Jūlijs un augusts makšķerniekiem ir īstais brīdis, kad mēģināt piemānīt kādu zuti, kuri šajā laikā parasti mēdz uzturēties tuvāk jūras piekrastei, kā arī iemaldīties tuvējos iekšējos ūdeņos.

Veiksmīgākajiem makšķerniekiem šo noslēpumaini naksnīgo ūdens radību jau ir izdevies noķert. 

Nāk no Sargasu jūras

Zutis ir noslēpumains radījums ne tikai tāpēc, ka tam ir gluži citādas zvīņas nekā citām zivīm, bet arī tāpēc, ka šis nakts plēsoņa par nārsta vietu ir izvēlējies tikai un vienīgi Sargasu jūru Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, kas pazīstama ar mistisko Bermudu trijstūri. Šajos ūdeņos pat ziemas laikā temperatūra saglabājas ap 20 grādiem pēc Celsija, bet vasarā ūdens ir gandrīz 30 grādu karsts. Lielākoties zuši nārsto 150 līdz 200 metru dziļumā, kur ūdens temperatūra ir ap 19 grādiem. Tikko izšķīlušās radībiņas, kas nepārsniedz 7 milimetru garumu, nespēj cīnīties ar Atlantijas okeāna viļņiem un pakļaujas siltajai Golfa straumei. Eiropas kontinenta robežas stikla zutīši sasniedz tikai pēc trīs gadiem, kad ar tiem jau notikušas ievērojamas pārmaiņas. Dabiski, ka vairums čūskveidīgo radību iet bojā, kaut arī tās ceļo tikai nakts stundās un dienā slēpjas ūdens dzelmē. Stikla zušu populāciju galvenokārt mazina lielā nozveja, jo Britu salās, Francijā, Vācijā un citās valstīs pieprasījums pēc šīs delikateses ir ļoti ievērojams, tāpat kā to cenas. Tādēļ likumsakarīgi Latvijas ūdenskrātuvēs pēdējā laikā netiek novērota zušu resursu atjaunināšana.

Jābūt pacietīgam

Zutis ir izteikts nakts dzīvnieks, kas barojas galvenokārt tumšajās stundās, tādēļ arī to ķeršanai vajadzētu izvēlēties laiku, kad saule jau virzās aiz apvāršņa, vai doties zvejā pilnīgā nakts melnumā. Protams, ir arī izņēmumi, kad daži no makšķerniekiem pie loma ir tikuši gaišā dienas laikā, kas vēlreiz apliecina, ka šis plēsoņa ir ļoti neprognozējams. Runājot par tradicionālām zušu ķeršanas metodēm, varu galvot, ka vismaz mūspusē amatierzvejas veidā tie tiek zvejoti ar visparastākajām gruntsmakšķerēm, ēsmai izmantojot naktstārpus, kā arī dzīvas vai nedzīvas zivtiņas – vīķes, brētliņas, reņģu gabaliņus u.c. Interesanti, ka zutis ēsmu var ņemt gan strauji, gan uz vietas lēni ierijot un pēc piecirtiena tas sāk mest astotniekus. Šādos brīžos ar zuti nevajag taisīt nekādus eksperimentus un censties to nokausēt, jo tas praktiski nav nogurdināms – labāk zuti ātrāk dabūt sauszemē un veikli iedabūt somā. Pretējā gadījumā zutis pagūs aizāķēties aiz kādas siekstas, saknes vai kā cita, un ilgi kārotais loms būs pazaudēts.

Ja jūsu izvēlētajā laikā zutis nekādi nav pierunājams uz gardām vakariņām, tad noteikti varat mēģināt to pievilināt, jo kā jau visām nakts zivīm arī šai ūdens radībai ir attīstīta oža, ko tā nereti liek lietā barības meklējumos. Pievilināšanas metodes ir pavisam vienkāršas – izvēlētajā copes vietā ūdenī var iemest akmeni, kuram galā piesieti maitas gabali, vai arī zem ūdens noenkurot pūšļus, kam izdurti caurumi tā, lai pa tiem ārā tek asinis. Mūspusē zušus parasti ķer no Dienvidu mola, Karostas kanālā, Liepājas ezerā pie Atteku un Zirgu salām, arī Bārtā, jo tur tiem ir tik patīkamā smilšainā vai akmeņainā grunts, kur šie plēsoņas veido savas mītnes – alas. Tāpat ir dzirdēts, ka šovasar zuši veiksmīgi ķerti Baltijas jūras piekrastē (Ziemupes pusē). Jāatzīmē, ka pieļaujamais zušu izmērs, makšķerējot Latvijas ūdeņos, ir pusmetrs, tādēļ, pirms bāžat lomu somā, apdomājiet, vai tas ir tā vērts.

Braucam jūrā!

Ja runājam par copi Baltijas jūrā, tad pavisam drīz varēsim sākt arī mencu medības piekrastē. Ja jūs ieinteresē šāda veida izklaide un nebaida šūpošanās jūras viļņos, tad gribu atzīmēt, ka zvejnieks Andris (tel. – 29336572) organizē šādus braucienus, kuros var piedalīties līdz astoņiem cilvēkiem, turklāt ir iespējama arī makšķerēšanas inventāra noma. Jāatgādina, ka likumi jūrā pastāv ne tikai zvejniekiem, bet arī vienkāršiem makšķerniekiem. Braucot jūrā, nedrīkst aizmirst par makšķerēšanas karti un to, ka vienam copmanim atļauts paturēt piecas mencas, kuru izmērs nedrīkst būt mazāks par 37 centimetriem.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Viens no retajiem zvejniekiem Liepājā, kurš mūspusē nopietni nodarbojas ar zušu zveju ir Oskars Kadeģis.