Pirmdiena, 12. aprīlis Jūlijs, Ainis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Senču virtuves šodienas mācība

Senču virtuves šodienas mācība
25.03.2009 07:04

Atslēgvārdi

Kad daudziem cilvēkiem nākas savilkt jostas, šī darbība visbiežāk skar tieši vēderus. Jeb – skaidrāk izsakoties, jādomā, kā pagatavot maltīti ar lētākām izmaksām. Liepājas Tūrisma un tekstila skolas jauno pavāru skolotāja Agrita Šulce iesaka ielūkoties mūsu senču receptēs un pamācīties, kā senos laikos cilvēki prata izmantot visus produktus taupīgi un lietderīgi.

Agrita Šulce bija iesaistījusies pētījumā, kura dalībnieki apzināja kultūrvēsturisko mantojumu Rucavā, pievēršoties tieši ēšanas paradumiem. Un atklāja gan jaunas receptes, gan uzzināja, cik daudzos atšķirīgos variantos var pagatavot kaut vai to pašu kartupeli. Tāpat pētnieki pārliecinājās, ka katra saimniece prot atrast savu recepti un pat siļķi marinē pēc savas modes – cita marinādi uzkarsē, cita lej aukstu vai siltu.

Jauno pavāru skolotāja pārliecinājās, ka rucavnieki savā produktu izvēlē nav bijuši izvēlīgi, toties apveltīti ar izdomu. Tāpat senajiem latviešiem bijis būtiski, lai ēdiena gatavošana neaizņemtu ilgu laiku, bet – ja arī ēdiens prasa ilgstošu vārīšanu, tad lai tam vismaz klāt nav jāstāv. Tā vārīja liekumu zupu. Uzlika grāpi ar subproduktu maisījumu uz plīts un paši aizgāja lauku darbos. Starp citu, tos labākos gaļas gabalus iesālīja vai nokūpināja, lai ir aizdars ilgākam laikam. Toties ārā gan neko nemeta. Taisīja ne tikai parastās, bet arī asinsdesas, vārīja zupas no dažādiem, kā sauc, – liekumiem. Vēl pašreizējie pavāri ieguva ieskatu, ka var izmantot daudz ko no tā, kas atrodams dārzā un kūtiņā, tikai mazliet izdomas jāpieliek klāt. Protams, ka maltītēs dominēja piens. Pienā vārīja zupas, putras, un to izmantoja deserta pagatavošanai. Ļoti interesantas A.Šulcei šķita pienā vārītas biešu lapas. Arī tāds paēdiens kā piena un ābolu zupa, kurā vēl mēdzot iedrupināt rupjmaizes gabaliņus. Iznākot garšīgi un sātīgi.

Mazāk mūsu senči nodarbojušies ar cepšanu, populārāk bijis vārīt vai plucināt (tas nozīmē, apliet ar verdošu ūdeni). Viens no ēdieniem, kas iemantojis lauku ļaužu atzinību, – “Gultā vārīta putra”. Tā kā putraimi, gatavojot pusdienas, izmantoti bieži, īpaši miežu, tad saimnieces bija izdomājušas, kā procesu padarīt tādu, lai mazāk klāt jāstāv. Recepte ir tāda – mērcētus putraimus pārlej ar karstu pienu, protams, pieliek sāli, uzvāra, tad noceļ no uguns un ieliek gultā starp daudziem pūkainiem zosu spalvu spilveniem. Tur tad putra turpina gatavoties, līdz vīri pārnāk no lauku darbiem, un visai saimei ir gards launags.

Pašai Agritai Šulcei patīk savu ģimeni iepriecināt ar saldajiem ēdieniem. Arī visai tradicionāliem, ko bijuši iemīļojuši jau mūsu senči, – ar bubertu, peldošajām salām, un vēl par prieku saviem bērniem un  mazbērniem viņa ceļ galdā pašas pagatavotu saldējumu.

Rucavnieku ēdieni

Liekumu zupa

Cūkas kuņģi iztīra, izmazgā, ieberž kārtīgi ar sāli un nokasa ar nazi. Applaucē un vāra, vairākas reizes mainot ūdeni, sagriež gabaliņos. Plaušas, nieres un aknas applaucē, sagriež nelielos gabaliņos. Visu liek vārīties, vāra apmēram divas stundas. Vārīšanas laikā pievieno sāli, vircas, lauru lapas, sīpolus un ķiplokus. Pievieno burkānus, kartupeļus. Kad zupa gatava, pārkaisa ar zaļumiem. Kartupeļu vietā var vārīt miltu klimpas.

Asinsdesas

Svaigu cūkas speķi izvāra ar garšvielām. Putraimus uzbriedina, vāra 10 līdz 15 minūtes buljonā, kurā vārījās speķis. Speķi sagriež mazos kubiciņos, liek klāt izvārītiem putraimiem. Pielej asinis. Garšai pieliek koriandru, piparus, sāli un sakapātus ķiplokus. Masu sapilda iztīrītās, izmazgātās zarnās, aizsien. Piepildītas sabaksta ar dakšiņu, lai putraimi neizbirst un apvāra verdošā sālsūdenī. Dienu pažāvē, var likt kūpināt, var cept. Ēd ar brūkleņu zapti.

Žūre – auzu pārslu ķīselis

Auzu miltus ieber bļodā, pievieno rudzu maizes mīkstumu, pielej siltu ūdeni, lai ir vidēji biezs, šķidrāks par pankūku mīklu. To visu dara no vakara un liek siltā vietā, pārsedz ar dvieli, lai uzrūgst. Ja masa labi uzrūgusi, var dzirdēt, kā tā čab, tai jābūt krietni skābai. Uzrūgušo masu izkāš, var liet dubulti saliktā marlē un izspiest šķidro daļu. Šķidrumu lej katlā, lai būtu baltāka, var pieliet nedaudz piena. Vāra no pusstundas līdz stundai, kamēr sāk sabiezēt. Žūre ir gatava tad, kad tā sāk burbuļot katliņa vidū. Ēd pārberot cukuru, klāt piedzerot aukstu pienu. Žūre vislabāk garšo, ja to nākamā dienā uzcep sviestā, ar viegli brūnu garoziņu. Auzu miltu vietā var izmantot auzu pārslas, bet ieraudzēšanai rudzu maizes ieraugu.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Sentēvu recepti – asinsdesas gatavošanu – Agrita Šulce izmēģināja kopā ar saviem audzēkņiem – topošajiem pavāriem.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz