Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 18. jūlijs

+22°C
Vējš: ZA 4.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Roze, Rozālija

Senču virtuves šodienas mācība  (3)

Atslēgvārdi vaļasprieks | ēdiens

Kad daudziem cilvēkiem nākas savilkt jostas, šī darbība visbiežāk skar tieši vēderus. Jeb – skaidrāk izsakoties, jādomā, kā pagatavot maltīti ar lētākām izmaksām. Liepājas Tūrisma un tekstila skolas jauno pavāru skolotāja Agrita Šulce iesaka ielūkoties mūsu senču receptēs un pamācīties, kā senos laikos cilvēki prata izmantot visus produktus taupīgi un lietderīgi.

Agrita Šulce bija iesaistījusies pētījumā, kura dalībnieki apzināja kultūrvēsturisko mantojumu Rucavā, pievēršoties tieši ēšanas paradumiem. Un atklāja gan jaunas receptes, gan uzzināja, cik daudzos atšķirīgos variantos var pagatavot kaut vai to pašu kartupeli. Tāpat pētnieki pārliecinājās, ka katra saimniece prot atrast savu recepti un pat siļķi marinē pēc savas modes – cita marinādi uzkarsē, cita lej aukstu vai siltu.

Jauno pavāru skolotāja pārliecinājās, ka rucavnieki savā produktu izvēlē nav bijuši izvēlīgi, toties apveltīti ar izdomu. Tāpat senajiem latviešiem bijis būtiski, lai ēdiena gatavošana neaizņemtu ilgu laiku, bet – ja arī ēdiens prasa ilgstošu vārīšanu, tad lai tam vismaz klāt nav jāstāv. Tā vārīja liekumu zupu. Uzlika grāpi ar subproduktu maisījumu uz plīts un paši aizgāja lauku darbos. Starp citu, tos labākos gaļas gabalus iesālīja vai nokūpināja, lai ir aizdars ilgākam laikam. Toties ārā gan neko nemeta. Taisīja ne tikai parastās, bet arī asinsdesas, vārīja zupas no dažādiem, kā sauc, – liekumiem. Vēl pašreizējie pavāri ieguva ieskatu, ka var izmantot daudz ko no tā, kas atrodams dārzā un kūtiņā, tikai mazliet izdomas jāpieliek klāt. Protams, ka maltītēs dominēja piens. Pienā vārīja zupas, putras, un to izmantoja deserta pagatavošanai. Ļoti interesantas A.Šulcei šķita pienā vārītas biešu lapas. Arī tāds paēdiens kā piena un ābolu zupa, kurā vēl mēdzot iedrupināt rupjmaizes gabaliņus. Iznākot garšīgi un sātīgi.

Mazāk mūsu senči nodarbojušies ar cepšanu, populārāk bijis vārīt vai plucināt (tas nozīmē, apliet ar verdošu ūdeni). Viens no ēdieniem, kas iemantojis lauku ļaužu atzinību, – "Gultā vārīta putra". Tā kā putraimi, gatavojot pusdienas, izmantoti bieži, īpaši miežu, tad saimnieces bija izdomājušas, kā procesu padarīt tādu, lai mazāk klāt jāstāv. Recepte ir tāda – mērcētus putraimus pārlej ar karstu pienu, protams, pieliek sāli, uzvāra, tad noceļ no uguns un ieliek gultā starp daudziem pūkainiem zosu spalvu spilveniem. Tur tad putra turpina gatavoties, līdz vīri pārnāk no lauku darbiem, un visai saimei ir gards launags.

Pašai Agritai Šulcei patīk savu ģimeni iepriecināt ar saldajiem ēdieniem. Arī visai tradicionāliem, ko bijuši iemīļojuši jau mūsu senči, – ar bubertu, peldošajām salām, un vēl par prieku saviem bērniem un  mazbērniem viņa ceļ galdā pašas pagatavotu saldējumu.

Rucavnieku ēdieni

Liekumu zupa

Cūkas kuņģi iztīra, izmazgā, ieberž kārtīgi ar sāli un nokasa ar nazi. Applaucē un vāra, vairākas reizes mainot ūdeni, sagriež gabaliņos. Plaušas, nieres un aknas applaucē, sagriež nelielos gabaliņos. Visu liek vārīties, vāra apmēram divas stundas. Vārīšanas laikā pievieno sāli, vircas, lauru lapas, sīpolus un ķiplokus. Pievieno burkānus, kartupeļus. Kad zupa gatava, pārkaisa ar zaļumiem. Kartupeļu vietā var vārīt miltu klimpas.

Asinsdesas

Svaigu cūkas speķi izvāra ar garšvielām. Putraimus uzbriedina, vāra 10 līdz 15 minūtes buljonā, kurā vārījās speķis. Speķi sagriež mazos kubiciņos, liek klāt izvārītiem putraimiem. Pielej asinis. Garšai pieliek koriandru, piparus, sāli un sakapātus ķiplokus. Masu sapilda iztīrītās, izmazgātās zarnās, aizsien. Piepildītas sabaksta ar dakšiņu, lai putraimi neizbirst un apvāra verdošā sālsūdenī. Dienu pažāvē, var likt kūpināt, var cept. Ēd ar brūkleņu zapti.

Žūre – auzu pārslu ķīselis

Auzu miltus ieber bļodā, pievieno rudzu maizes mīkstumu, pielej siltu ūdeni, lai ir vidēji biezs, šķidrāks par pankūku mīklu. To visu dara no vakara un liek siltā vietā, pārsedz ar dvieli, lai uzrūgst. Ja masa labi uzrūgusi, var dzirdēt, kā tā čab, tai jābūt krietni skābai. Uzrūgušo masu izkāš, var liet dubulti saliktā marlē un izspiest šķidro daļu. Šķidrumu lej katlā, lai būtu baltāka, var pieliet nedaudz piena. Vāra no pusstundas līdz stundai, kamēr sāk sabiezēt. Žūre ir gatava tad, kad tā sāk burbuļot katliņa vidū. Ēd pārberot cukuru, klāt piedzerot aukstu pienu. Žūre vislabāk garšo, ja to nākamā dienā uzcep sviestā, ar viegli brūnu garoziņu. Auzu miltu vietā var izmantot auzu pārslas, bet ieraudzēšanai rudzu maizes ieraugu.

Daina Meistere,
"Kurzemes Vārds"

Sentēvu recepti – asinsdesas gatavošanu – Agrita Šulce izmēģināja kopā ar saviem audzēkņiem – topošajiem pavāriem.

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!