Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Šefpavāram rokām un galvai jābūt īstajā vietā

Šefpavāram rokām un galvai jābūt īstajā vietā
21.03.2013 14:49

Ligita Kupčus

“Savs darbs ir jāmīl,” uzskata viesnīcas “Europa City Amrita” šefpavārs Rolands Lukjanovs. Bet ne jau tāpēc, lai no tā labums būtu kādam citam. “Lai tu pats būtu laimīgs,” viņš paskaidro. Tā kā darbā paiet lielākā daļa dzīves, domājot par nākotni, Rolands jauniešiem iesaka izvēlēties tādu profesiju, kas sagādātu prieku.

Pavāra amatu Rolands sāka apgūt uzreiz pēc 9.klases. Pie izvēlētā ceļa “vainojama” viņa mamma. “Man tolaik bija 15 gadu. Īsti nezināju, ko gribētu darīt. Prāts vēl bija jauns. Mamma daudzreiz atkārtoja, ka pavārs vienmēr ir siltumā un paēdis,” kā nonācis toreizējā Liepājas 48.arodvidusskolā, atminas liepājnieks. Viņa ģimenei rosīšanās virtuvē nebija sveša lieta, mamma strādājusi par konditori.

“Nevienu brīdi savu izvēli neesmu nožēlojis,” Rolands saka, runājot par pavāra profesiju. “Tiešām mīlu savu darbu, un tas ir baigi foršs,” viņš priecājas, cik pozitīvi dzīve iegrozījusies. Lai gan, protams, darbs nav viegls. Maldīgs ir priekšstats par vīru baltā ķitelītī, kurš griež salātus. “Tā gluži nav,” smaidot noraida Rolands.

Viena no prakses vietām, kur pēcāk Rolandam piedāvāts arī pastāvīgs darbs, bijis restorāns “Barons Bumbier’s”. “Noteikti nevajag baidīties iet uz pēc iespējas grūtāku vietu,” iesaka puisis. “Tur pēc iespējas vairāk varēsi iemācīties.” Visai bieži gadoties tā, ka pēc prakses praktikants tiek paturēts. “Arī manā darbā tā notiek, ka prakses laikā esmu viņu izmācījis tādu, kāds viņš man ir vajadzīgs.” Un šādi esot visvienkāršāk arī uzsākt karjeru, turklāt CV, uz ko skatoties potenciālais darba devējs, būs ieraksts, ka esi strādājis prestižā vietā.

Savā pavāra karjerā Rolands ir strādājis vairākos Liepājas restorānos, kā arī kādā kafejnīcā. Viesnīcas “Europa City Amrita” šefpavāra amatā aizvadīts jau pusotrs gads. “Strādāju par vecpavāru, kad man piedāvāja šefpavāra vietu. Protams, man bija ļoti bail, bet piekritu. Pierādīju sevi, un tā joprojām esmu šeit,” viņš smaidot saka, priecājoties, ka mēģinājis. Šobrīd sanākot mazāk laika pavadīt pie plīts.

Kopš stāšanās jaunajā amatā ikdiena vairāk saistīta ar organizatoriskajiem darbiem. “Ir nedaudz fiziski vieglāk, bet toties atbildība daudz lielāka,” būtiskās pārmaiņas min jaunietis. Jātaisa mēneša piedāvājumi, jāsastāda biznesa pusdienas, jāsastāda ēdienkarte īpašiem pasākumiem, jāstrādā ar piegādātājiem, par izdevīgu cenu jāpasūta produkti utt. Vēl jāuzmana darbs virtuvē, lai tur viss būtu kārtībā, kādam jāpalīdz, ja nepieciešams. Šefpavārs sastāda grafikus – to, kas un kad strādās, arī rēķina darbinieku nostrādātās stundas, līdz ar to – algas. Lai arī tagad mazāk tiekot pie ēdiena gatavošanas, garlaicīgi neesot. “Interesanti!” īsi nosaka Rolands. Savu ikdienu viņš organizē, kā ērtāk pašam, galvenais, lai viss padarīts. Vidēji dienā darbā tiekot pavadītas deviņas stundas.

Vaicāts, kāda ir ikdiena vienkāršam pavāram, Rolands neslēpj: “Baigi grūta.” Vidēji pavāri dienā strādā 12 stundas, vasarā – vēl ilgāk. “Tad ir tā, ka pārnāc mājās un vakarā nevari aizmigt no tā, cik ļoti tev sāp kājas,” piedzīvoto stāsta puisis. Visa diena tiek pavadīta uz kājām, griežot, kapājot, putojot, vārot, blenderējot utt. “Ir jau pauzes, kad vari atvilkt elpu. Bet, kad ir pasūtījums, vari arī četras stundas no vietas pavadīt vienā skraidīšanā.” Taču ikdienā profesijā ir savi plusi un mīnusi.

“Grūti pateikt. Jebkur patiesībā ir vajadzīgi mērķtiecīgi, ar stingru raksturu un atbildības sajūtu apveltīti cilvēki,” saka Rolands, atbildot uz jautājumu, kam būtu piemērota pavāra profesija. “Vienmēr būsi paēdis, siltumā,” smaidot saka puisis. Forši esot dzirdēt no klienta – viss bijis garšīgs. Tas ir viens no iemesliem, kas stimulē darbu nepamest.

Pavāra profesija savā ziņā ir specifiska. Ēdiens, ko pasniegsi citam galdā, noteikti iepriekš jānogaršo pašam, uzskata Rolands. “Ja cilvēks man palūdz sīpolu zupu, nevaru to atdot bez pagaršošanas, tikai tāpēc, ka man negaršo sīpoli. Tā nedrīkst!”

“Nevienu brīdi savu izvēli neesmu nožēlojis,” Rolands saka, runājot par pavāra profesiju. “Tiešām mīlu savu darbu, un tas ir baigi foršs,

______________

P.S. Turpmāk katru nedēļu publicēsim līdzīgus stāstus, kā ar Rolandu, iepazīstinot ar šobrīd darba tirgū pieprasītu profesiju pārstāvjiem. Un kas zin’, varbūt kāda pieredze palīdzēs apjukušam jaunietim izlemt, kādā virzienā lūkoties, domājot par savu nākotni pēc skolas absolvēšanas. Vari droši līdzdarboties un iesūtīt e-pastā [email protected] ierosinājumus, par ko Tu vēlētos šajā rakstu sērijā lasīt.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz