacīja, ka esot iemīlējis Liepāju un tās iedzīvotājus. Šķiet, ka jūtas šoreiz ir abpusējas.

Mazā skatuve nevietā

"Liepājas dzintara" neatņemama sastāvdaļa vienmēr ir bijis konkurss, kurā savu varēšanu rādījušas jaunās apvienības. Šogad konkurss tradicionālajā formā nenotika. Taču tas nenozīmē, ka publikai bija liegta iespēja redzēt, kādi jauni mākslinieki piesakās, palēnām vāc savu fanu pulciņus. Sarīkojuma starpbrīdī ar agrāk populāru mūziķi kaverversijām klausītājiem priekšā uz mazās skatuves kāpa apvienības "Andretty", "Mango džems", "Habemus" un ansamblis "Gaismiņas". Jāsaka, ka šoreiz mazās skatuves novietojums nebija īpaši pārdomāts. Jo vieta starp  skatuvi un galvenajām tribīnēm nebija pietiekami plaša, lai tajā vietu atrastu visi, kas vēlējās novērtēt jaunākās paaudzes mūziķu sniegumu. Daudzi, nevarēdami labi pārredzēt skatuvi, atmeta ar roku un devās gaidīt jaunu mākslinieku parādīšanos uz lielās skatuves vai arī brīvo laiku izmantoja stāvēšanai kādā no garajām rindām. Žēl, ka tā. Jaunie tiešām centās.   

Festivāls nav piekalts koncertestrādei

Lai gan daudziem "Liepājas dzintars" asociējas ar koncertestrādi "Pūt, vējiņi!", tomēr vairāki mūziķi atzina, ka "Daugavas" stadions tīri labi piemērots lielkoncertu rīkošanai. Juris Kulakovs pastāstīja, ka viņam "Liepājas dzintars" saistoties tieši ar šo stadionu, jo kādreiz pirms koncertiem mākslinieki te spēlējuši futbolu. Reiz viņš pat bijis komandas kapteinis. Vai viņa komanda uzvarēja? "Ceru!" teica grupas "Pērkons" dalībnieks.

  • Komentāri (100)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!