“Daudzi sūdzas, ka nav ko darīt, jauniešiem neviens nedod iespēju, bet
es tā neuzskatu. Ar savu gribasspēku, apņēmīgu darbu var ļoti daudz ko sasniegt
un izdarīt arī jaunietis, kaut vai vasaras brīvlaiku izmantojot pieredzes
iegūšanai. Jauniešiem tikai vajag gribēt darīt, iespējas ir mums visapkārt,”
saka divdesmit vienu gadu vecā LAILA DREIMANE, kura vasaru pavadīja Amerikā,
strādājot starptautiskā kompānijā. Šoreiz “Kaktuss” sarunājās ar diviem
jauniešiem, kas nebaidījās izaicinājuma un devās pāri okeānam, lai vasaru
pavadītu lietderīgi un iegūtu neaizmirstamu pieredzi. 

Pirmie pārbaudījumi vēl pirms aizbraukšanas

Studenti no Liepājas un visas Latvijas katru vasaru dodas uz ASV, kur
kompānijas “Southwestern Advatage” paspārnē darbojas tiešajā
tirdzniecībā, amerikāņiem pārdodot mācību līdzekļus. Kompānija pastāv vairāk nekā
150 gadu un atrodas Nešvilā, Tenesī štatā. Vasaras sākumā tur arī visi
dalībnieki satiekas piecu dienu ilgās intensīvās mācībās, bet pēc tām katra
grupa brauc uz savu reģionu.

Laila stāsta, ka grupās ir aptuveni desmit cilvēku un tajās ir viens
vadītājs, divi līdz trīs pieredzējuši studenti, un katram no viņiem līdzi trīs
pirmgadnieki. Šāda struktūra nodrošina to, ka studentiem, kas pirmo reizi dodas
uz ASV, vienmēr blakus būs pieredzējusi persona, kas nepieciešamības gadījumā
var palīdzēt. Viņa arī uzsver, ka studentiem šī būtu jāuztver kā vienreizīga
iespēja pieredzes iegūšanai, nevis kā peļņas avots. Lai gan arī peļņa
neizpaliek – studenti saņem tik daudz, cik pašiem izdevies vasaras laikā
pārdot. Laila ir gandarīta, ka šogad uzrādījusi vislabāko rezultātu no visiem
Latvijas studentiem, kas pirmo reizi izmēģināja savus spēkus ASV.

Bet vēl pirms aizbraukšanas jāiztur vairākas intervijas un jāiziet
apmācības. “Atlases kārtība ir tāda, ka tie studenti, kas iepriekšējos
gados šajā projektā jau piedalījušies, pēc tam paši veido savas grupiņas,
atlasot jaunus dalībniekus. Kādā svētdienas vakarā saņēmu zvanu ar uzaicinājumu
uz prezentāciju. Zvanīja students, kas jau iepriekš trīs vasaras bija pavadījis
Amerikā,” stāsta Laila. Lai gan sākumā licies, ka vienas prezentācijas dēļ
uz Rīgu no Liepājas negribas braukt, viņa tomēr izlēmusi doties. Tagad meitene
ir gandarīta, ka nav palaidusi šo iespēju garām, jo, jau pēc pirmās tikšanās
reizes bijis skaidrs, ka šī iespēja viņu interesē. Kad Laila bija devusi
apstiprinājumu, ka vēlas iesaistīties projektā, vēl bija jāiztur trīs
intervijas, kuru laikā pieredzējušais students novērtēja viņas spējas un
motivāciju.

Savukārt pēc atlases kārtas pārvarēšanas visi studenti, kas uzņemti dalībai
projektā, iziet apmācību kursu. “Varu teikt, ka apmācības ir ļoti
vērtīgas, turklāt tās notiek viens pret vienu, kad pieredzējušais students
apmāca jauno dalībnieku, piemēram, par pārdošanas principiem, pārdošanas ciklu,
finanšu un laika plānošanu. Tāpat šīs mācības attīsta pašdisciplīnu, orientē uz
mērķu noteikšanu un sasniegšanu, motivē darboties. Tās ir biznesa pamatiemaņas,
ko jauniešiem nekur citur neiemāca,” atzīst Laila. “Var nosēdēt
četrus gadus augstskolas solā un to visu apgūt teorētiski, bet šī ir vērtīga
iespēja apgūt praktiskās iemaņas.” 

Pieredze, kas iedvesmo

Laila vasaru pavadīja Pensilvānijas štatā, pārdodot izglītības materiālus –
grāmatas, programmatūru un abonementu interneta mācībām. Tiešā pārdošana nozīmē
to, ka studentiem jāiet pie amerikāņiem mājās un jāprezentē kompānijas mācību
materiāli. Uz jautājumu, kā vietējie reaģē, kad pie durvīm parādās meitene no
Eiropas un cenšas kaut ko pārdot, Laila atbild: “Amerikā tiešā pārdošana
ir ļoti izplatīta, ir dienas, kad pie amerikāņa durvīm pieklauvē trīs šādi
pārdevēji un katrs piedāvā kaut ko iegādāties. Pieredze ir ļoti dažāda, gadās,
ka cilvēki tiešām ir aizņemti un nevēlas uzklausīt, bet ļoti daudzas durvis
atver priecīgas un atsaucīgas mammas, kuras vēlas uzzināt par to, ko piedāvāju.
Ja nesanāk, nevajag pārdzīvot, jāiet pie nākamajām durvīm. Pārdošana ir skaitļu
spēle – jo vairāk ģimeņu satikšu dienā, jo vairāk klientu.” Laila arī atspēko
stereotipu, ka amerikāņi nedomā par izglītību, šīs vasaras pieredze rāda, ka
viņi patiesībā ir ļoti ieinteresēti savu bērnu izglītībā.

Trīs mēnešu laikā Laila paspējusi padzīvot trīs viesģimenēs. “Divas
ģimenes man palīdzēja atrast kompānija. Viena no tām jau 55 gadus savās mājās
uzņem studentus, kas piedalās šajā projektā. Arī viņu dēls pirms daudziem
gadiem tajā iesaistījās,” pastāsta jauniete. “Mans veiksmes stāsts
saistās ar otro viesģimeni. Četru bērnu mamma, kam prezentēju mācību līdzekļus,
pēc sarunas piedāvāja mani uzņemt savās mājās, sakot, ka esmu forša meitene!
Nezinu vai Latvijā kāds tik laipni atvērtu savas mājas durvis tikko iepazītam
jaunietim.”

Laila priecājas, ka pieņēmusi izaicinājumu un devusies uz Ameriku. “Visas
iemaņas un pieredze, ko tur ieguvu, man ļoti palīdz arī tagad gan strādājot,
gan mācoties. Esmu uzlabojusi komunikācijas spējas, kas palīdz savstarpējās
attiecībās ar draugiem, pasniedzējiem universitātē, tāpat darbā vieglāk
komunicēt ar klientiem,” uzsver Laila. “Atrodoties ASV visu laiku
jāiziet no savas komforta zonas, jāpārvar sevi. Jāiet pie nākamās ģimenes,
jārunā ar cilvēkiem, turklāt tas nenotiek dzimtajā valodā. Esmu kļuvusi daudz
pašpārliecinātāka. Pašai liekas, ka tagad varētu sasniegt jebko un pārdot
jebko!” smaidot saka Laila. Liels ieguvums ir arī amerikāņu kultūras un
dzīvesveida iepazīšana, jo, tikai tiekoties ar vietējiem un runājot ar viņiem,
pa īstam var apjaust, kā amerikāņi dzīvo.

Tā kā iegūtā pieredze Lailai šķiet vērtīga un ļoti noderīga, viņa aktīvi
plāno jau nākamo vasaru, kad noteikti atkal atgriezīsies ASV. Tikai šoreiz jau
viņa vairs nebūs pirmgadniece un šobrīd pati atlasa un veido savu komandu, ko
ņemt līdzi uz Ameriku nākamvasar. 

Izaicinājums pašam sev 

“Nolēmu pieteikties neatsveramās pieredzes dēļ, kā arī lai pārbaudītu
sevi. Protams, nevar noliegt, ka vilinoša šķita arī iespējamā peļņa,” saka
JURĢIS KRUGĻIKOVS, kurš caur šo pašu kompāniju arī ieguva darba vietu ASV
pagājušajā vasarā. Tāpat kā Laila, arī divdesmitgadīgais puisis uzsver, ka mācības bijušas ļoti vērtīgas un
noderīgas. 

“Jāmācās bija daudz un nopietni – reizi nedēļā tikos ar savu
menedžeri, kurš deva dziļāku ieskatu par vasaras gaitu, sagatavošanos, maniem
mērķiem. Tāpat reizi nedēļā notika seminārs grupā, kurā dalībnieki klausījās
jau pieredzējušu dalībnieku pieredzi un padomus, galvenokārt par mentālo
gatavību šādam projektam,” atminas Jurģis. Pirms aizbraukšanas regulāri
notikušas arī treniņu sesijas, kurās jaunieši izspēlēja dažādas iespējamās
situācijas un trenēja runas veidu, iekļaujot informāciju, ko vajadzētu sniegt
klientam.

Vasaras pirmo daļu Jurģis pavadīja Oklahomas štatā, bet vasaras vidū tika
nosūtīts uz Teksasas dienvidiem, ļoti tuvu Meksikas robežai. “Bija plānots
dzīvot viesģimenēs, bet ar to atrašanu ne īpaši veicās. Oklahomā dzīvoju divās
ģimenēs, bet pēc pārvākšanās uz Teksasu mitinājos viesnīcā, kuras maksu daļēji
sedza kompānija,” stāsta jaunietis.

Pamatpienākums ir dienā uzrunāt pēc iespējas vairāk cilvēku, tādēļ darba
dienas mēdza ievilkties pat līdz divpadsmit stundām vai vairāk stundām. Kompānija rekomendējusi strādāt pēc iespējas vairāk, lai dienā uzrunātu lielāku ģimeņu skaitu. “Tādā ziņā amerikāņi
ir ļoti atvērti un draudzīgi, uzskatu, ka Eiropā nebūtu iespējama šāda
tirgošanās pie durvīm,” atzīst Jurģis. “Tomēr, tā kā šī nozare ir
ļoti ienesīga, daudz cilvēku, it īpaši materiāli labāk situēti iedzīvotāji, sāk
ignorēt šādus tirgotājos, jo viņi nāk pārāk bieži un lielākoties tirgo putekļu
sūcējus, nažus un citas sadzīves lietas. Tomēr pret mani kā eiropiešu studentu
attieksme bieži vien bija ļoti atvērta, jo visi gribēja uzzināt par mani – kā
ir dzīvot Eiropā, kāpēc es šeit esmu ieradies – un tikai tad vēlējās uzzināt,
ko es īsti daru.” Jurģis arī pastāsta, ka uz jautājumu, vai viņi zina kaut
ko par Latviju un vai var Eiropas kartē parādīt, kur aptuveni tā atrodas,
milzīga daļa cilvēku neko nav zinājuši. “Daudzi domā, ka Eiropa, tāpat kā
ASV, ir liela valsts, kas ir sadalīta štatos,” saka jaunietis.

Jurģis uzsver, ka Amerikā pavadītajai vasarai bijuši gan savi plusi, gan
mīnusi. “Svarīgākais noteikti ir milzīgā pieredze, ko ieguvu, gan iegādājoties
savu pirmo automašīnu, gan saskaroties ar visādām birokrātiskām lietām. Un,
protams, ļoti daudz informācijas uzņemta par amerikāņu kultūru, jo, esot
nepārtrauktā kontaktā ar to, ļoti daudz var uzzināt,” saka Jurģis. Viņš
arī min, ka traucējoša lieta bijusi neizturamais karstums, jo dienas laikā
temperatūra uzkāpj līdz pat 40 grādiem un pie debesīm neviena mākoņa. Tāpat
puisis atzīmē, ka darbs ir fiziski grūts, bet galvenokārt jābūt morāli labi
sagatavotam, lai varētu šo darbu veikt. Nenoliedzami, tas prasa lielu
apņemšanos un izturību, lai svešā valstī un svešā valodā uzrunātu vietējos
iedzīvotājus un censtos viņiem kaut ko pārdot.

Tomēr, neskatoties uz piedzīvotājām grūtībām, Jurģis ir pārliecināts, ka
svarīgākais ieguvums ir satiktie un iepazītie cilvēki. “Viesģimenes bija
perfektas – izpalīdzīgi, saprotoši, draudzīgi un ieinteresēti cilvēki. Vienā
ģimenē, kurā viesojos, tēvs studenta gados pats bija piedalījies šajā
programmā,” stāsta Jurģis. Lai gan pieredze bijusi neaizmirstama, viņš
pagaidām nedomā atkārtoti piedalīties šajā projektā. “Pamēģinājis esmu, un
liekas, ka tas īsti nav man, lai tam nodotos kā ilgstošākam darbam.”